Vītols Daumants

Vītols Daumants Augusts

Skolotājs, kordiriģents – dzimis 1907. gada 20. oktobrī Vitrupes pagasta (agrāk Ķirbižu) pamatskolā, kur tēvs Fricis Vītols ir skolas vadītājs, pārzinis; māte Hermīne (dzim. Caka), māsas Austra un Zelma. 

Jau sešu gadu vecumā Daumants sāk skolas gaitas tēva vadītajā skolā. To pabeidzis, vienu gadu mācās Limbažu valsts vidusskolā un 1922. gada rudenī iestājas Rīgas skolotāju institūtā, ko pabeidz 1926. gadā. Rīgas skolotāju institūtā, ko vada profesors Ludis Bērziņš, ir augsts mācību līmenis ar izcilu pedagogu personālu, īpašu uzmanību veltot muzikālajai audzināšanai, koru vadoņu sagatavošanai nesen nodibinātās Latvijas celšanai un veidošanai, kas šajā mācību iestādē bija enerģiskā, zinīgā diriģenta, teorētiķa, mūzikas vēsturnieka, vēlāk konservatorijas profesora Jēkaba Vītoliņa ziņā.

Jau 1925. gadā institūtā D. Vītols vada vīru dubultkvartetu. Tā ir īpaša atzinība un reizē arī „diplomdarbs", ko J. Vītoliņš piešķir izraudzītajiem absolventiem: skolas nobeiguma koncertam sagatavot un novadīt dziesmu ar ap 200 balsu lielo institūta kori. Daumantam tā ir Emīla Dārziņa dziesma “Sapņu tālumā”. Skolotāja diplomu saņem ar īpašu ierakstu: ieteicams kā dziedāšanas skolotājs un koravadonis. Pēc skolotāju institūta beigšanas D. Vītols muzikālo izglītību papildina vēl Rīgas Pirmā mūzikas institūtā (teorijā, kompozīcija un klavieru spēlē), kur viņa skolotājs ir arī komp. Jānis Ivanovs.

Pirmā skolotāja darba vieta D. Vītolam ir Valmieras apriņķa Umurgas pamatskolā (1926-1927). Viņa ziņā nonāk arī Umurgas Dziedāšanas biedrības koris, kam ir savs karogs, dibināts 1869. gadā, bagāts senām tradīcijām, augstu muzikālo līmeni, piedalījies visos dziesmusvētkos kopš Pirmajiem (1873). D. Vītolam jānokalpo arī obligātais karadienests Latvijas armijā. Atgriezies no tā viņš darbojas par skolotāju Valmieras apriņķa Katvaru pamatskolā (1929-1934).

1934. gada maijā D. Vītols nodibina ģimenes dzīvi ar Umurgas lauksaimniecības skolas skolotāju Irmu Brunaldi. Abi raugās pēc darba vietas Rīgā, kas sekmējas tikai Daumantam tā paša gada rudenī, uzņemoties skolas pārziņa pienākumus Rīgas centrālcietumā (1934-1936). Tautskolu direktora aicināts, 1936. gada rudenī pieņem skolas pārziņa darbu Valkas apriņķa Trikātas pagasta pamatskolā (1936-1941), kur arī sievai paveras darba iespējas. D. Vītols vada arī Trikātas ev.-lut. draudzes jaukto kori, ar kuru Devītajos vispārējos dziesmusvētkos Rīgā koru sacensībā, lauku koru nozarē, iegūst trešo vietu (Rīgas Latviešu biedrības sudraba kausu).

Att.: Trikātas koris IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā, 1938. gada 17. – 18. jūnijā ar iegūto godalgu – sudraba kausu (centrā diriģents Daumants Vītols)

1941. gadā Vītolu ģimene pārceļas uz Salacgrīvas (Valmieras apriņķī) pilsētas skolu, strādā par tās pārzini un vada arī Salacgrīvas jaukto kori, līdz 1944. gada septembrim. Oktobrī dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1944. gada vasarā Rīgas apgabaltiesa šķīrusi laulību ar Irmu Brunaldi, kas ar dēlu Alvi paliek Latvijā. D. Vītols nonāk Bernsenes bēgļu nometnē, Ziemeļvācijā, kur atsāk darbu ar 70 balsu jaukto kori. 1946. gada 30. jūnijā, kopā ar Ed. Ramatu un R. Zuiku, ir Ziemeļvācijā, Gēstachtā pie Hamburgas (Saules nometnē), Elbas novada latviešu Pirmo dziesmusvētku virsdiriģents. Pēc tam drīz sākas bēgļu nometņu tukšošanās, latvieši bezcerīgi izklīst vēl vairāk. 1947. gadā D. Vītols pārceļas uz Angliju un dzīvo Bradfordā līdz 1955. gadam. Noorganizē jaukto kori “Līgo” un vīru dubultkvartetu, ir Anglijas latviešu Pirmo (Londonā, 1949), Otro (Lesterā, 1950) un Ceturto (Mančesterā, 1954) dziesmu dienu virsdiriģents. Dienišķo maizi pelna audumrūpniecībā.

1951. gada septembrī salaulājas ar Elvīru Kalniņu. Ģimene sakuplo ar dēliem Andreju un Jāni (miris). Anglijas latviešiem grūti samierināties ar piedāvāto darbu un dzīves apstākļiem un drīz vien, kam iespējams, sāk meklēt ceļus, kā pārcelties uz kādu citu zemi. Vītolu ģimene 1955. gadā dodas uz Monreālu Kanādā. D. Vītols dabū darbu elektrības nozarē un tūlīt nodibina arī vīru kori “Junda”, ko vada 25 gadus (1955-1980). Koncertē Kanādā, Amerikā, kā arī kopīgi ar citiem koriem un piedalās dziesmusvētkos. Mūzikas lauka kopšana, koru vadīšanas prieks visās mūža gaitās ir D. Vītola neatņemama dzīves daļa. Blakus tam darbojies arī par ērģelnieku ev.-lut. draudzēs: Liepupē (Latvijā), Bradfordā, Montreālā.

Korvadoņa zizlis vizējis viņa rokā ar panākumiem 55 gadus (1925-1980). Abi dēli un viņu ģimenes iet tēva pēdās un kopj latviešu koru tradīcijas. Daumanta Vītola mūža pavediens pārtrūkst 1986. gada 11. novembrī. Viņš pārpelnots, pelnu urna apbedīta Montreālas Mount Royal kapsētā, blakus dēlam Jānim.

Dziesmas apkārt man kā bites san,

Visa dzīve bij kā dziesma man.

Lit.: Rob. Z. Aizsaulē aizgājušie mūzikas darbinieki // Latvju Mūzika, Nr. 26 (01.01.1997). 3108. – 3109. lpp. (138., 139. šķirklis)