Mācītājmuiža

Mācītājmuiža - Pastorat

Mācītājmuižas parasti dibinātas reizē ar draudzes baznīcām, jo bija vajadzīga vieta, kur mācītājam dzīvot. Mācītāja ienākumus sastādīja galvenokārt zemes apsaimniekošana, tādēļ mācītāja rīcībā tika nodots arī vēl cits zemes gabals (mācītāja pagasts), uz kura esošo zemnieku māju saimniecībām bija uzliktas klaušas mācītājam par labu. Tādēļ mācītāja māju (pastorātu), sauca arī par mācītājmuižu.

1600. gada baznīcas vizitācijas protokolos pirmo reizi minēta Trikātas mācītājmāja ar piebildi, ka tā dibināta jau katoļu laikos.

Arī 1689. gadā Johana Heinriha Kelča (J. H. Keltsch) zīmētajā Trikātas pastorāta zemju plānā pie baznīcas redzama mācītājmuiža.

1775. gada draudzes vizitācijas protokolos rodama ziņa, ka mācītājmuižas dzīvojamā ēka ir veca, celta 1721. gadā un ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Vēlāk, 1799. gadā tapušajā J. K. Broces zīmējumā redzama mācītājmāja un baznīca. 

Pašreizējā Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka celta ap 1804. gadu uz iepriekšējās ēkas pamatiem, tātad novietojums nav mainījies. Tā ir raksturīga 19. gadsimta sākuma mācītāju dzīvojamās mājas paraugs, kur lielākajā daļā saglabājusies vecā plānojumastruktūra arī koka konstrukcijas.