B

Balodis Jānis

1881. (8.) 20. II – 1965. 8. VIII

Ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis Trikātas pag. Vēžniekos, tēvs Pēteris Balodis (1834-1915) – zemkopis, māte Anna (1843-1924, dz. Kaģe), laulājušies 1863. g.

Mācījies Trikātas draudzes skolā (1890-97). 1898. g. brīvprātīgi iestājies armijā, 110. kājnieku pulkā Kauņā. 1902. g. beidzis Viļņas junkurskolu, paaugstināts par podporučiku un ieskaitīts par virsnieku 100. Ostrovas pulkā Daugavpilī. Krievijas-Japānas kara dalībnieks, piedalījies cīņās pie Mukdenas un Juhantuņas.

No 1905. g. beigām dienējis Viļņā 106. Ufas kājnieku pulkā. 1. pasaules kara sākumā piedalījies cīņās Austrumprūsijā, bijis bataljona komandieris. Poručiks (1906), štābkapteinis (1910), kapteinis (1914). Bijis virsnieks 100. kājnieku pulkā Daugavpilī. Piedalījies Krievijas-Japānas karā, kaujās ievainots. No 1905. g. dienējis 106. kājnieku pulkā Viļņā (no 1914. g. rotas komandieris, vēlāk bataljona komandieris). 1. pasaules kara laikā piedalījies kaujās Austrumprūsijā. 1915. g. febr. pie Grodņas ievainots un lazaretē kritis vācu gūstā; atradies gūstekņu nometnēs Silēzijā. 1918. g. nov. atgriezies Latvijā.

1918. g. 1. dec. iestājies Latvijas Pagaidu bruņotajos spēkos (kapteinis); dienējis Virsnieku rezerves rotā (vēlākajā 1. Neatkarības rotā). Kopvedis (pulkvedis-leitnants; 1919. 28. II), pulkvedis (1919. 14. III), ģenerālis (1920. I). Pēc Atsevišķā latviešu bataljona komandiera O. Kalpaka bojāejas 1919. g. 6. martā kļuvis par bataljona (vēlāk brigādes) komandieri. 1919. g. jūl. iecelts par Kurzemes divīzijas komandieri un Austrumu frontes pavēlnieku, 1919. g. okt. – par Latvijas armijas virspavēlnieku. 1921. g. martā atbrīvots no amata sakarā ar tā likvidēšanu un armijas pāreju uz miera laika štatu sarakstu.

1921. g. jūl. atvaļināts. Dzīvojis piešķirtajā lauku saimniecībā Līvbērzes pag. Baložos (bij. Upesmuižā).

1923. g. ievēlēts par Aizsargu organizācijas goda šefu. No 1925. g. Lāčplēša Kara ordeņa domes loceklis.

1925. g. ievēlēts par 2. Saeimas deputātu (vēlāk arī par 3. un 4. Saeimas deputātu) no Zemnieku savienības. Saeimas Kara lietu komisijas priekšsēdētājs. No 1931. g. dec. kara ministrs. Piedalījies K. Ulmaņa vadītajā 1934. g. 15. maija valsts apvērsumā (viens no tā organizētājiem). Latvijas Republikas Valsts prezidenta vietnieks (1936-40). No 1938. g. febr. arī Ministru prezidenta biedrs. 1940. g. 5. jūn. pēc konflikta ar Valsts un Ministru prezidentu K. Ulmani no amatiem atbrīvots.

1940. g. vasarā mēģinājis kandidēt Saeimas vēlēšanās Demokrātiskā bloka sarakstā, ko padomju okupācijas varas iestādes vēlēšanās nepielaida. 1940. g. 31. jūl. kopā ar sievu izvests uz Sizraņu Krievijā. Sākoties 2. pasaules kara darbībai PSRS teritorijā, apcietināts (no 1946. g. bijis Ivanovas cietumā, no 1952. g. – Vladimiras cietumā). 1941. g. nov. iesniegumā Kuibiševas apg. Iekšlietu Tautas vadībai lūdzis dot iespēju piedalīties partizānu karā pret Vācijas armiju Latvijā, taču lūgums ticis noraidīts. 1956. g. ar sievu atgriezies Latvijā. Dzīvojis Saulkrastos.

Apglabāts Rīgā, Meža kapos.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis I šķira Nr. 1, II šķira Nr. 1, un III šķira Nr. 8 (1920, 1927), Triju Zvaigžņu ordenis I šķira, Viestura ordenis I (šķēpi pie ordeņa) šķira, Aizsargu Nopelnu krusts, Aizsardzības biedrības sudraba medaļa, skautu pateicības zīme “Svastika”, biedrības “Latvijas vanagi” Nopelnu zīme I šķira, Igaunijas Brīvības krusts I šķiras I pakāpe, Itālijas Sv. Maurīcija un Sv. Lācara ordenis I šķira, Francijas Goda Leģiona ordenis, Goda Leģiona komandiera zelta zobenu, Lielbritānijas Sv. Miķeļa un Sv. Jura ordenis, Lietuvas Vītauta Dižā ordenis, Polijas Virtuti Militari ordenis, Somijas Baltās Rozes ordenis I šķira, Krievijas Sv. Vladimira ordenis IV (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Staņislava ordenis II (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Annas ordenis II (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Jura krusts IV šķira. Apbalvots ar LKOK par 1919. gada cīņām pie Lielauces, Skrundas un Ventas.

Precējies 1936. g. ar Elvīru Blūmu (1902-1979). Brālēns ģeodēzists Jānis Balodis (1878-1978).

Studentu korporācijas “Ventonia” filistrs.

Lit.: Latviešu darbinieku galerija, 1918-1928. – R., 1929.

Ģenerālis Jānis Balodis, Latvijas Armijas Virspavēlnieks. Atmiņu krājums no Latvijas brīvības cīņu laika. 1918-1921. – R., 1931.

Latvijas vadošie darbinieki. – R., 1935.

Unāms Ž. Trīs brīvības cīņu vadoņi: Kalpaks, Balodis, Radziņš. – R., 1936.

Bērziņš L. Tēvu valoda. Lasāmā grāmata pamatskolām 5. kl. – R.,1936. – 252.-264. lpp.

Es viņu pazīstu. – R., 1940. – 50.-51. lpp.

Krīpens A. Kalpaka un Baloža brigāde. – Sidneja, 1963. – 121.-194. lpp.

Zunda A. Prezidents Alberts Kviesis. Ģenerālis Jānis Balodis. – R., 1992. – 27.-45. lpp.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 57. lpp.

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940. – R., 1998. – 82.-83. lpp.

Latvijas brīvības cīņas 1918 – 1920. – R., 1999. – 308. lpp.

Auziņš A. Ģenerālis Jānis Balodis. – R., 2006. – 178 lpp.

Bērziņš P. J. Balodis – O. Kalpaka bataljona komandieris // Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – R., 1920. – 308. lpp.

Ģenerālis Balodis // Grīns A. Varoņu grāmata. – R., 1935. – 97.-114. lpp.

Kontrovskis Ā. Ģenerālis Jānis Balodis // Tev mūžam dzīvot Latvija! – R., 1938.

Lācis A. Baltā ģenerāļa nomelnošana // Jaunā Gaita. – 1965. – Nr. 53.

Paukulis H. Ģenerālis Jānis Balodis // Cēsu Atmoda. – 1990. – Nr. 6.

Ronis I. Vēstures rūgtā ironija // Diena. – 1993. – 27. marts

Reinfelds D. Latvijas kareivis // Lauku Avīze. – 1990. – 26. okt.

Stranga A. Ģenerālis Jānis Balodis un 15. maijs // Diena. – 1994. – 14., 21., 28. maijs

Samsons V. Kurā pusē būtu ģenerālis J. Balodis? // Rīgas Balss. – 1996. – 29. apr.

LVVA, 5601. fonds, 1. apraksts, 393. lieta; 1307. fonds, 3. ap.s, 15. lieta.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Balodis Jānis

1878. (28. IX) 10. X – 1978. 4. V

Ģeodēzists, kartogrāfs, LU profesors

Dzimis Trikātas pag. Vēžniekos, tēvs Jānis Balodis (1839-1913) – lauksaimnieks, māte Liene (1852-1936, dz. Danielsone), laulājušies 1874. g.

Mācījies Trikātas draudzes skolā, Pleskavas mērskolā. Ģeodēzijas inženiera diplomu ieguvis Konstantīna Ģeodēzijas un kartogrāfijas institūtā Maskavā (1908).

Akmolinas apgabalā vadījis mērniecības un triangulācijas darbus. Omskas tehnikumā – praktiskos darbus vismazāko kvadratu metodē.

Latvijā no 1921. g. Zemkopības Ministrijas mērniecības daļas vecākais inženieris.

No 1923. g. Latvijas Universitātes mācībspēks – lektors, docents, vecākais docents. No 1937. g. profesors un katedras vadītājs kartogrāfijā un zemes ierīcībā. Doktora grādu J. Balodis ieguva Latvijas Universitātē (1937).

Pēc kara J. Balodis strādāja Vācijā Potsdamas Ģeodēzijas institūtā (1944-45), bija Baltijas Universitātes ģeodēzijas katedras vadītājs, profesors (1946-49). 1950. gadā izceļoja uz Jaunskotiju Kanādā, kur dzīvoja kā pensionārs. Kanādā arī mirst.

Apbalvojumi: Atzinības krusts (1939).

Precējies ar Emīliju Mariju Bērziņu, 2 dēli Aleksandrs Hugo (1915, Omskā-1990), meita. Brālēns ģenerālis Jānis Balodis (1881-1965).

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 51. lpp.

Mērniecības inženieris - inženierzinātņu doktors // Zemes Ierīcība. 1937. 1. maijs. 101.-102. lpp.; att.

Arhīvs. – XV sēj. – Melburna, 1975. – 146. lpp.

Timšāns Z. Valcēnieši pasaules ceļos // Mūsu Zeme. – 1989. – 12. aug.

http://biographien.lv/B_dizc.html

Trikātas draudzes arhīvs

 

HugoBalodis2Balodis Hugo Aleksandrs

1915. 20. XI – 1990. 6. V

Agronoms

Dzimis 1915. gada 20. septembrī Omskā (Krievijā). Tēvs Jānis Balodis (1878-1978, LU Lauksaimniecības fakultātes docents, Jāņa un Lienes dēls), māte Emīlija Marija (dz. Bērziņa). Divi brāļi un māsa.

Mācījies Rīgas pils. 8. pamatsk. (1923–1927) un Rīgas pils. 2. pamatsk. (1927– 1929). Absolvējis 2. Rīgas pils. ģimn. (pēc ģimn. I kursa ar lat. val.) (1934). No 1934. g. sept. LU Lauksaimniecības fak. Agronomijas nod., 1939. g. pārcelts uz JLA, abs. 1944. g. 7. jūn., iegūstot agronoma grādu. Bija studentu korporācijas Ventonia biedrs

LU Ķīmijas katedras laborants (1940–1941). No 1942. g. saimnieko tēva lauku saimniecībā Trikātā “Vēžniekos”.

Latviešu-zviedru biedrības akadēmiskās sekcijas valdes loc. (1935). Skolu darbinieku arodbiedrības biedrs (1940).

2. pasaules kara beigās izceļojis uz Vāciju. Dzīvojis Pinnebergā, strādājis bēgļu nometnes studiju centrā. Vinnertas bēgļu nometnes vadītājs. Pēc tās likvidācijas dzīvojis Flensburgas nometnē. 1949. g. izceļojis uz Kanādu (Nova Scotia), kur iepirka nolaistu saimniecību, ko izveidoja par labi iekoptu lauku saimniecību, nodarbojies ar lopkopību – audzējis galvenokārt Ayrshire tīršķirnes govis. Pensijā aizejot, kopis plašo ogulāju dārzu. Miris Nova Scotia (Kanāda) 1990. gada 6. maijā.

1941. g. prec. ar Dzintru Lejiņu. Divi dēli – Mārcis un Valdis un 3 meitas – Ilze, Anita un Rita, četri no viņiem ir agronomi, viens transporta uzņēmuma īpašnieks, 17 mazbērni.

Viņa dzimta mantojusi ģenerāļa Jāņa Baloža dzimtās mājas “Vēžnieki” Trikātas pagastā.

Lit.: LNA LVVA 5635-1-62; Ventonia internais arhīvs

Laiks, nr. 44 (02.06.1990)

Miris agrnonoms H. Balodis. Laiks, Nr. 54 (07.07.1990) 

Trikātas draudzes arhīvs

https://nekropole.info/lv/Hugo-Balodis-20.09.1915 


Balodis Paulis Alfrēds

1898. (11.) 24. X – 1987. VII

Arhitekts, Rīgas nekustamo īpašumu valdes ēku daļas vadītājs

Dzimis Trikātas pag. Bānūžos, piecu bērnu ģimenē. Tēvs Jānis Balodis (1853-1925) – tirgotājs un lauksaimnieks, māte Emma (1869-1958, dz. Ķepīte), laulājušies 1894. g.

Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu, Latvijas kara skolu un Latvijas Universitāti. Piedalījies brīvības cīņās, atvaļināts virsnieks.

Izstrādājis Blīdenes un Seces pamatskolu celtņu u.c. projektus.

1944. gadā Baložu ģimene dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1949. gadā ģimene emigrē uz ASV, kur P. Balodis strādāja lielā arhitektūras birojā un projektēja skolas. 

Miris Bronskā, ASV.

Precējies 1934. g. ar modes mākslinieci Hermīni Spaini (1905-1966, ASV), meitas Gita Padega (1934), Inta Mortensena (1942).

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 52. lpp.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā skatāma izstāde 'Mode. Tērps. Liktenis'. [Skatīts 15.08.2009.]. Pieejams:

http://notikumi.delfi.lv/news/entertainment/art/article.php?id=19661647

http://www.biographien.lv/B_virsn.html

Trikātas draudzes arhīvs

 

Balodis Uldis

1930. 9. VIII – 1992. 13. V

Diriģents

Dzimis Trikātas pag. Lašos, trīs bērnu ģimenē, tēvs Ernests Balodis (1902-1969), māte Olga (1898-1988).

Pirmo izglītību guvis Trikātas pamatskolā (1937-1945), pēc tās beigšanas mācījies Valmieras 1. vidusskolā (1945-1950) un paralēli Valmieras mūzikas skolā vakara kursos, kur pie pedagoga Elmāra Vikmaņa apguvis iemaņas kora diriģēšanā un mūzikas teorijas pamatus. Vienlaikus ar mācībām strādājis ar Dikļu un Dauguļu jaukto kori, bijis XI Vispārējo latviešu dziesmu svētku dalībnieks, Valmieras rajona skatē koris izcīnījis 1. vietu un Ceļojošo karogu. 1950. g. iestājies Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļā, pēc tās absolvēšanas 1952. g. uzsācis studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā kordiriģēšanas nodaļā.

Diriģēšanas pedagoga Klementa Mediņa personība un draudzīgā attieksme veicinājusi talantīgā studenta izaugsmi, izraisījusi interesi par Latgales novada brīnišķīgo dabu un savdabīgo tautas mūziku. Paralēli studijām strādājis par dziedāšanas skolotāju un kora diriģentu Rīgas 22. pamatskolā. 1957. g. absolvējis LVK un devies uz Rēzekni, kur uzsācis pastāvīgo diriģenta un mūzikas pedagoga darbu Rēzeknes Kultūras namā un Mūzikas vidusskolā, kam veltījis visus sava radošā darba mūža gadus.

Bijis Rēzeknes Mūzikas vidusskolas direktors (1959-1964), diriģēšanas un kora priekšmetu pedagogs (1957-1992), vadījis vidusskolas mācību jaukto kori un simfonisko orķestri. Bijušo skolnieku vidū ir daudzi Latgalē un ārpus tās pazīstami kordiriģenti, mūzikas pedagogi: Emīlija Slišāne, Jānis Garančs, Jāzeps Seņka, Jānis Grudulis, Pēteris Keišs, Ināra Parkova-Skrule, Anita Avotiņa-Balode, Baiba Āboliņa u. c. 1957. g. pārņēmis Rēzeknes Kultūras nama jauktā kora "Ezerzeme" vadību, īsā laikā ar to guvis panākumus un popularitāti, izvirzīdamies vadošajā vietā Latgales koru vidū, 1960. g. piešķirts tautas kora nosaukums.

Piedalījies XIII-XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos (1960-1990), fināla skatē 1970. g. iegūta 3. vieta. Ar "Ezerzemi" piedalījies Latgales kultūras nedēļas sarīkojumos un koncertos Rīgā (1958), Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī (1959), veicis vairākas koncertturnejas ārpus Latvijas: (1963) uz Ukrainas Aizkarpatiju un Baltkrieviju, (1968) uz Moldāviju. Rēzeknē noorganizējis Jāņa Ozoliņa un Arvīda Žilinska autorkoncertus. 1968. g. nodibinājis un līdz 1985. g. vadījis Rēzeknes rajona skolotāju kori "Rāzna" un piedalījies visos šī kora dziesmu svētkos. Veicinājis citu Rēzeknes koru izaugsmi, palīdzējis sieviešu kora "Medicus" un Ludzas rajona skolotāju kora veidošanā.

Bijis dziesmu svētku virsdiriģents: (1965-1990) Rēzeknes pilsētā, (1960-1985) Rēzeknes rajonā, (1990) – Latgales novada 50 gadu atceres dziesmu svētkos Daugavpilī. Dieva dotais mūziķa talants un kora diriģenta meistarība izpaudusies brīvā, emocionālā un temperamentīgā muzicēšanā, prasmē saistīt un saliedēt dziedātājus ar savu suģestējošo personību. Dziesmotā darba mūžs veltīts vienam mērķim – Rēzeknes un visas Latgales koru kultūras uzplaukumam.

Darbi: Latgaliešu tautas dziesmu apdares jauktam korim: "Es sovam lineņami", "Kaladū" u. c.

Miris Rēzeknē, apbedīts Rēzeknes raj. Lejas Ančupānu kapos.

Apbalvojumi: Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1973); republikas vadošo iestāžu Goda un Atzinības raksti.

Precējies 1977. g. ar Anitu Avotiņu (1958), bērni Juris (1977) un Dace (1981).

Lit.: Balodis Uldis // Latgales kultūras darbinieki 1. Rīga: Jumava, 2008. 69. – 71. lpp.

Seņka V. Svētki dvēselei, mūžība dziesmai // Latgales Avīze. – 2000. – 20. okt. – 16. lpp.

Rēzeknes kultūras nama tautas koris “Ezerzeme”– Rēzekne, 1980. – [4. lpp.]

Māsas Mudītes Pavasares personīgais arhīvs

 

JBeģisBeģis Jānis

1920. 29. VI – 1997. 16. IV

Luterāņu garīdznieks

Dzimis Valmieras apriņķī.

Iesvētīts 1940. g. Āraišu baznīcā.

Mācītāja jaunības gadi bija skarbi – no 1945-1953 J. Beģis pavadīja Sibīrijā. Pēc atgriešanās Latvijā J. Beģis bija galdnieks pakalpojumu kombinātā. Tuvojoties brieduma gadiem, viņš izšķīrās par darbu Baznīcā un daudzus gadus bija draudzes priekšnieks Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, kur arī apguva praktiskās zināšanas.

Pēc studiju beigšanas Teoloģijas seminārā J. Beģis 1974. g. 13. okt. tika ordinēts mācītāja amatā Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Mācītāja J. Beģa kalpošanas laiks pagāja Āraišu, Skujenes, Dzērbenes, Trikātas (1973-92), Jaunpiebalgas (1991-97), Nītaures, Unguru, kā arī Vecpiebalgas un Ķempju (1987-90) draudzēs.

J. Beģis devis lielu ieguldījumu Trikātas baznīcas remontdarbos, kas paglāba baznīcu no bojāejas.

Trikātiešu atmiņās viņš palicis kā vitāls, pašaizliedzīgs un strādīgs palīgs, kas nekad neliedza padomu.

Izvadīts no Āraišu baznīcas, apglabāts Cēsu Meža kapos.

Lit.: Trikātas baznīcas vēstnesis: 1998. gadam. – Valmiera, 1998. – 23. lpp.

 

Beikmanis Kārlis

1887. (30. I) 11. II – 1950. 6. X

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis Vijciema pag. Bajārēnos, tēvs Jānis Beikmanis – lauksaimnieks, māte Šarlote (dz. Pedraudze).

Mācījies Trikātas draudzes skolā.

Krievu armijā iesaukts 1908. g., dienējis 4. Sibīrijas divīzijas kalnu artilērijā Ņerčinskā. 1912. g. atvaļināts. 1914. g. iesaukts atkārtoti, ar 5. Sibīrijas strēlnieku artilērijas divīziju piedalījies kaujās Galīcijā un Rumānijā. 1916. g. kontuzēts. Sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 15. okt. Valkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, vēlāk Latgales atbrīvošanā.

1919. g. 18. nov. Kaujā Valgundes raj. Pie Jelgavas, kad pretinieka uzbrukuma laikā pārtrūka sakari starp bateriju un kājnieku pulka komandieri, K. Beikmanis sevišķi grūtos apstākļos atjaunoja sakarus, tā dodams iespēju pretinieka uzbrukumu atsist.

Atvaļināts 1920. g. 30. aug. Dzīvojis Vijciema pag. Bajāriņos. 1920.-1940. g. aizsargs 7. Valkas aizsargu pulkā. 1941. g. iestājies pašaizsardzības grupā, atjaunojis darbību aizsargu organizācijā. 1945. g. 23. febr. arestēts, notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs.

Miris Kazahijas PSR, Steplagā.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 228 (1920), Jura krusts. Apbalvots ar LKOK par pārtraukto sakaru atjaunošanu 1919. g. 18. novembra cīņā Valgundes rajonā pie Jelgavas. 

Precējies, bērni: divi dēli - Gunārs, Auseklis un meita.

Lit.: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 65. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Bērtulsons Dāvids

1894. (18.) 31. VIII – 1976. 17. V

Inženieris-mežkopis, Zemkopības ministrijas Valmieras mežzinis

Dzimis Trikātas pag. Subrickās, trīs bērnu ģimenē. Tēvs Dāvids Bērtulsons (1847-1908) – lauksaimnieks, māte Marija (1868-1931, dz. Skrastīt), laulājušies 1890. g.

Beidzis Cēsu reālskolu (1916) un Latvijas Universitāti (1927). Piedalījies brīvības cīņās, atvaļināts virsnieks. Aizsargu bataljona komandieris.

Bijis mežzinis Siguldā, pēc tam Valmieras iecirkņa virsmežzinis. Pirms II pasaules kara strādā A/S „Latvijas koks” Valmieras filiālē.

Kara apstākļu dēļ 1944. g. Bērtulsoni izceļoja uz Vāciju (Ķīli), pēc ieceļošanas ASV (1950), D. Bērtulsons strādāja par pilsētu dārznieku Arizonā un pēc pensionēšanās pārcēlās dzīvot uz Losandželosu, kur vairāk nekā 10 gadu bija Dienvidkalifornijas latv. ev.lut. draudzes padomes loceklis.

Bija liels dabas mīļotājs, apbalvots ar daudzām Latvijas goda zīmēm, bet par dzīves lielāko balvu viņš uzskatīja draudzību, kas viņa namā zaļoja pāri trim paaudzēm.

Miris Dienvidkalifornijā (ASV), apglabāts Holivudā.

Apbalvojumi: Viestura ordenis.

Precējies 1936. g. ar Emmu Līci (1913-2000), trīs meitas – Maija (1938, 1956. g. piedalījās Miss Universe skaistumkonkursā no Arizonas štata), Ligita (1941), Elza (1944).

Korporācijas Lettonia biedrs.

Lit: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 67. lpp.

Caune E. Mums zudušie // Laiks. – 1976. – 2. jūn. – 5. lpp.; att.

Caune E. Pa mūža gadu kāpnēm // Laiks. – 1969. – 10. sept. – Nr. 72. – 5. lpp.; att.

Trikātas draudzes arhīvs

 

JanisBerzinsBērziņš Jānis

1887. (30. VIII) 11. IX – 1941. 26. VII

Pašvaldību, politisks un kooperācijas darbinieks

Dzimis Trikātas pag. (Lipškalna) Upītēs, tēvs Jānis Bērziņš, māte Kristīne (dz. Aunīte).

LSDSP biedrs (1919). Rūjienas pilsētas galva, kopš 1921. g. 2. maija, patērētāju biedrības "Strādnieks" valdes priekšsēdētājs.

Pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma J. Bērziņš – sociāldemokrāts un Rūjienas pilsētas vecākais, sešus mēnešus bija spiests pavadīt Liepājas koncentrācijas nometnē.

Iepērk mājas Kocēnu pag. „Austrumos”.

1941. g. 18. jūl. apcietināts, nošauts Ķelderlejā pie Valmieras.

Precējies ar Emīliju Cīruli (1892-1982), dēli Miervaldis Birze (īst.v. Augusts Miervaldis Bērziņš, 1921-2000, rakstnieks, ārsts) un Indulis (1927-?). Ķelderlejā pie Valmieras nošauts arī Jāņa brālis Augusts Bērziņš (1889-1941).

Lit.: Kāda cilvēka dzīve. Klāva Lorenca atmiņas, Baltijas brīvības ceļš. Artis Ērglis, 2005

Att. Rūjienas izstāžu zāle. 

www.letonika.lv/Enciklopēdijas/Personu rādītāji/Bērziņš Jānis

Trikātas draudzes arhīvs

 

Bērziņš Jānis

1913. 13. VIII – 1999. 20. II

Cēsu iecirkņa prāvests

Dzimis Lielsalacas [Vitrupes] pagastā (Limbažu raj.)

Beidzis LU Teoloģijas fakultāti (1939). 1939. g. 15. okt. ordinēts par Rīgas prāvesta iecirkņa vikāru un nov. iecelts par Sakaslejas draudzes mācītāju (Sakas pag., Liepājas raj.). 

Vācu okupācijas laikā bijis adjukts Smiltenes draudzes mācītājam un vietējās avīzes redaktors. No 1945. - 1955. g. bijis izsūtījumā Vorkutā. 

Pēc atgriešanās 1955. g. bijis mācītājs Trikātā, Vijciemā un Strenčos, ar 1962. g. Āraišos un vēl 6 citās draudzēs, ar 1984. g. arī Cēsu lauku draudzē.

J. Bērziņš bijis ilgus gadus padomnieks konsistorijā un Teoloģijas semināra rektors. 

Pēc asām diskusijām seminārā miris ar sirds lēkmi Rīgā uz ielas. 

Apglabāts Vitrupes kapos. 

Laulājies ar Tiju (1918-1988), ērģelniece, mācījusies pie profesora P. Šūberta; bērni: Andris (1941), Māra (1942), Viesturs (1946). 

Lit.: E. Ķ. Prāv. Jānis Bērziņš // Ceļa biedrs: Mēnešraksts kristīgai dzīvei. – 1999. maijs-jūn. – Nr. 5 – 79. lpp.

http://nekropole.info/lv/Janis-Berzins-13.08.1913

 

Bērziņš Pēteris

1848. (19. IV) 1. V – 1926. 8. IX

Rakstnieks, skolotājs, grāmatizdevējs

Dzimis Raunā (Cēsu raj.) tēvs Pēteris Bērziņš, māte Līze.

Līdz 13 gadu vecumam dzīvojis pie sava vectēva Rozes Vēliņa krogā. Mātes tēvs Grīnbergs bijis Pētera Bērziņa pirmais skolotājs. Skolas apmeklējis Smiltenē un Raunā. Pašmācībā ieguvis skolotāja tiesības.

Bijis skolotājs Tiepelē (Trikātas pag.), Raunā (1871-75), Līgatnē u.c.

Pēc skolotāja gaitām ieradies Rīgā, kur atvēris grāmatu tirgotavu (arī Tukumā) un izdevis vairākas vērtīgas grāmatas.

Darbojies „Pavasara” biedrībā, tad kā laikraksta „Dienas Lapa” redaktors.

Sarakstījis „Lasāmā grāmata” skolām, kas izplatītas vaitāk kā 100 tūkst. eks. Grāmata nāca klajā tajā laikā, kad latviešu valoda „bija izspiesta” no pārkrievotajām skolām.

Rakstījis republikas preses izdevumos, piemēram, ”Latvijas Tirgotajā” iespiests raksts „Latviešu sakari ar normaņiem".

Miris Rīgā.

Pseidonīms: Rudzīšu Pēteris.

Meita Vera Pētersone, brālis Kārlis Bērziņš (1865–1934) – grāmatu un rakstāmlietu tirgotājs, sabiedrisks darbinieks. Māsa Marija Bērziņa (1868–?) – publicista un literāta Kārļa Ducmaņa (1881–1943) māte.

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 73. lpp.

Pēteris Bērziņš // Latvijas Kareivis. 1926. 10. sept. Nr. 202. 3. lpp.

https://www.literatura.lv/personas/peteris-berzins

Raunas draudzes arhīvs

 

Bite Pēteris

1887. (27. IX) 14. X – ?

Pagasta rakstvedis

Dzimis Cēsu apriņķī, Jaunpiebalgas pag. Vecrozēs, tēvs Jānis Bite – lauksaimnieks, māte Lote (dz. Aparjode).

Apmeklējis un beidzis Jaunpiebalgas draudzes skolu.

No 1906-08. g. Dzērbenes pagasta rakstveža palīgs, no 1908-14. g. grāmatveža palīgs Dzērbenes krājaizdevu kasē, no 1914-18. g. Nēķenu (Cēsu raj.) pagasta darbvedis.

1919. g. kalpojis nacionālā armijā kā rakstvedis, 1920. g. Rīgas policijas 3. iecirkņa darbvedis, no 1921-24. g. Trikātas pag. darbvedis. 1924. g. Slimības dēļ amatu atstājis. Pēc izveseļošanās no 1927. g. līdz 1928. g. rudenim darbvedis dzelzceļu policijas Jelgavas iecirknī.

Lit.: Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. – R., 1929. – 392. lpp.

Jelgavas draudzes arhīvs

 

Blaubergs Aleksandrs

1896. 22. III – 1920. 29. VII

Jūras lidotājs, virsleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis Pēterburgā, ģimenē, kura cēlusies no Trikātas pagasta, tēvs Mārcis Blaubergs, māte Natālija (dz. Rodionova).

Beidzis Pēterburgas komercskolu un studējis Politehniskā institūta ekonomiskā nodaļā. Kara izglītību guvis jūras aviācijas teorētiskos kursos pie Pēterpils politehniskā institūta.

1917. g. 17. martā komandēts uz Baku, kur beidzis jūras aviācijas skolu, pēc tam paaugstināts par praporščiku.

Kalpojis krievu armijā kā jūras lidotājs. No lieliniekiem aizbēdzis un dienējis Gruzijas armijā. Latvijas nacionālajā armijā iestājies 1918. g. dec. Būdams neatkarības 1. virsnieku rotā, piedalījies visās kaujās, atkāpies no Rīgas līdz Ventai. Aviācijas daļā iestājies kā pirmais. Par kaujas nopelniem paaugstināts par virsleitnantu.

1919. gada 24. janvārī Kurzemē kopā ar rotmistru Skujēnu brīvprātīgi devās izlūkot uz Lēnes muižu. Kad Skujēns sadursme krita, Aleksandrs zem spēcīgas ienaidnieka uguns izlauzās cauri aplencēju rindām, turpināja izlūkošanu un ievāca nozīmīgas ziņas, kuras pēc tam sniedza bataljona vadībai. 

Kad sāka organizēties Latvijas kara aviācija, Aleksandrs palīdzējis izveidot Gaisa kara spēkus, kas sekmīgi spētu cīnīties pret ienaidnieku, un arī pats piedalījies kaujas lidojumos.

1920. g. 29. jūl., lidojot uz fronti, pie Pļaviņām aizdegās virsleitnanta A. Blauberga lidmašīna, kurā lidotājs ar novērotājiem Rulli un Zīvertu dzīvi sadega.

Apglabāts Trikātas vecajos kapos.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 837 (1921). Apbalvots par 1919. g. 24. janvāra cīņu pie Lēnas muižas.

Lit.: Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. – R., 1929. – 125. lpp.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 65. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs. Mirušo reģistrs 1919-1926.

 

Bormanis Jānis

1897*. (13.) 25. V – 1970. 10. IX

Kaprālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis Brenguļu pag. Zvejniekos, tēvs Dāvids Bormanis, māte Minna (dz. Saretok).

Krievu armijā iesaukts 1916. g. maijā, dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā līdz 1918. g. febr.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn., piedalījies visās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās.

1919. g. 10. nov. uz Rīgas-Slokas šosejas pie Tiltiņu mājām J. Bormanis ienaidnieka ugunī pielavījās pretinieka bruņu automobilim, apmētāja to ar rokasgranātām un piespieda atkāpties.

Atvaļināts 1921. g. 10. martā, seržanta pakāpe. Zemkopis Brenguļu pag. Strēlniekos. Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā “Abuls”.

Apglabāts Trikātas kapos.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1454 (1922), Jura krusts IV šķira. Apbalvots ar LKOK par 1919. g. 10. novembra cīņu uz Rīgas-Slokas šosejas pie Tiltiņu mājām.

Precējies 1924. g. ar Almu Ruģens (1902-?), bērni Jānis Imants (1929), Alfrēds Ivars (1931), Ilga (1939-1939).

Lit.: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 89. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs.

* Grāmatā „Lāčpēša Kara ordeņa kavalieri” dzimšanas gads minēts 1899.

 

Brencis Andrejs

dzimis 1947. 4. X

Sportists

Dzimis Trikātas pag. Vijupos 5 bērnu ģimenē. Tēvs Augusts Voldemārs Brencis (1907-1971) – jaunsaimnieks, māte Elvīra Alma (1917-2002, dz. Ozols).

Beidzis Trikātas pamatskolu (1961), Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu (mehāniķis tehniķis), Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiāli (1989, jurists).

Strādājis Valmieras cietumā par audzinātāju, CSDD galvenais inspektors Valmieras nodaļā.

Ar soļošanu sācis nodarboties Priekuļos, 1965. g. jaunatnes čempions soļošanā.

Daudz piedalījies skrējienos Latvijā, bijušajā PSRS. Vācijā, Holandē, Polijā, Ungārijā, Austrijā, Itālijā, Francijā, Somijā u.c. piedalījies dažādās sacensībās: diennakts stafetē, maratonā, 100 km un 500 km skrējienā. Nodarbojies ar orientēšanos (meistarkandidāats). Bijis labākais slēpotājs Valmieras rajonā.

A. Brencis ir atjaunotā Valmieras maratona 2007 viens no patroniem, vairākkārtējais Valmieras maratonu dalībnieks un Skrējēju kluba Tonuss prezidents.

No 1974. g. dejojis Kauguru pagasta deju kolektīvā, vēlāk „Pastalniekos” (Valmieras k/n).

Precējies ar Milliju (operatore Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā), meita Līga (kosmetoloģe), dēls Mārtiņš (tirdzniecības menedžeris).

Lit.: Bebre P. Izskrēju savus gadus. – Liesma. – 1997. – 21. okt.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Bricis Jūlijs Rūdolfs

1892. (30. X) 11. XI – 1942. 16. IV

Agronoms, lauksaimniecības atašejs Berlīnē

Dzimis Trikātas muižā septiņu bērnu ģimenē, tēvs Miķelis Bricis (1856-1931) – tirgotājs, māte Jūlija (1888-1936, dz. Litenboks).

Mācījies Valmieras elementārskolā un tautskolā. Beidzis Mironova komercskolu Rīgā, studējis Politehniskajā institūtā, beidzis Latvijas Universitāti. Bijis LU studentu korporācijas "Patria" biedrs.

Bijis Zemkopības ministrijas lauksaimniecības departamenta vicedirektors, Latvijas linkopju centrālās savienības, biškopju centrālās sabiedrības un p/s “Latvijas centrālais sviesta eksports” direktors – rīkotājs; rediģējis ZM izdotās grāmatas un 1928-1930 žurnālu “Latvijas lopkopis un piensaimnieks”, rakstījis presē.

Kopš 1930. g. - Anglo-Baltic Produce Co Ltd. Londonā valdes loceklis.

Pašos vīra gados J. Bricis miris traģiskā nāvē vācu okupācijas laikā Latvijā Krimuldā. Apglabāts Rīgā Meža kapos.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis.

Precējies 1927. g. ar Elvīru Annu Urdeviču (1901-1982), dēls Haralds Vilis (1929-2014, Austrālijā).

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 95. lpp.

Latviešu konversācijas vārdnīca.- 2. sēj. – R., 1928. – 1929.-2884. sleja.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Briedis Andris

dzimis 1937. 15. VIII

Satīriķis, žurnālists

Dzimis Trikātas pag. Naudiešos, tēvs Arnolds Voldemārs Briedis (1910-?), grāmatvedis, māte Anna (1913-?, dz. Volrate), laulājušies 1936. g.

Beidzis Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolu (1957) un LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļu (1962).

Strādājis par skolotāju Valmieras raj. Jeru astoņgad. skolā (1962-63) un Valmieras vakara vsk. (1963-67), pilsētas Izpildu komitejā (1965-67), mēbeļu kombinātā (1967-81), rajona centrālajā bibliotēkā (1981-89). Kopš 1990. g. strādā Valmieras raj. laikrakstā “Liesma”. Pensijā aiziet 2012. g.

Ir Rakstnieku savienības biedrs (1990).

Pirmā publikācija – satīriski dialogi “Joka pēc” žurnālā “Dadzis” (1959, Nr.14). Izdevis satīriskus krājumus: “13+2 mērcētas rīkstes (kopkrājums, 1971), “Pirts” (1975), “Sportloto” (1979) un “Horoskops” (krājums triju autoru kopgrāmatā “Joki par smiekla naudu” 1987, kopā ar E. Ziemeli un J. Juzefu). Daiļrades nozīmīgākā daļa ir aforismi. Sastādījis krājumu par literāro Valmieru “Še, kur līgo priežu meži…” (1990), Jaunākais darbs “Šitā brāļi dzīvodami…” (1993) un “Dullības” (1999). Publicējis miniatūras, esejas, arī latviešu tautas sakāmvārdu, parunu, ticējumu apdares.

Ilggadīgs Valmieras vīru kora “Imanta” dalībnieks.

Divreiz precējies, divas meitas: Māra – ērģelniece.

Pseidonīms: A. Buks.

Lit.: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – R., 1992. – 59.-60. lpp.

Goba A. Pie mums ciemojas Andris Briedis // Darba Karogs. – 1992. – maijs.

 

BurkinsAugustsBurkins Augusts

1908. 4. IX – 1996. 2. I

Ārsts

Dzimis Kārķu pag. Veckārķu skolā, tēvs Augusts Burkins (1871-1942, skolotājs), māte Karlīne Natālija (1886-?, dz. Ābele). Ir māsa Velta (1911-2006).

Beidzis Veckārķu pamatskolu, Valmieras ģimnāziju un Latvijas Universitāti (1932). Dienējis Smagās artilērijas pulkā (1932-1933).

Strādājis Rencēnu pagastā par ārstu (1933-1939).

1934. g. 17. nov. paaugstināts ārsta leitnants pakāpē, virsnieka vietnieks.

Trikātas pagasta rajona ārsts (1939-1943), Leģiona kara ārsts (1943-1945).

1945-1946. g. atradies gūstā Krievijā.

Trikātas ambulances ārsts (1946-1951), Liepupes ambulances ārsts (1951-1959), ārsts Rīgā, Liepupē (1959-1968).

Precējies ar Irēnu Birutu Lazdiņu (1919-1996), četri bērni: Ilze, Baiba, Ieva, Pēteris. 

Lit.: Latvijas medicīniskā personāla saraksts. R. 1938.

Rencēnu pagasta vēsture. R., 2006.

LVVA P1023-2-20-117.

V. Eichenbauma arhīvs # 4451.

http://biographien.lv/B_dizc.html

 

Bušs Arnis

dzimis 1969. 4. I

Prāvests

Dzimis Rīgā.

Iesvētīts 1987. g. 8. aug. Skultē. Teoloģisko izglītību ieguvis studējot LELB seminārā, LU Teoloģijas fakultātē, pabeidzis Lutera Akadēmijas neklātienes kursu.

No 1990. g. kalpo LELB Rīgas, Rīgas lauku un Valmieras prāvesta iecirkņa draudzēs. Ordinēts 1998. g. 20. jūl.

Ievēlēts par Valmieras iecirkņa prāvestu 2006. gada 9. sept.

Mācītājs Valkas-Lugažu, Trikātas draudzē (1999-2009).

Šobrīd kalpo Valmieras Sv. Sīmaņa, Rubenes, Matīšu Sv.Mateja draudzē.

Precējies ar Gintu, bērni Krista, Ričards, Dāvids.

Lit.: Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca