Abulskola

Trikātas pagasta Abula I pakāpes pamatskola (1865 – 1938)

Skolas dibināšana. Trikātas pagasta Abula skola, kā to rakstiski apliecina tās pirmais pārzinis Jānis Linters, atvērta latviešu tautības skolēniem 1865. gada 12. janvārī Trikātas pagastā (Lubu-Dutkas pagasta robežās). Tā atrodas uz Abula upes krasta pie Trikātas-Valmieras ceļa starp Mūrnieku un Grundīsu mājām, 2 km no pagastnama.

Toreiz skola saukusies par Lubu-Dutkas pagasta Abula skolu, jo tad vēl Lubu-Dutkas pagasts nav bijis savienots ar Trikātas pagastu. 1900. gadā Lubu-Dutkas pagasts pievienots Trikātas pagastam un skolu nosauca par Trikātas pagasta Abula skolu.

Skolas ēka bija no koka, celta 1864. gadā tieši skolas vajadzībām.

Skolas ēka un zeme. Skolas ēka piederēja Trikātas pagastam. Ēka celta uz zemes gabala starp Mūrnieku un Grundīsu mājām, ko izrentējusi skolas vajadzībām Vidzemes bruņniecība pagastam par 1 rubli gadā. Domājams, ka kokus ēkas būvei, kā visām rentes mājām devusi bruņniecība, bet pagastam bija jādod citi materiāli un jāmaksā darba alga meistaram.

Skolas ēka divreiz paplašināta ar piebūvēm. Pirmo reizi ap 1890. gadu, kad piebūvētas klašu telpas un bijušās klašu telpas atstātas par guļamtelpām. Otra piebūve – 1908. gadā, kad atkal piebūvētas jaunas klašu telpas, vecās atstātas par guļamistabām, bet līdzšinējās guļamistabas – par ēdamistabām.

Šajā pašā laikā visa vecā ēka apšūta dēļiem un nokrāsota; iekšējās telpās tika apmestas sienas un izbalsinātas. Krāsnis mūrētas no podiņiem.

Atjaunotās telpas iesvētīja 1908. gada 25. oktobrī Trikātas draudzes mācītājs Valkas apriņķa prāvests Kārlis Šillings, piedaloties Trikātas pagasta valdei, skolotājiem un bērnu vecākiem.

Skolas pārbūves darbus veica meistars Jānis Lībietis no Lejaslībiešiem par 500 rubļiem.

Saimniecības ēkas pie skolas bija šādas: klēts, kūts, stallis ar barības šķūni, malkas šķūnis un pagrabs. Pastāvēja arī rija ar piedarbu; kā nevajadzīgas 1933. gada pavasarī tās noplēsa. Visas saimniecības ēkas bija no koka un ar skaidu jumtiem. Ugunsgrēku ēkās nav bijis.

Pie skolas atradās zeme 6,56 ha platībā: zem ēkām, laukumiem un ceļiem atradās 0,55 ha, augļu un sakņu dārziem – 0,72 ha, lauksaimniecībā izmantojamas zemes – 5,29 ha.

Šī zeme pagastam piešķirta īpašumā no valsts zemes fonda. Sākumā skolas vajadzībām zemi piešķīrusi Vidzemes bruņniecība apmēram 30 ha lielumā, izrentējot šo zemi pagastam par 1 rubli gadā. Vēlāk pagasts skolas vajadzībām paturējis tikai 6,56 ha, pārējā zeme atdota valsts zemes fondam apmaiņā pret citiem objektiem.

Skolas augļu dārzā bija 25 ābeles, 2 bumbieri, 2 plūmes, 5 ķirši, 12 jāņogu, 4 upeņu krūmi. Šie augļu koki gandrīz visi stādīti skolas pārziņa Jāņa Āres laikā.

Skolotāji. Pirmais skolotājs jaunajā skolā bija Jānis Linters no Trikātas pag. Spēlnieku mājām (no 1865. gada 12. janvāra līdz 1870. gada pavasarim), kurš pēc 6 gadiem aizgājis par saimnieku uz Liepas pagasta Muldām. Jānis Linters bija latvietis, cik zināms, ar draudzes skolas izglītību.

Jānis Ķepītis – no 1870. gada līdz 1897./98. māc.g. beigām, Trikātas pagasta Vecķepītes saimnieka dēls, skolotāja amatam sagatavots pie vietējā mācītāja. J. Ķepītis bijis spiests aiziet krievu valodas neprašanas dēļ.

Reinholds Mednis (skat. att) – sākot ar 1898./99. māc. g. līdz 1906. gada 5. decembrim, kad atcelts no amata par piedalīšanos 1905. gada kustībā. R. Mednis beidzis Rīgas Katrīnas pilsētas skolas kursu, skolotāja tiesības ieguvis kā eksterns. Pie R. Medņa skolā bieži viesojies viņa sievas brālis dzejnieks Kārlis Skalbe.

1905. gada beigās R. Mednis arestēts un ievietots Pleskavas cietumā. Viņa vietu izpildīja Pēteris Lože, Brenguļu pagasta Vecložu saimnieka dēls, Valkas-Valmieras skolotāju semināra audzēknis, no 1906. gada janvāra līdz mācību gada beigām, kad aizgāja par skolotāju uz Suntažu draudzes skolu. Pēc tam atkal 1906./07. māc.g. sākumā strādāja R. Mednis (līdz 1906. gada 5. decembrim).

Bijusī skolniece Anna Damberga atceras: “Skolotājs R. Mednis mācīju latviešu valodu, ticības mācību, katķismu, krievu valodu, vācu valodu, bībeles mācību, rēķināšanu, rakstīšanu, dziedāšanu, ortogrāfiju, kaligrāfiju.

No bībeles es atceros tādas rindas:

“Nāc, ak, debess tētīt,

Žēlīgi mūs svētīt.

Izraeļas sargs un gans,

Sargi, glabā tu mūs pats.”

R. Mednis bija ļoti stingrs, bet labs cilvēks. Vakaros skolēniem, kas nebija iemācījušies, lika mācīties, kamēr citi gulēja. Bieži vien bērni kopā ar skolotāju gāja pastaigās uz Strenču mežu.”

“Mans pirmais skolotājs Abulas skolā bija Reinholds Mednis (piebaldzēns) – stingrs, prasīgs skolotājs. Par palaidnībām bija jāstāv klasē uz celiņa (ielīnas), tas ir, klasē starp soliem, kad citi starpbrīdī pastaigājās. Par neuzmanību stundās, klasē stāstot uzdevumu, skolotājs neuzkrītoši pienāca klāt un tā ieknieba auss ļipiņā, ka bija jāpalecas. Par sasmērētu burtnīcu vai citu ar rokām nepiedienīgu nodarījumu skolotājs saņēma pirkstus un ar lineālu pa pirkstu galiem uzlaida tā, ka otrreiz tādas blēņas tika aizmirstas. Par šo stingrību es savam pirmajam skolotājam līdz šai dienai esmu pateicīgs,” tā stāsta bijušais skolnieks Pēteris Čakārnis (dzimis 1894. gadā)

Jānis Āre no 1907. gada 10. janvāra līdz skolas likvidācijai – 1938. gadam, latvietis, Valmieras skolotāju semināra audzēknis.

Par šīs skolas otrajiem skolotājiem ziņas ļoti trūcīgas. J. Linters strādājis visu laiku viens pats. J. Ķepīša laikā par otriem skolotājiem strādāja: Jānis Zebiņš 1890./91.m.g., pēc tam Dāvids Ķepītis, Mārtiņš Ķepītis un Rudzītis, visi latvieši. J. Zebiņš sagatavots skolotāja amatam Trikātas draudzes skolā pie Jēkaba Mūrnieka, pārējie – Valkas Tērauda skolotāju semināra audzēkņi.

R. Medņa laikā par otriem skolotājiem strādāja Pormalis, Valdemars Rauska un Alberts Ružģietis. A. Ružģietis kādu laiku mācījies Valmieras skolotāju seminārā, bet, kursu nebeidzis, izstājies. Abula skolā viņš strādāja no 1904.g. līdz 1906.g., kad aizbēdzis, vairīdamies no soda ekspedīcijas.

J. Āres laikā skolā strādāja vairāki otrie skolotāji.

Jānis Millers – 1907./8. māc.g., latvietis, Valmieras pilsētas skolas absolvents, skolotāja tiesības ieguvis kā eksterns. Vēlāk pārzinis Kokmuižas pagasta skolā.

Hermanis Pāvuls – no 1908. gada līdz 1914. gadam, latvietis, Valmieras pilsētas skolas absolvents skolotāja tiesības ieguvis kā eksterns. Vēlāk Valmieras pagasta Baložu skolas pārzinis.

Elza Āre-Biķis – no 1914.g. līdz 1936. gadam, latviete, beigusi Cēsu Apkalnes sieviešu ģimnāziju.

1921./22. māc.g. skolēnu skaits pieauga līdz 87 bērniem. Tā kā diviem skolotājiem bija grūti strādāt, tad par trešo skolotāju tika ievēlēts Pēteris Lože, Valmieras skolotāju semināra audzēknis. P. Lože strādāja skolā no 1922. gada 7. janvāra līdz 1924. gada 25. novembrim, kad saslima un 1925. gada 11. martā mira ar sirdskaiti. Pēc viņa nāves trešais skolotājs vairs netika pieņemts, jo bērnu skaits atkal samazinājies.

1935. gadā skolā strādā divi skolotāji.

Mācību laiks un programma. Mācību programmas no senākiem laikiem skolas arhīvā nav atrodamas, bet gan tikai stundu plāns no 1890. gada. No šī stundu plāna redzams, ka pagasta un draudzes skolās mācīti dažādi mācību priekšmeti:

ticības mācība, krievu valoda, tēvu valoda, matemātika, ģeogrāfija, vēsture, dabas mācība, glītraksts, zīmēšana, dziedāšana, vingrošana zēniem, rokdarbi meitenēm.

Visi mācību priekšmeti bija jāpasniedz krievu valodā, izņemot ticības mācību, tēvu valodu un garīgo dziedāšanu.

Skola rudenī bija jāsāk 15. oktobrī un pavasarī jābeidz 15. aprīlī, ar pārtraukumu Ziemassvētkos. Skolā no paša sākuma bija trīs nodaļas, sākot ar 1919./20.m.g. – 4 nodaļas.

Mācību priekšmets

Pagasta skolās

Draudzes skolā

Jaunākā

Vidējā

Vecākā

Zemākā

Augstākā

Ticības mācība

5

5

5

4

4

Krievu valoda

8

7

7

6

6

Tēvu valoda

8

5

5

3

3

Matemātika

6

6

6

5

5

Ģeogrāfija

-

2

2

2

2

Vēsture

-

-

-

3

3

Dabas mācības

-

-

-

2

2

Glītraksts

-

2

2

1

1

Zīmēšana

-

-

-

2

2

Dziedāšana

3

3

3

2

2

Vingrošana zēniem un rokdarbi meitenēm

2

2

2

2

2

Skolēni Abulskolā. Par skolēniem ziņas atrodamas tikai sākot ar 1896./97.māc.g.

Mācību

gads

1.nod.

2.nod.

3.nod.

4.nod.

Kopā

z

m

z

m

z

m

z

m

z

m

pavisam

1896./97.

1897./98.

1898./99.

1899./1900.

1900./01.

1901./02.

1902./03.

1903./04.

1904./05.

1905./06.

1906./07.

1907./08.

1908./09.

1909./10.

1910./11.

1911./12.

1912./13.

1913./14.

1914./15.

1915./16.

1916./17.

1917./18.

1918./19.

1919./20.

1920./21.

1921./22.

1922./23.

1923./24.

1924./25.

1925./26.

1926./27.

1927./28.

1928./29.

1929./30.

1930./31.

1931./32.

1932./33.

1933./34.

1934./35.

1935./36.

1936./37.

20

8

18

17

13

17

10

9

8

10

13

13

15

11

15

16

18

18

12

9

16

-

13

7

10

3

7

4

8

9

8

10

12

10

5

10

13

7

11

8

10

18

11

16

13

15

11

8

8

10

10

13

10

16

10

17

15

15

10

15

6

10

-

17

5

16

15

16

11

13

11

3

9

4

5

6

4

6

3

17

6

2

8

24

5

14

14

12

8

13

9

8

13

10

13

12

10

12

15

13

15

9

7

-

9

8

13

13

5

7

3

13

10

8

9

9

9

6

13

15

7

11

7

11

12

9

14

13

15

11

3

5

15

10

15

11

15

10

17

9

15

11

15

8

-

4

9

9

13

16

11

10

10

10

3

9

2

5

7

6

4

1

17

11

11

6

12

8

11

12

9

6

9

8

6

13

10

13

7

8

10

14

12

14

6

-

1

16

5

12

12

8

8

4

9

6

6

10

9

9

6

12

15

7

13

13

9

13

10

17

9

5

6

2

2

6

6

12

7

10

10

11

9

10

10

5

-

2

19

10

8

15

16

7

10

10

8

4

9

4

5

9

6

5

1

14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

12

13

7

13

3

6

4

5

3

5

8

9

10

6

11

14

10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

8

10

7

12

13

3

11

7

7

2

7

3

8

8

6

4

-

39

38

35

39

38

41

27

28

26

26

32

36

38

36

32

36

43

45

39

32

29

-

23

36

40

41

31

32

22

32

31

29

30

34

31

34

42

40

44

40

40

42

32

38

37

35

35

24

17

17

27

29

31

39

32

37

42

35

34

36

31

23

-

23

37

43

46

54

50

43

34

34

27

24

18

22

19

29

21

29

28

27

81

70

73

76

73

76

51

45

43

53

61

67

77

68

69

78

78

79

75

63

52

-

46

73

83

87

85

82

65

66

65

56

54

52

53

53

71

61

73

68

67

Att. Abulskolas skolēni un skolotājs Jānis Āre ap 1928. gadu

Skolas apgāde. Internāts skolā pastāvēja no paša sākuma, tikai skolēni gulēja klasēs. Vēlāk, izveidojot piebūves, radušās vajadzīgās internāta telpas – zēniem guļamistaba un ēdamistaba, tāpat meitenēm guļamistaba un ēdamistaba, kā arī virtuve.

Agrāk internātu izmantojuši visi skolēni, vēlāk tikai mazāk par pusi. 1936./37. māc.g. internātā ir 28 skolēni.

Kopgalds skolā pastāvēja no 1922. gada. Kopgaldā ēda tikai pusdienas. Visi skolēni neēda kopģaldā – tikai apmēram 2/3 skolēnu. Vajadzīgos produktus veda paši skolnieki. Trūcīgajiem skolēniem pagasts izsniedza brīvpusdienas. 1936./37. māc.g. bija 44 dalībnieki. Kopgaldam traukus deva pagasts.

1909. gada vasarā klasēm tika izgatavoti jauni soli diviem sēdētājiem veco, garo vietā.

Atceras bijusī skolniece Emma Purīte (dzimusi 1903. gadā): “Soli skolā bija tādi, kur sēdēja divi skolēni. Virs sola bija kastīte, kur varēja ielikt skolēna rakstīšanas piederumus. Apakšpusē bija plaukts, kur skolēni varēja ielikt savas grāmatas.

Pie sienas bija liela melna tāfele. Otrā pusē bija Padomju Krievijas 1914. gada karte. Uz lielās melnās tāfeles rakstīja ar krītu vai grifeli. Skolēniem līdzi bija maza tāfelīte, uz kuras rakstīja arī ar krītu vai grifeli. Bija arī spalva, kuru mērcēja tintē un tad rakstīja uz papīra.

Grāmatas lika no drēbes sietā tarbiņā. Bija krievu valodas, matemātikas, lasīšanas grāmatas un katķisms. Dažiem bagāto bērniem bija portfeļi.”

1922. gadā skolā ievilka elektrisko apgaismošanu. Strāvu deva T. un R. sabiedrība “Abuls” no Brenguļiem.

Vēl pieminams, ka 1915. g., I pasaules kara laikā, decembrī skolā apmetās Donas kazaki - 4 oficieri, virsnieki ar saviem ziņnešiem un rotas kanceleju. Donas kazaki alimoja ar šarlaku, ar ko saslima un nomira arī 4 skolēni un daudz mājas bērnu. Kazaki aizgāja 1916. g. janvārī, bet pavasarī atkal skolā ievietojās draguni, kuri pēc kāda mēneša aizgāja.

1917. g. rudenī - pašā mācību gada sākumā skolā ievietojās kāda krievu pulka kanceleja, tāpēc mācības nevarēja uzsākt.

1918. g. rudenī mācības skolā tika uzsāktas zem vācu okupācijas varas, kura skolotājiem maksāja arī algu. Pēc lielinieku otreizēja sienākšanas, 1919. g. notika skolotāju pārvēlēšanas. Visi skolotāji tika atstāti savās vietās.

Kara laikā skola nav postīta, tikai 1917./18. māc.g. nevarēja noturēt mācības, jo visas telpas bija aizņēmis karaspēks.

1916./17. māc.g. skolā plosījās šarlaks un difterīts. Nomira 2 skolnieces un daudz mājas bērnu. 1926./27. māc.g. skolā plosījās masalas un difterīts. Atkal nomira 2 skolnieces un daži mājas bērni.

Skola pastāvēja līdz 1938. gadam. Tad Trikātā uzcēla jaunu skolas namu – “Gaismaskalnu”, kurā mācības uzsāka apvienoto Abulskolas un Trikātas II pakāpes pamatskolas skolēni.


Att. Abulskolas 3. klases skolēni uz tiltiņa pār Abulu netālu no skolas ap 1937. gadu. Pirmais no kreisās puses – skolas pārzinis Jānis Āre