V-Z

ValeineValeine (dz. Bitnere*) Vedina Viktorija

dzimusi 1925. 23. XI

Ārste (ftiziopneimonoloģe), medicīnas zinātņu doktore

Dzimusi Trikātas pag. Krastos trīs bērnu ģimenē. Tēvs Frīdrihs Bertolds Büttners (1898-1949), māte Milda (1900-1992, dz. Smukule), laulājušies 1924. g.

Kara gados mācījusies Valmieras komercskolā (vēlāk ekonomiskais tehnikums), ieguvusi grāmatvedes – revidentes specialitāti. Mācījusies Valmieras vakara vidusskolā, beigusi Rīgas 57. strādnieku jaunatnes  vakara vidusskolu.  

Strādājusi par grāmatvedi Valmieras veselības nodaļā, Rīgā Valsts bankā, Rīgas 1. bērnunamā.

Sekojot aicinājumam, iestājusies Rīgas medicīnas institūtā (beigusi 1959). Sākusi strādāt Limbažos tuberkulozes dispanserā, kur nostrādājusi visu darba mūžu.

47 gadus strādājusi Limbažu poliklīnikā un devusi nozīmīgu ieguldījumu plaušu, īpaši tuberkulozes saslimstības mazināšanā.

Piedalījusies sabiedriskajā dzīvē, bijusi Limbažu pilsētas deputāte, iestājusies ārstu zinātniskajā biedrībā (1962),

Rakstījusi laikrakstos un žurnālos par plaušu slimībām un tuberkulozi.

Apbalvojumi: Darba teicamniece (1981), Limbažu pilsētas Goda biedre (1982), 7 Goda raksti. Ieguvusi 1. kategorijas ārsta kvalifikāciju (1966), augstākās kategorijas ārsta kvalifikāciju (1983); 1972. g. iestājusies aspirantūrā, 1978. g. aizstāvējusi disertāciju (Lietuvā), medicīnas zinātņu doktore (1993).

Precējusies ar Gunāru Zīli, meita Anita (1948), otrreiz ar Jāzepu Valeini (1925-2007), dēls Jānis (1957-1994), meita Elita (1962).

Lit.: Ozoliņa G. Vedinu Valeini saista ar medicīnas pagātni, tagadni un nākotni// Auseklis (Limbažu rajona laikraksts), 2006, 25, nov. Pieejams: http://www.auseklis.lv/index.php?d=1164409261

Valeine, Vedina.  Sietā ūdeni nesanesīsi : mans dzīves stāsts / Vedina Valeine ; redaktore Aija Sedliņa. - [Rīga] : Poligrāfijas Infocentrs, 2015. - 87, [1] lpp. : il., portr.

Trikātas draudzes arhīvs

* Trikātas baznīcas grāmatā „Dzimušo un kristīto reģistrs, 1919-1926” rakstīts uzvārds Büttners.

 

Vanadziņš Kārlis Gerhards

1890. (5. V) 17. V – 1965. 9. VII

Ārsts, pašvaldību darbinieks

Dzimis Trikātas pag. Ūdriņās piecu bērnu ģimenē. Tēvs Kārlis Vanadziņš – mežzinis, māte Jūlija* (dz. Vāvere).

Mācījies Nikolaja ģimnāzijā Rīgā. Studējis medicīnu Tērbatas universitātē (1912-17). Ārsts Straupē (1915–16). Kopš 1916. g. Cēsīs, darbojās sabiedrības organizācijās. Cēsu pilsētas galva (1922-33), arī Cēsu apriņķa sanitārārsts, Cēsu Ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks. Viņa laikā uzcelts un atklāts Cēsu Uzvaras piemineklis. 1932. g. nodibināja Cēsu kūrorta komiteju Cēsu apkārtnes dabas jaukumu izkopšanai, lai piesaistītu tūristus un par instruktoru iecēla K. Dzirkali. Viens no sabiedrības Gauja dibinātājiem, kura 1933.-40. g. izdeva laikrakstu Cēsu Vēstis.

1925. g. 2. Saeimas deputātu kandidāts no LZS.

1939. g. janv. iecelts par Rīgas 1. slimnīcas direktoru. 1940.-1944. g. Cēsu pilsētas ambulances ārsts. 

Otrā pasaules kara beigās viņš devās trimdā uz Vāciju, tur nostrādāja dažus gadus Lībekā, pēc kam pārcēlās uz Zviedriju, apmezdamies zemes vidienē vecajā Vekšē pilsētiņā. Tur Dr. K. Vanadziņš nopircis māju, kuru pārvērtis par savdabīgu muzeju. Viņš stādījis par mērķi iegādāties iespējami visas latviešu grāmatas (ir jau daži tūkstoši) un latviešu gleznotāju darbus (tā raksta "Latvija" 1965. gadā ārsta 75 gadu jubilejas sakarā). Divus mēnešus vēlāk mira Lundas slimnīcā.  

Miris Vekšē, Zviedrijā.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis (IV šķira), Atzinības krusts (IV šķira), Aizsargu nopelnu krusts, Igaunijas aizsargu krusts u.c. goda zīmes.

Precējies 1918. g. ar Ilzi Celmiņu (1895-?), bērni Daina Vasko (1922-?, zobārste) un Visvaldis (1926, leģionārs). Brālis ērģelnieks Nikolajs Vanadziņš (1892-1978).

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 512. lpp.

Latvijas darbinieku galerija. 1918-28. – R., 1929. – 182. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs.

Cēsu pilsētas draudzes locekļu saraksts

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs

http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001079.htm

* Grāmatā „Mūža skanīgie reģistri” minēts, ka Kārļa Vanadziņa māti sauc Anna.

 

VanadzinsNikolajsVanadziņš Nikolajs Jūlijs

1892. (29. XI) 11. XII – 1978. 23. VIII

Ērģelnieks

Dzimis Trikātas pag. Ūdriņās piecu bērnu ģimenē, tēvs Kārlis Vanadziņš – mežzinis, māte Jūlija* (dz. Vāvere).

Mūzika viņu valdzina un aizrauj jau kopš bērnu dienām. Beidzis Nikolaja ģimnāziju Rīgā. Pret tēva gribu 1911. g. rudenī dodas uz Pēterburgu un nopietni gatavojas iestājpārbaudījumiem konservatorijā. Strādā par pianistu-ilustratoru kinoteātrī un pedagogu.

1913. g. iestājas Pēterburgas konservatorijas profesora Ž. Handšina ērģeļu klasē. Pēc konservatorijas beigšanas 1917. g. sāk strādāt teātrī. Divus gadus (1919-1921) darbojies Lielajā drāmas teātrī mūzikas daļā. Bieži notiek jaunā mākslinieka solokoncerti.

Petrogradas konservatorijas pedagogs ērģeļu klasē (1920-23). Latgales Tautas konservatorijas direktors Daugavpilī (1923-29); Rīgas Tautas konservatorijas direktors (1929-43, ar 1940. g. – Rīgas mūzikas skola). Vairāk nekā 25 gadus N. Vanadziņš ir šīs skolas direktors (līdz 1956). Paralēli direktora un pedagoga darbam veic arī direktora pienākumus Nacionālajā operā (1934-36). Ērģeļu klases vadītājs Latvijas valsts konservatorijā kopš 1938. g., kopš 1947. g. ir konservatorijas profesors.

Daudz koncertējis Maskavā, Ļeņingradā, un Latvijā. Viņa spēle ir aizrautīga, vitāla spēka pilna, tai raksturīga liela meistarība instrumenta reģistru lietošanā. Mīļākais N. Vanadziņa komponists ir J. S. Bahs.

Aktīvi koncertēja līdz 1968. gadam.

Audzēkņi: A. Biteniece, I. Braudo, O. Cintiņš, J. Ļisiscina, P. Sīpolnieks, V. Vismane u.c.

LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1945); LPSR Tautas skatuves mākslinieks (1969).

Miris Rīgā.

Precējies ar Helēnu (?-?, pianiste, koncertmeistare operā; otrreiz prec. Viļumane), divi dēli: Gunārs (?, latviešu un vācu valodas skolotājs), divas meitas.

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 512. lpp.

Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. – R., 1965. – 567.-569. lpp.

LPE. – R., 1987. – 101. sēj. – 280. lpp.

Briede-Bulāvinova V. Mūža skanīgie reģistri. – R., 1977. – 167 lpp.

Grauzdiņa I. "Muļķis māca citus, gudrais – pats mācās": (Nikolaja Vanadziņa simtgadi pieminot): [Ērģeln., mūz. ped.: (1892-1978)]  // Māksla.  – 1993. – Nr. 1. – 36.-37.lpp.

Jermaks R. Nikolaju Vanadziņu viņa simtgadē pieminot : [sakarā ar ērģeļu atskaņotājmāksl. (1892-1978) 100. dz.d.] // Latgales Laiks. – 1992. – 10. dec. – 4. lpp.

Liepiņa I. Stabuļu valdnieku godinot: Stabuļu valdnieku godinot: [par ērģeļspēles prof. Nikolaja Vanadziņa (1892-1978) 110. dz.d. atceres koncertu Rīgas Domā] // Forums. – Nr. 4. – 2003. – 24./31. janv. [1.] lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

* Grāmatā „Mūža skanīgie reģistri” minēts, ka Nikolaja Vanadziņa māti sauc Anna.

 

Vanags Dāvis

1889. (12. X) 24. X – ?

Zemkopības ministrijas zemes ierīcības departamenta mērniecības daļas inženieris – ģeodets

Dzimis Trikātas pag. Vecbidzos, kā jaunākais 6 bērnu ģimenē. Tēvs Jānis Vanags (1846-1898) – lauksaimnieks, māte Marija (1849-1907, dz. Ķēbere), laulājušies 1871. g.

Mācījies Trikātas draudzes skolā, Ufas mērskolā un Mērniecības institūtā Maskavā.

Bijis Rīgas virsģeometrs. Rakstījis tehniskajā presē.

Precējies ar Adelaidu Suhotiņu (1887-?), dēls Nikolajs (1922).

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 512. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

VegersJanis1Veģers Jānis Osvalds

1899. (27. II) 12. III – 1937. 9. X

Saimniecisks darbinieks

Dzimis Trikātas pagasta Bērziņos, tēvs Fricis Veģers, māte  Anna (dz. Varaus).

Brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un piedalījies atbrīvošanas cīņās. Darbojies Latvijas lauksaimnieku centrālbiedrībā, ilgus gadus bijis Latvijas linkopju centrālās savienības instruktors. A/S “Latvijas centrālās sēklu eksports” darbojies kopš sabiedrības dibināšanas, bijis tās vicedirektors. J. Veģers aktīvi piedalījies arī aizsargu organizācijas darbā un jau ilgāku laiku darbojās kā Rīgas aizsargu pulka Sakaru bataljona saimniecības priekšnieka palīgs.

Brālis virsleitnants Kārlis Ādolfs Veģērs (1901.10.X - ?). 

1938. gada 9. oktobrī J. Veģerim Trikātas kapos darbabiedri atklāj pieminekli.

Lit.: Centīga darbinieka pēkšņā nāve // Brīvā Zeme. Nr. 229. 9.10.1937. 19. lpp.

Piemineklis sabiedriskam darbiniekam Trikātas kapos // Smiltenes Ziņas. Nr. 42. 21.10.1938. 5. lpp.

 

VeinblumsPaulsVeinblums Pauls Vilhelms

1877. (10.) 22. VII – 1939. 20. X

Farmaceits

Dzimis Trikātas draudzē – Plāņu Sarkaņu skolā devītais bērns 10 bērnu ģimenē, tēvs skolotājs Jēkabs Veinblums (Jacob Weinblum), māte Anna (dz. Elias), laulājušies 1866. g. 7. aug.

No 1896.-1928. gadam dzīvojis Krievijā.

Ieguvis farmācijas maģistra grādu Pēterburgas kara medicīnas akadēmijā (1913).

Rīgas „Brieža” aptiekas pārvaldnieks un līdzīpašnieks (1936-1937).

Neprecējies.

Miris Rīgā, apglabāts Valmierā.

Lit.: Miris mag. pharm. Pauls Veinblums // Latvijas Farmaceitu žurnāls 1939. okt., Nr. 10. 457. lpp.

V. Eihenbauma arhīvs.

http://biographien.lv/V_dizc.html

https://www.familysearch.org/search/film/105214008

Trikātas draudzes arhīvs

 

 

Venters Dāvids Ādolfs

1906. (22. I) 4. II – 1998. 7. XI

Agronoms, Latvijas lauksaimniecības kameras cūkkopības nozares vadītājs

Dzimis Trikātas pag. Pūkās, otrais bērns četru bērnu ģimenē. Tēvs Dāvids Venters (1868-1933) – lauksaimnieks, māte Emma Auguste (1875-1956, dz. Dambure), laulājušies 1901. g.

Mācījies Trikātas pagastskolā, pēc tam draudzes skolā. Beidzis Rīgas 2. ģimnāziju (1924) un Lauksaimniecības Universitāti (1930), iegūstot agronoma diplomu.

Strādājis par divgadīgās lauksaimniecības skolas pasniedzēju, sākumā Lečos, pēc tam Burtnieku lauksaimniecības skolā. 1939./40. g. strādājis Latvijas l/s kamerā par cūkkopības nozares vadītāju.

Pēc 2. pasaules kara emigrējis uz ārzemēm. Vācijas bēgļu nometņu laikā darbojies dažādās tautiešu aprūpes organizācijās, bet kopš 1949. g. dzīvojis Amerikā. Sākumā strādājis l/s nozarē, bet vēlāk iekārtojies darbā kādā ķīmiskās ražošanas rūpnīcā par konsultantu.

Ā. Venters kopš 1927. g. aktīvi darbojies konkordijā „Zelmenis”, līdzdarbojies arī trimdas latviešu agronomu biedrībā, daudz publicējies šīs biedrības periodiskajā izdevumā „Zeme un Tauta”.

Miris Vestlafajetas veco ļaužu aprūpes centrā (ASV), kremēts. Apglabāts Brāļu kapos Elka Parkā.

Precējies ar agronomi Lidiju Bars, ģimenē dēls, kurš agri miris un sievas meita – Dr. Rita Bars.

Studentu biedrības „Zelmenis” biedrs.

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 522. lpp.

Goba A. Mūsu novadnieku pieminot : [Par agronomu Ā. Venteru] // Ziemeļlatvija. 1999. 7. janv.

Zušēvics J. Agronoms Ādolfs Venters aizsaulē // Laiks. 1999. – 16. janv.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Venters Dāvids

1868. 15. IX (v.st.) – 1933. 26. II

Trikātas pagasta vecākais. Zemkopis

Dzimis Trikātas pag. Pūkās, kā vecākais dēls astoņu bērnu ģimenē. Tēvs Kārlis Venters (1843-?), māte Anna (1840-1922, dz. Pūka), laulājušies 1867. g.

Mācījies Trikātas pagasta un Trikātas draudzes skolā.

Pēc tam sācis nodarboties ar zemkopību. Pagasta pašvaldības darbā stājies 1902. g., kā magazinas uzraugs. No 1907-15 bijis Trikātas pagasta vecākais, no 1916-17 pagasta vietnieku pulka loceklis. Juku laikos pagasta pašvaldībā amatus nav ieņēmis. No 1924. g. 15. dec. – 1928. g. 15. martam bijis Trikātas pagasta valdes priekšsēdētājs.

1913. g. 6. maijā par nopelniem vietējā pašvaldībā piešķirta sudraba medaļa ar uzrakstu “Par uzcītību”.

Miris Trikātā, apglabāts Trikātas kapos.

Precējies 1901. g. ar Emmu Augusti Damburi (1875-1956), bērni Berta Aleksandra (1902-?, skolotāja, apglabāta Trikātas kapos), Dāvids Ādolfs (1906-1998, agronoms, ASV), Agnese Leontīne (1910-?, prec. Zāmuels, apglabāta Trikātas kapos), Jānis Artūrs (1916-1944, kritis karā, apglabāts Trikātas kapos).

Lit.: Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. – R., 1929. – 440. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Venters Eduards

1912. (20. I) 2. II – 1996. 11. II

Būvinženieris

Dzimis Trikātas pag. Višķos, jaunākais piecu bērnu ģimenē, tēvs Eduards Venters (1872-1930) – lauksaimnieks, māte Emma (1877-?, dz. Abuls), laulājušies 1901. g.

Pirmo izglītību ieguvis Strenču pamatskolā. Beidzis valsts tehnikumu Rīgā (1930), 1931. g. sācis studēt LU inženierzinātnes.

1934-35 obligātā kara dienestā Vidzemes artilērijas pulkā.

Līdztekus studijām Latvijā strādājis Šoseju un zemesceļu departamenta 1. rajonā, inženiera A. Razuma būvfirmā un Jūrniecības departamentā.

II pasaules kara beigās dodas trimdā uz ASV.

Studijas turpina Perdjū (Perdue) universitātē Vestlafajetā (West Lafayette) Indiānā ASV (beidzis 1951 ar MSE grādu). Ieguvis profesionāla inženiera tiesības Indianas un Ilinoisas pavalstīs.

1945-51 UNRRA un IRO apgādes virsnieks Vācijā. 1951-54 būvmateriālu pētnieks Perdjū universitātē, betona tehnologs. Līdzautors publikācijai Deleterious Constituents of Indiana Gravels. 1954-77 projektēšanas inženieris privātā inženieru firmā un Ilinoias pavalsts Kuka (Cook) apgabala inženieru departamentā. „American Society of Civil Engineers” un „Society of Sigma Xi” biedrs.

Dzīvojis un darbojies Jāņa draudzē Čikāgā, ASV, kādu laiku būdams tās priekšnieks. Latviešu kredītbiedrības un Čikāgas latviešu organizāciju apvienības revīzijas komisijas priekšnieks.

Miris Čikāgā, urna apglabāta Oakridge kapsētā.

Precējies ar matemātiķi Almu Dzintru Bērziņu (1915-1996), meitas Dace (?) un Liene (?-?, mirusi, prec. Pētersone). Māsa Dr. med. Alma Millere (dz. Venters, 1902-1998).

Lit.: Arhīvs. – XXII sēj. – Melburna, 1982. – 261. lpp.

Arhīvs. – XV sēj. – Melburna, 1975. – 239. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

VentersJulijsVenters Jūlijs

1903. (6.) 19. V – ?

Lauksaimnieks

Dzimis Valkas apr. Jaunvāles pag. Jaunvāles muižā, staļļmeistara ģimenē. Tēvs Fricis Venters, māte Emma (dz. Vantere). Ģimenē vēl brālis un māsa.

1906. g. pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur tēvs strādājis fabrikā "Provodņiks". Mācījies Annas Rudzītis privātajā elementārskolā, Sarkandaugavā.

1. pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās un pārcēlies uz Pēterpili, kur mācījies Pēterpils 5. reālskolā.

Apstākļu spiesti 1918. g. pavasarī ar ģimeni atgriezušies vācu okupētajā Latvijā un dzīvojuši tēva brāļa mājās, Trikātas pag. "Pluķos". 

Līdz 1920. g. strādājis fizisku darbu laukos. Līdz 1925. g. mācījies Rīgas pilsētas 1 vidusskolā.

1925. g. uzsācis studijas LU Lauksaimniecības fakultātē. Studiju laikā 1925. – 1930. g. strādājis Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrībā par cenu biroja vadītāju. 1930. – 1934. g. bijis Latvijas Lauksaimniecības ekonomiskā institūta sekretārs un Lauksaimniecības konjunktūras sekcijas vadītājs. Kopš 1934. g. bijis darbvedis uzņēmumā "Latvijas Centrālais sviesta eksports". 1936. g. bijis komandējumā Anglijā. Studējis ar pārtraukumiem līdz 1935. g., kad studijas pārtraucis.

2. pasaules kara sākumā devies bēgļu gaitās un vēlāk pārcēlies uz Angliju. 1941. – 1946. g. bijis Latviešu biedrības priekšnieks Anglijā.

Precējies 1932. g. 23. janv. ar Martu Ogriņu. Brālis ekonomists Nikolajs Venters (1901-1978).

Latviešu studentu korporācija „Patria” biedrs.

Lit.: Jūlijs Venters: Latviešu studentu korporācija „Patria”. [Skatīts 14.09.2007.] Pieejams: http://www.patria.lv/dazadi.html

Trikātas draudzes arhīvs

 

Venters Nikolajs

1901. 2. II – 1978. 31. VIII

Ekonomists

Dzimis Valkas apr. Trikātas pag. Jaunvāles muižā staļļmeistara ģimenē. Tēvs Fricis Venters, māte Emma (dz. Vantere). Ģimenē vēl brālis un māsa.

Pārcēlies uz Rīgu un 1910. – 1914. g. mācījies Annas Rudzītis privātā elementārskolā. 1914. g. mācības turpinājis A. Millera reālskolā.

Sākoties 1. pasaules karam, 1915. g. rudenī, kopā ar ģimeni pārcēlies uz Pēterpili, kur mācījies Varšavas 1. reālskolā (vēlāk pārdēvēta par Pēterpils 5. reālskolu).

1918. g. pavasarī atgriezies Latvijā. 1919. g. 1. okt. – 1920. g. 1. sept. bijis darbveža palīgs Trikātas pagasta valdē. 1920. – 1921. g. mācības turpinājis Rīgas Valsts 1. vidusskolā pieaugušajiem. Kopš 1921. g. strādājis Kara ministrijas Būvniecības pārvaldē.

1925. g. uzsācis studijas LU Tautsaimniecības nodaļā un 1939. g. ieguvis ekonomista grādu.

Pēc 2. pasaules kara strādājis par ekonomistu kādā ministrijā un vēlāk pensionējies. Dzīvojis Rīgā.

Miris Jūrmalā.

Brālis lauksaimnieks Jūlijs Venters (1903-?).

Latviešu studentu korporācija „Patria”biedrs.

Lit.: Nikolajs Venters: Latviešu studentu korporācija „Patria”. [Skatīts 14.09.2007.] Pieejams: http://www.patria.lv/dazadi.html

Trikātas draudzes arhīvs

 

Visners Johans Kristofs

1648. vai 1650. – 1721.

Mācītājs

Ar 1686. gadu Johana Ruhendorfa pēcnācējs mācītāja amatā ir Johans Kristofs Visners (Johann Christoph Wisner).

Trikātā kalpojis 32 gadus (līdz 1721. g.).

Dēls Jacob Johann  (?-1737).

Lit. Enzeliņš H. Atskats Trikātas novada senatnē. – Rīga, 1931. – 16. lpp.

Bergman G. Geschichte von Livland, nach bossuetischer Art entworfen. – Leipzig, 1776. – 180. l.

Attēlā: Johana Kristofa Visnera rokraksts uz dokumenta, 1714. gads

 

Visners Jakobs Johans

? – 1737. 1. XII

Mācītājs

Tēvs mācītājs Johans Kristofs Visners (ap 1650-1721, Johann Christoph).

1722. g. 14. maijā Johanu Jakobu Visneru (Jacob Johann Wisner oder Wisener) iesvēta par Trikātas mācītāju. Trikātas draudzē kalpo līdz 1737. g. (15 gadus).

Miris Rīgā.

Meita Elizabete (1729. 23. X – ?).

Lit. Enzeliņš H. Atskats Trikātas novada senatnē. – Rīga, 1931. – 16. lpp.

Bergman G. Geschichte von Livland, nach bossuetischer Art entworfen. Leipzig, 1776. 180. l.

Trikātas draudzes arhīvs

Attēlā: Johana Jakoba Visnera rokraksts uz dokumenta, 1735. gads

 

Vīceps Kārlis

1906. (27. VII) 9. VIII – 1975. 5. XII

Jurists

Dzimis Trikātas pag. Vīcepos, tēvs Dāvids Vīceps, māte Minna (dz. Peka).

Mācījies Trikātas pamatskolā, beidzis Valmieras vidusskolu (1924). Studējis Latvijas Universitātē tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, vēlāk tiesību zinātņu fakultātē (1942). Līdztekus studijām strādājis Satiksmes ministrijā un Valsts Kontrolē (1928-40), ieņemdams vadošus amatus. Dienējis 5. Cēsu kājnieku pulkā un Kara virsprokuratūrā (1936-37).

1943. g. pavasarī Latvijas zvērināto advokātu padome uzņēma K. Vīcepu par zvērināto advokātu palīgu Valkā, kur viņš strādāja līdz 1944. g. rudenim. Pirms kara beigām īsu laiku dzīvo Rīgā, pēc tam Liepājā.

1944. g. okt. dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, atrodas netālu Štutgartes. Bēgļu gaitās Eslingenā viņš ir latviešu organizāciju apzinātājs un atjaunotājs, kā ari aktīvs dalībnieks nometnes pārvaldē (līdz 1950).

1950. g., emigrējot uz ASV, K. Vīceps savu mājvietu iekārto Baldvinsvillē – netālu no Sirakūzām. Šeit Vīceps ir viens no pirmajiem, kas atkal sāk apzināt latviešus, kā arī ir Sirakūzu korporāciju kopas un Sirakūzu latviešu biedrības dibinātājs un vairākkārtējs šo organizāciju vadītājs.

Miris Ņujorkā.

Precējies ar Veltu, meita Dace.

Studentu korporācijas Lettgallia biedrs (kopš 1926).

Lit.: Arhīvs. – XI sēj. – Melburna, 1972. – 273. lpp.

Golts A. Kārli Vīcepu pieminot // Laiks. 1975. 17. dec. Nr. 101. 2. lpp.; att.

Golts A. Kārlis Vīceps // Fidelitas (Korporācijas Lettgallias izd.). 1967. 1. janv. 41.-42. lpp.; att.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Vīgants Paulis

1927. 6. IX 2012. 6. VII

Zootehniķis, sabiedrisks darbinieks

Dzimis Trikātas muižā, tēvs Jānis Vīgants (1889-1943) – Trikātas pienotavas vadītājs, māte Elga Lidija (dz. Pilka), laulājušies 1926. g.

Mācījies Trikātas pamatskolā (1942), Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā (2 gadus). 1944. g. 31. jūl. 17 gadu vecumā P. Vīgants iesaukts vācu armijā. Karojis Eiropā, kritis amerikāņu gūstā.

1946. g. atgriezies Latvijā, iestājies Smiltenes zooveterinārajā tehnikumā (beidzis 1948). No 1950.-1956. g. studējis LLA neklātienē Veterinārajā fakultātē.

1948. g. strādā Jelgavas apriņķa Lauksaimniecības pārvaldē par ciltslietu zootehniķi. Vēlākajos gados: Ainažu MTS - galvenais zootehniķis, Rīgas raj. padomju saimniecībā „Pļavinieki" - zootehniķis. No 1958. g. strādāja Lielvārdē par Mākslīgās apsēklošanas stacijas galveno zootehniķi, bet no 1961. g. - Bauskas raj. par Lauksaimniecības pārvaldes vecāko zootehniķi. Pēc tam 4 gadus P. Vīgants strādāja pad. saimniecībā „Rainis" (Brunavas pag.), bet no 1975.-1990. gadam strādāja saimniecībā „Ceraukste" (Bauskas raj.) par galveno zootehniķi.

Strādājot Ceraukstes saimniecībā izveidojās sadarbība ar Griķu pamatskolu, kurā ar viņa palīdzību veidojās jaunie lopkopji. Šobrīd viņš strādā ar vanadzēniem, kuru darbi veltīti dzimtajai Ceraukstes pusei.

1991. g. janv. P. Vīgants bija viens no organizatoriem, kuri izveidoja ceraukstiešu grupas braucieniem uz barikādēm Rīgā pie Latvijas televīzijas.

Pēc barikāžu laika P. Vīgants palīdzēja organizēt Latvijas Nacionālo karavīru biedrību (LNKB) un Nacionālo Daugavas Vanagu (NDV) Ceraukstes nodaļu, no 1995. g. ir tās priekšsēdētājs. NDV kopj kritušo karavīru atdusas vietas, rīko piemiņas brīžus, atbalsta daudzbērnu ģimenes, audzina bērnos patriotisma jūtas.

Visu mūžu P. Vīgantu pavada dziesma. Viņš ir Ceraukstes LNKB karavīru ansambļa akordeonists un folkloras kopas „Trejupe" dalībnieks.

Apglabāts Bauskas pilsētas kapos.

1951. g. precējies ar Valdu Vanteri (1929-?); meita Selga Ivulāne (1952), dēls Ivars (1957).

Lit.: Paulis Vīgants. Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa: Virtuālā enciklopēdija. [Skatīts 14.09.2007.] Pieejams: http://www.gramata21.lv/users/vigants_paulis/

Trikātas pagasta arhīvs

 

Vītols Daumants Augusts

1907. (7. X) 20. X – 1986. 11. XI

Pedagogs, diriģents, ērģelnieks

Dzimis Vitrupes pagastā (Valmieras apriņķī), tēvs skolotājs Pricis Eduards Vītols, māte Hermine Albertine (dz. Caka).

Beidzis Rīgas skolotāju institūtu (1926) ar ierakstu diplomā: ieteicams kā dziedāšanas skolotājs un kora diriģents. Studiju laikā īpašu uzmanību veltījis koru diriģēšanai. Mācījies mūzikas skolā Rīgā.

Uzsācis skolotāja un kora diriģenta darbu Vidzemē: strādājis Katvaru 6-kl. pamatskolā par skolotāju, bijis Rīgas cietuma skolas skolotājs. 1936. g. 1. jūl. iecelts par Trikātas II pakāpes pamatskolas pārzini, bet ar 1938. g. 1. okt. par jaunuzceltās Trikātas 6.kl. pamatskolas pārzini. 1941. g. Vītolu ģimene pārceļas uz Salacgrīvu (Valmieras apr.), bijis pilsētas skolas pārzinis, vadījis arī Salacgrīvas jaukto kori.

Ar Trikātas draudzes kori piedalījies IX Dziesmu svētkos Rīgā (1938) un koru karos ieguvis 3. vietu lauku koru starpā.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Latvijā paliek sieva un dēls. Dzīvojis trimdā Anglijā. Viens no virsdiriģentiem Elbas novada dziesmu dienā 1946. g. un I, II un III dziesmu dienu svētku virsdiriģents (1949., 1950. un 1954. g.).

Latviešu kultūras dzīves vadītājs Monreālā (Kanādā) - Monreālas vīru kora "Junda" vadītājs un diriģents, Monreālas latv. ev.lut. Trīsvienības draudzes ērģelnieks.

Miris Monreālā.

Precējies 1934. g. 20. maijā Liepupē ar skolotāju Irmu Katrīni Brunalds (1908-2000), divi bērni: Māris Daumants (1939-1940), Alvis (1943); otrreiz precējies 1951. g. ar Elvīru Kalniņu, dēli Andrejs un Jānis.

Lit.: Trimdas biogrāfiskā vārdnīca. I. sēj. 1978. 132.-133. lpp.

Tūters R. Daumants Vītols aizsaulē // Laiks. 1986. 13. dec. 6. lpp. 

Trikātas pamatskolas novadpētniecības materiāli

Trikātas draudzes arhīvs

 

Zalcmanis Johans Baltazars

1738. 10. IV – 1804. 29. VIII

Mācītājs

Salzmann Johann Balthasar dzimis Hallē (Vācijā).

Mācītājs Trikātā no 1781. – 1804. gadam. Trikātā kalpojis aptuveni 23 gadus.

Laulājies ar Kath. Elis. Smolian, bērni Johann Gottlieb Klaus (~1764-?), Johann Christian Friedrich (1776.17.IV-1833.21.III, pedagogs un publicists).

Lit. Enzeliņš H. Atskats Trikātas novada senatnē. – Rīga, 1931. – 16. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

Attēlā: Mācītāja Johana Baltazara Zalcmaņa rokraksts no 1786. gada 16. marta dokumenta

 

Zāmels Aleksandrs

1897. (13.) 25. VIII – 1943. 7. IX

Botāniķis

Dzimis Jaunvāles pag. Norveļos. Tēvs Edvards Zāmels (1866-?), vetārsts, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, māte Minna (1870-?, dz. Puika-Norvele), laulājušies 1896. g. Brālis Nikolajs (1902-?).

Bērnību pavadījis Viļņas apgabalā. 1914. g. pavasarī beidz II Viļņas valsts ģimnāziju un iestājas Pēterpils Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē, kur studē dabaszinātnes. Pēc 1917.  g. revolūcijas atgriežas Latvijā.

No 1920.  g. 1. febr. A. Zāmels ir palīgasistents Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Sistemātiskās botānikas katedrā. 1921. g. nokārto valsts eksāmenus un iesniedz kandidāta darbu. No 1922.  g. viņš ir asistents, bet no 1925.  g. privātdocents. 1941. g., sakarā ar ievēlēšanu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā par štata docentu botānikā, A. Zāmels LU paliek par ārštata docentu.

A. Zāmels pēta tādas sistemātiskā ziņā sarežģītās augu ģintis kā rasaskrēsliņi Alchemilla un silpurenes Pulsatilla un Latvijā reti sastopamās augu sugas un to izplatību: dzelteno kurpīti Aconitum lycoctonum, grīņu sārteni Erica tetralix, jūrmalas zilpodzi Eryngium maritimum, vairoga palēpi Limnanthemum nymphaeoides, mušu ofrīdu Ophrys muscifera un meža jāņeglīti Pedicularis silvatica. Risinot dažādus augu sistemātikas jautājumus kopā ar morfoloģiski – anatomiskām un ģeogrāfiski – ekoloģiskām metodēm, A. Zāmels pielieto arī dažādas ģenētikas metodes, it īpaši krustošanu. Iegūst jaunas dekoratīvo augu šķirnes tādās ģintīs kā begonijas Begonia, rozes Rosa, filadelfi Philadelphus u.c. Kopā ar A. Melderi veic jāņogu Ribes ģints sugu, kā arī dažādu labību, t.sk. rīsu un sojas, krustojumus. Veic pētījumus arī ar Latvijas savvaļas pelēm, skaidrojot spalvu krāsas un psihisko īpašību iedzimtību. Vāc materiālus Latvijas ģenofloristikai.

Par veiktajiem pētījumiem augu anatomijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenētikā plaši raksta gan vietējā, gan ārzemju periodikā. A. Zāmeļa populārzinātniskie raksti iespiesti Latviešu konversācijas vārdnīcā, žurnālos Daba, Daba un Zinātne, laikrakstā Brīvā Zeme u.c. No 1931.  g. viņš darbojas pie referatīvā žurnāla Resumptio Genetica, kas iznāk Hāgā, Holandē.

1942. g. aizstāv doktora disertāciju par krustziežu dzimtas augu krustošanās pētījumiem. Eksperimenti veikti LU Botāniskajā dārzā.

Precējies ar Eldu Ūdri, meita Rūta (1930).

Par A. Zāmeļa pāragro nāvi prof. H. Skuja nekrologā raksta: "Viņa agrā nāve nozīmē ne tikai smagu zaudējumu jauniem pētījumiem dabaszinātnēs Latvijā, bet arī botānikā un iedzimtības mācībā vispār".

Apglabāts Siguldas kapos.

Lit.: E. Vimbas materiāli

Paegle S. Aleksandram Zāmelim - 115. Liesma. 2012. 30. jūl.

Latvijas izcilie biologi http://skolai.daba.lv/liis/biologi_lv/zamelis.shtml 

https://www.botanika.lu.lv/par-mums/musu-vesture/aleksandrs-zamels/

 

Zicmanis Arveds*

1895. (15.) 27. X – 1943. 14. V

Virsleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis Jaunvāles pag. Židavās (Valmieras raj.), jaunākais trīs bērnu ģimenē. Tēvs Pēteris Voldemārs Zicmanis (1864-?), māte Emīlija (1861-?, dz. Siecenieks), laulājušies 1889. g.

Beidzis 6 klases Pēterburgas komercskolā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. okt., dienējis rezerves daļās un intendantūrā, 1916. g. aug. nosūtīts uz Pleskavas praporščiku skolu. Beidzis to 1917. g. janv., no maija dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, no jūl. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies visās pulka kaujās līdz 1917. g. dec., kad no dienesta aizgājis. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. dec., piedalījies kaujās Kurzemē un Rīgas atbrīvošanā, pēc tam cīņās pret bermontiešiem.

1919. g. 22. martā Kalnciema raj. kaujā pie Bataru mājām, kad ienaidnieka pēkšņa uzbrukuma dēļ A. Zihmaņa vads tika no trim pusēm ielenkts, A. Zihmanis, neskatoties uz spēcīgo ložmetēja un šauteņu uguni, iznesa uz priekšu smago ložmetēju, atklāja uguni, sacēla ienaidnieka rindās apjukumu un piespieda to atkāpties.

1919. g. 27. jūn. pārcelts uz 1. ložmetēju mācību rotu. 1919. g. 7. nov. pie Jaunjelgavas ievainots.

Atvaļināts 1920. g. 1. jūl. Lauksaimnieks Jaunvāles pag. Židavu mājās, kur arī mirst.

Apglabāts Trikātas kapos 22. maijā.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 2034 (1927). Apbalvots ar LKOK par cīņu 1919. g. 22. martā pie Sumaraku meža, netālu no Kalnciema.

Precējies 1927. g. ar Valēriju Veģēri (1898-1992), bērni Dagmāra (1929), Laimonis (1930-2009), Renāte (1933), Grietiņa (1935).

Lit.: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 585. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

* Grāmatā „Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri” minēts vārds Arvīts Alfrēds.

 

Ziediņš Jānis

1905. 10. II – 1930. 11. IV

Skolas pārzinis

Dzimis Brenguļu pag. Jaundzērvītēs, tēvs Mārcis Ziediņš (1860-1939), māte Edde (1865-1938, dz. Busule), astotais bērns 9 bērnu ģimenē.

Bauskas apr. Ceraukstes pag. Pamūšas pamatskolas pārzinis.

Apglabāts Trikātas kapos.

Meita Guna Lašinska. Brālis LKOK Nikolajs Ziediņš (1900-1981).

Lit.: Jaunākās Ziņas. 1930. 14. apr. Nr. 86. 8. lpp. [Nekrologs].

Trikātas draudzes arhīvs

http://biographien.lv/Z_nekro.html

 

Ziediņš Nikolajs Fricis*

1900. (31. I) 13. II – 1981. 12. X

Kaprālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis Brenguļu pag. Jaundzērvītēs, tēvs Mārcis Ziediņš (1860-1939), māte Ede (1865-1938, dz. Busule), sestais bērns 9 bērnu ģimenē.

Izglītojies vidusskolā, mācījies Pēterburgā par mehāniķi, strādājis fabrikā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 6. jūn., piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī citās 6. Rīgas kājnieku pulka cīņās.

1919. g. 5. nov. pie Imantas stacijas N. Ziediņš brīvprātīgi devās izlūkos un, ienaidnieka nemanīts, šķērsoja bermontiešu aizsardzības līnijas. Kad vācieši naktī sāka uzbrukumu, N. Ziediņš pielavījās pretinieka ložmetējam un ar rokasgranātām un patšauteni to apklusināja, sacēla vispārēju apjukumu, ieguva ložmetēju un atgriezās pie savējiem, tā sekmēdams mūsu tālākos plānus.

Atvaļināts 1922. g. 21. apr. dzīvojis Brenguļu pag. Jaundzērvītēs, strādājis par šoferi, vēlāk uzņēmējs celtniecības darbos, kokzāģētavas vadītājs Jaunpiebalgā, Amatā, Valmierā. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Rīgā, šoferis Tirdzniecības ministrijā, mehāniķis rūpnīcā “Poligrāfremonts”, uzņēmumu “Liftu remonts”.

Apglabāts Trikātas kapos.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1155 (1921). Apbalvots ar LKOK par 1919. g. 5. novembra cīņu pie Zolitūdes stacijas.

Brālis skolas pārzinis Jānis Ziediņš (1905-1930).

Lit.: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 584. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

* Baznīcas grāmatā „Dzimušo un kristīto reģistrs, 1892-1900” rakstīts tikai vārds Fricis. Pārējos dokumentos lietots vārds Nikolajs.

 

Ziemelis Jānis

1889. (13.) 25. I – 1963. 23. XII

Pulkvedis-leitnants

Dzimis Jaunvāles pag. Zosniekos lauksaimnieka ģimenē. Tēvs Pēteris Ziemelis (1863-1927), māte Marija (1863-1930, dz. Bernaut), laulājušies 1887. g.

Beidzis Cempu pagastsk., Trikātas draudzes skolu, mācījies Pleskavas mērniecības skolā (1907-10). No 1910. g. mērnieks Besarābijas guberņas zemes ierīcības komisijā. 1915. g. nov. mobilizēts armijā un ieskaitīts 41. rezerves bataljonā, vēlāk – 40. rezerves bataljonā (vēlākajā pulkā). 1916. g. dec. beidzis kara topogrāfu skolu Petrogradā (praporščiks); dienējis Ģenerālštāba galvenajā pārvaldē Kara topogrāfu daļā. Podporuščiks (1917. g. jūn.). 1918. g. sākumā pārgājis Sarkanās armijas dienestā; no 1920. g. aug. vec. topogrāfisko darbu vadītājs. 1920. g. dec. atvaļināts un atgriezies Latvijā.

1921. g. 16. apr. mobilizēts Latvijas armijā (virsleitnants); Galvenā štāba (no 1929. g. Armijas štāba) Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas kara topogrāfs. 1927. g. beidzis virsnieku kursus. Kapteinis (1927), pulkvedis-leitnants (1938). No 1932. g. ģeodēzists, no 1938. g. 1. nodaļas (Plānu uzņemšanas nodaļas) priekšnieks.

1940. g. okt. atvaļināts. Dzīvojis Doles pag. Kalnaziemeļos. 1949. g. izsūtīts uz Omskas apg. Drobiševas rajonu. 1956. g. atgriezies Latvijā. Dzīvojis Baldones ciema Cirpos. Bijis kolhoza „Mežvidi” klētnieks.

Apbedīts Baldones pag., Lipšu kapos.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis V šķira.

Precējies Krievijā 1917. g. ar Bertu Minnu Karolinu Treilību (1893-1988), bērni Margarita Elza (1918-1991), Laimgaids Jānis Pēteris (1923; 1941-? padomju apcietinājumā).

Lit.: Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940. – R., 1998. – 508. lpp.

Bijušās Pleskavas mērnieku skolas absolventi – latvieši skolā un darbā 1874.-1934. g. – [R.], [1936].

LVVA, 5601. f., 1. apr., 7360. lieta.

Trikātas draudzes arhīvs

 

PeterisZnots1Znots Pēteris 

1902. 24. V (v.st.) – 1937. 8. IV

Latvijas Universitātes Vecauces izmēģinājumu saimniecības agronoms

Dzimis 1902. gada 24. maijā Trikātas pagasta Lielupos, ir jaunāka māsa Elvira Leontina (1906-?). Tēvs Spricis Znots (1867-1932, Kārļa un Zanes dēls), māte Anna Amālija Damburs (1879-?), laulāti 1901. gada 13. maijā.

Latvijas Universitātes studentu biedrības “Konkordija Zelmenis” vecbiedrs. Biedrības mērķis izkopt biedrības iekšējā dzīvē latviski zemnieciskas tradīcijas un sabiedriskas parašas.

P. Znots bijis “labs darba biedrs, stingrs jaunās akadēmiskās saimes audzinātājs un daudzsološs zinātnieks”.

Kādā no nekrologiem sacīts: “P. Znots ilgus gadus strādāja Vecauces fermā un bija iecienīts, saticīgs un kluss darbinieks, pēdējā laikā viņš slimoja ar tuberkulozi un veseļojās savās mājās, kamēr jauno censoni pārsteidza pāragra nāve.

Miris 1937. gada 8. aprīlī Trikātas Lielupos, apbedīts Trikātas kapos.

Precējies 1935. gada 9. jūnijā Vecaucē ar Dagmāru Darkevicu (1915-?), meita Maruta Gunta (1937, Strenčos).

Lit.: Miris Konkordijas Zelmenis vecbiedrs agr. Pēteris Znots. Studenta Dzīve. Nr. 59 (14.05.1937.)

Miris agronoms. Zemgales Balss. Nr. 80 (12.04.1937.)

Trikātas draudzes arhīvs