Pieminekļi, piemiņas plāksnes

Piemineklis Tālavas valsts ķēniņam Tālivaldim

Tālivalža piemineklis veidots, pateicoties trim ievērojamiem vīriem – Andrim Vārpam (tēlniekam), Jānim Lejiņam (rakstniekam) un Rihardam Circenim (mecenātam, lauksaimniekam). Piemineklis atklāts 2011. gada 15. septembrī Trikātas centrā – pretim Saieta namam un ir vienīgais piemineklis Latvijā, veltīts senlatviešu valdniekam.

2,4 metrus augstajā piemineklī atveidots krēslā sēdošs valdnieks ar likteņputnu – vanagu uz pleca. Pieminekļa pakāji rotā uzraksts "Ķēniņš Tālivaldis".

Pieminekļa figūras granītakmens vests no Gulbenes puses, kas bijusi Tālavas valdījumā, bet pamatakmens, kurā kalti vārdi, ir tepat – no Trikātas zemes.

 

Skulptūra Laika vīrs (Krīvu krīvs) atklāta 2012. gada 8. jūnijā Atpiļos, ozolu alejas galā, Baltu Krivules laikā. Tēlnieks Andris Vārpa skulptūru veidojis sadarbībā ar z/s „Irbītes” īpašnieku, uzņēmēju Rihardu Circeni.

Vecs vīrs, sirmu bārdu lēnām soļoja pa ozolu birzi. Pēc izskata viņam nebija vairāk par simts gadiem. Vīrs lēnām spēra soli pa solim, rokās turot garu ozolkoka spieķi. Nonācis līdz svētugunij, večuks apsēdās uz tuvējā akmeņa un turpināja iesāktās pārdomas.
Viņa laiks bija beidzies, rītdien viņam būs jāatbrīvo vieta kādam no mācekļiem un jādodas prom. Viņš vēl bija spēku pilns, viņa ķermenis bija daudz jaunāks kā izskatījās, tomēr jau labu laiku viņš nespēja pārvarēt pirmās kritiskās novecošanas pazīmes. Parasti ļaudis pēc tam var vēl nodzīvot gadu desmitus, bet Krīvu Krīvam tas neklājās. Viņš ir paraugs, skolotājs, padomdevējs un garīgais vadonis, kam ir jārāda priekšzīme it visā un kam ir jāvalda pār pārējiem ar savu gara spēku. Ja gars vairs nespēj valdīt pār savu ķermeni, tad kā gan tas spēs valdīt pār citiem?! Tāpēc viņam ir jāaiziet.

 

Kārļa Zāles piemineklis draudzes skolas skolotājam Jēkabam Mūrniekam

Trikātas vecajos kapos trikātieši – "pateicīgie draudzes skolas audzēkņi" – guldījuši vienu no saviem iemīļotākajiem tautskolotājiem – Jēkabu Mūrnieku, 1928. gadā uzstādot apbedījuma vietā pēc Kārļa Zāles meta šūnakmenī vidotu pieminekli.

Samērā sarežģītajā vairākpakāpju arhitektoniskajā kompozīcijā iekļauts arī 80x120 cm liels zemcilnis, kurā acīmredzot saskaņā ar pasūtītāju vēlēšanos attēlots zem skolas liepām atsēdies skolotājs ar atvērtu grāmatu, viņam pieglaudies puisēns. Skolotājs, ar vienu roku aptvēris skolnieku, palīdz burtot tekstu. Nedaudz panaivajā kompozīcijā tomēr atsegts tautskolotāja gara diženums. Šis cilnis ir gandrīz vienīgais no Kārļa Zāles darbiem, kam piemīt ilustratīvisms. Neparasti viņa rokrakstam ir tēlu detalizācija. Piemineklī nav ierastā vispārinājums, simbolikas, zemtekstu. Skolotājs attēlots godasvārkos ar vesti, cietu apkakli un platu kaklasaiti; puisēnam kājās bikses pusgariem stilbiem. Acīmredzot tēlnieks nav rēķinājies ar šūnakmens struktūras īpašībām.

Savā tēlnieciskajā sniegumā cilnis tikko paceļas virs plaknes, tāpēc tam ir vairāk grafisks nekā plastisks raksturs. Kārlis Zāle, darinot metu, bija ņēmis vērā novietnes specifiku, jo piemineklis skatāms arī no otras puses. Aizmugures gludajā plaknē zem iecirstiem ozollapu zariem ievietots teksts - tautskolotāja kredo – "Cēls darbs ievada mūžībā".

2010. gada nogalē tika labiekārtota J. Mūrnieka atdusas vieta, ko bija izpostījusi vasaras vētra.

(Ir republikas nozīmes mākslas piemineklis)


Piemiņas akmens ģenerālim Jānim Balodim

1991. gada 18. februārī Trikātas pagasta Vēžnieku mājas pagalmā atklāja piemiņas akmeni ģenerālim, kara ministram Jānim Balodim (1881-1965): "Vēžnieki" šeit 1881. gada 20. februārī dzimis ģenerālis Jānis Balodis. Piemiņas akmens autors Andrejs Jansons (1937-2006).

 

Piemiņas plāksne ģenerālim Robertam Dambītim

Uzstādīta pie ģenerāļa Roberta Dambīša (1881-1957) dzimtajām mājām "Klapči": Šeit 1881. gada 2. maijā dzimis un līdz 1957. gada martam dzīvojis ģenerālis Roberts Dambītis.

 

Piemiņas plāksne represētajiem

Piemiņas plāksne atklāta 1996. gada 24. martā pie Trikātas kapu kapličas. Plāksne veltīta ne tikai tiem, kas represēti, izsūtot uz Sibīriju, bet visiem novadniekiem, kas nepārnāca.

Piemiņas pasākumā piedalījās Trikātas mācītājs Gints Hermanis un LU Teoloģijas fakultātes dekāns, prāvests Vilis Vārsbergs.

Plāksnē dzejnieka Kārļa Skalbes vārdi: "Sapni par dzimteni pagalvī liku 1940 ...".

 

Piemiņas akmens 1905. gada revolucionāriem

Piemiņas akmens atklāts 1973. gada 5. janvārī Strenču silā vecā lielceļa Trikāta-Strenči malā, apmēram 2 km no Trikātas centra, vietā, kur pie mežsarga Kalniņa mājas 1906. gada 5. janvārī nošauti 4 vijciemieši, revolucionāri: 

  • Dāvis Eņģelis-Eņģelītis (1866-1906),
  • Kārlis Krieviņš (1866-1906),
  • Jēkabs Palejs (1853-1906),
  • Miķelis Staža (1887-1906).

Viņi it kā vesti uz Valku "nopratināšanai".

A. Goba veltījis dzejas rindas:

   Strenču sila mētras

   asinslāses auklē,

   sargā tās no kraukļiem

   un no aizmirstības sargā.

Akmens izmēri: augstums 1,02 m, platums 0,96 m, apkārtmērs 2,80 m.