Sākums

AKTUALITĀTES

Siera meistaram, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim Vladislavam Čulčam - 95

Vladislavs Culcs26. janvārī aprit 95 gadi, kopš dzimis siera meistars, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Vladislavs Čulčs.

Dzimis 1925. gadā Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā sīkzemnieka ģimenē.

Mācījies vietējā skolā, tad apguvis zināšanas Rēzeknes lauksaimniecības un piensaimniecības skolā. 18 gadu vecumā sācis strādāt Malnavas, vēlāk Vandzenes pienotavā par piena pārraugu. Pēc 2. pasaules kara iecelts par direktora vietas izpildītāju Vandzenes pienotavā.

Trikātas pienotavā strādāja kopš 1947. gada. Vladislava Čulča vadītā siera ceha brigāde sistemātiski izpildīja produkcijas ražošanas un kvalitātes plānus. 1962. gadā Vladislavs Čulčs izstrādāja tehnoloģiju Valmieras sieram un uzsāka tā ražošanu Trikātas pienotavā. Siera meistars 1964. gadā pirmais Latvijā no Ukrainas ieviesa Krievijas siera ražošanu. Tieši pateicoties viņam, Trikātas sieri kļuva populāri ar kvalitāti, garšas īpašībām.

Vladislava Čulča laikā tika paplašinātas un modernizētas siera ražošanas telpas, uzlabojušies darba apstākļi. Meistars atcerējies, ka esot jau gājis visādi – kaut vai tad, kad nav bijusi elektrība, tad piena maisīšanu nedrīkstēja pārtraukt. Nācies stundām ilgi maisīt pašiem ar lielajām koka mentēm. Vladislavam Čulčam bijusi piezīmju grāmatiņa, kurā viņš ik dienas izdarīja ierakstus. Parasti par siera kvalitāti varēja spriest tikai pēc pusotra mēneša, kad pagāja nogatavināšanas periods. Meistaram bija iekārtota arī speciāla laboratorija, kur nelielos apmēros tika gatavotas jaunas siera šķirnes. Viņš ir piedalījies 14 siera šķirņu izveidošanā. Pēdējā izveidotā šķirne, ko var saukt par lielu sasniegumu, ir pēc senas franču receptes, atjaunojot senu, sarežģītu tehnoloģiju, gatavotais pikantais Trikātas “Rokforas” siers.

Kamēr Vladislavs Čulčs ražošanu Trikātas pienotavā turēja savās rokās, Trikātas siera slava cēlās, neskatoties pat uz pārmaiņu laikiem. Viņš bija ražotnes sirds un siera ražošanas māku savā laikā uzticēja arī jaunajai paaudzei.

Trikātas pienotavā Vladislava Čulča vadībā ražotie sieri sieru skatēs guvuši godalgotas vietas Latvijā un ārpus tās. Krievijas sieram piešķirta Valsts kvalitātes zīme (1968).

Vladislavs Čulčs bijis vairāku racionalizācijas priekšlikumu autors.

1980. gadā Vladislavam Čulčam, vienīgajam republikas pienrūpniecības sistēmā, piešķīra Latvijas Republikas Nopelniem bagātā meistara nosaukumu. Viņa darba mūžs Trikātas pienotavā bija vairāk kā 50 gadi. 1997. gada 24. aprīlī Vladislavam Čulčam piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira. Apbrīnas vērta bija Vladislava Čulča darba enerģija, zinātnieka pacietība un nemitīgā pašizglītošanās.

Apbalvojumi: Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes sudraba medaļa, Ordenis Goda zīme (1967), medaļa Darba slava, goda raksti, Triju Zvaigžņu ordenis II šķira (1997).

Miris 2013. gada 10. februārī Trikātā, apglabāts Trikātas vecajos kapos. 

 

Dziedātājai Amandai Emīlijai Kalniņai - 140 

Amanda Kalnina Safa23. janvārī aprit 140 gadi, kopš dzimusi dziedātāja Amanda Emīlija Kalniņa.

Amanda Emīlija (Emilie) Kalniņa (dz. Šāfa; Schaaf) dzimusi 1880. gadā (pēc vecā stila 11. janvārī) Tiepeles muižā piecu bērnu ģimenē, tēvs muižas arendātors (nomnieks) – Roberts Johans Šāfs (Schaaf), māte – Amanda (1851-1880, dz. Gelchert). 

Māte mirusi jaunākās māsiņas dzemdībās, Amandu uzaudzinājusi mātes māsa Dr. med. Doroteja Heftlere (Hefftler) Pēterburgā. 

Amanda skolojusies Pēterburgā vācu Annas draudzes vidusskolā, kuru arī beigusi. Pie labas skolotājas izglītojusies arī klavierspēlē. Amanda līdz ar citiem pēterpiliešiem un kopā ar savu audžumāti kādu vasaru pavadījusi Alfrēda Kalniņa vecāku pansijā Siguldā, kur 16 gadu vecumā iepazinusies un iemīlējusies jaunajā komponistā. Jaunieši atkal satikušies Pēterpilī, kurp Alfrēds Kalniņš devies studiju nolūkos.

Amanda darbojusies par mājskolotāju barona Bēra ģimenē Stabenē, Koknesē, Rīgas tirgotāja Osipova ģimenē. Turpinājusi arī dziedāšanas stundas pie Hausman-Heldē kundzes Pēterburgā, gan arī pie prof. Arfieri Berlīnē. Viņas liriskais soprāns dažas reizes atskanējis arī garīgos koncertos, kā arī patstāvīgos dziesmu vakaros Rīgas Latviešu biedrības zālē, Pērnavas "Buergerklubā".

Nodibinoties ģimenei Amanda pārtraukusi darbošanos vokālajā mākslā. Viņa ne tikai audzina abus bērnus – dēlu Jāni (kurš arī vēlāk kļūst par pazīstamu komponistu) un meitu Birutu, bet arī rūpējas par sava vīra Alfrēda Kalniņa nošu pārrakstīšanu un izdošanu, izraksta dzejoļus no laikrakstiem varbūtējai komponēšanai un organizē jaunu solo dziesmu izdošanu.

Kopā ar ģimeni dzīvojusi Pērnavā (Igaunijā), Liepājā (kopš 1911. gada).

Karš lika 1915. gada pavasarī Kalniņu ģimenei doties bēgļu gaitās – sākumā uz Siguldu, rudenī uz Tērbatu (mūsdienās Tartu). 

Kad 1918. gada pavasarī arī Tērbata nonāca Vācijas okupācijā, Amanda ar ģimeni atgriezās jau agrāk okupētajā Liepājā. 1919. gada rudenī ģimene kuģī devās uz Rīgu, kur nonāca sākoties Bermonta uzbrukumam.

1927. gadā Amanda kopā ar bērniem devās līdzi Alfrēdam Kalniņam emigrācijā un sešus gadus pavadīja Ņujorkā ASV. 1933. gadā ģimene atgriezās Rīgā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā dēls Jānis Kalniņš devās bēgļu gaitās uz Lībeku Vācijā, no 1948. gada dzīvoja Kanādā, kur strādāja par ērģelnieku un pedagogu.

Amanda Kalniņa mirusi 1959. gada 20. martā Rīgā.

Precējusies 1904. gada janvārī ar komponistu un ērģelnieku Alfrēdu Bruno Jāni Kalniņu (1879-1951), dēls Jānis (1904-2000; diriģents, komponists, mūzikas pedagogs, ērģelnieks), meita Biruta (1907-1982, dziedātāja, dzīvojusi ASV, prec. Tripodi). 

   Amanda Kalnina gimene

No kreisās: Alfrēda Kalniņa sieva Amanda, meita Biruta un 

dēls Jānis Kalniņš. Aizmugurē – Alfrēds Kalniņš.

Liepāja, 1912. gads. Foto: Juris Bokums


Pedagogam Jēkabam Mūrniekam - 155 
   

18. janvārī aprit 155 gadi, kopš dzimis pedagogs Jēkabs Mūrnieks.Jekabs Murnieks

Jēkabs Mūrnieks dzimis 1865. gada (pēc vecā stila 5. janvārī) Vietalvas draudzē Odzienas Mežakos trūcīga rokpeļņa Jāņa (1816-?) un viņa sievas Mades (1825-?, dz. Kalniņa) ģimenē, kā jaunākais no trim dēliem.

Pēc vietējās pagasta un draudzes skolas pabeigšanas turpinājis mācības Baltijas skolotāju seminārā (Прибалтийская учительская семинария), kas tai laikā vēl atradās Rīgā. Semināru beidzis 1883. gadā. Tajā pašā gadā 18 gadu vecumā viņš sācis palīgskolotāja darbu Trikātas draudzes skolā, kurā nostrādājis visu savu darba mūžu līdz 1925. gadam.

Sākumā bijis palīgskolotājs pieredzējušam pedagogam Pēterim Apinim. Bet, kad pastiprinoties pārkrievošanas spaidiem arī draudzes skolās, Pēterim Apinim krievu valodas neprašanas dēļ skolotāja – skolas pārziņa vieta bija jāatstāj, Jēkabs Mūrnieks kļuva par šīs skolas pārzini – galveno skolotāju un šo amatu pildīja arī visus savus turpmākos darba gadus. Kādu laiku vēl draudzes skolā Pēteris Apinis piestrādāja kā palīgskolotājs, vēlāk palīgskolotāja vietu aizpildījusi arī citi gados jaunāki skolotāju semināra audzēkņi.

Jēkabam Mūrniekam bijušas plašas zināšanas, kuras viņš aizvien papildinājis pašmācības ceļā, tikai ar mūziku viņš nenodarbojies. Abi skolotāji kā Pēteris Apinis, tā arī Jēkabs Mūrnieks, bijuši teicami jaunatnes audzinātāji, kas mācību un audzināšanas darbā viens otru papildināja. Atšķīrās tikai viņu uzskati par savu skolēnu dzīves mērķiem un par to, kā virzīt savu audzēkņu turpmākās dzīves gaitas. Pēteris Apinis bija konservatīvāks, viņš sekoja vecajam uzskatam, ka draudzes skolai jāizaudzina pagasta skrīveru un muižkungu palīgi, bodeszeļļi un visaugstākais sasniegums būtu sagatavot audzēkni skolotāju semināram. Ne velti tautā draudzes skolas toreiz dēvēja par skrīveru vai ķesteru skolām. Gluži pretēji uzskati bija Jēkabam Mūrniekam. Kaut arī viņš bija beidzis “pārkrievošanas citadeli” Baltijas skolotāju semināru, kurā labi apguvis krievu valodu, savos uzskatos palicis izteikts jaunlatvietis, līdz sirds dziļumiem īsts nacionālists un tādā garā audzināja arī savus skolniekus. Viņš vēlējās, lai audzēkņi pēc draudzes skolas pabeigšanas turpinātu savu izglītību. Viņa sirdij bija patīkamāk, ja tie gatavojās iestāties kara skolā, mērnieku skolā, skolotāju seminārā vai ģimnāzijā, kur varēja iegūt plašākas zināšanas un kur pavērās ceļš tālākai izglītībai.

Bijušais skolnieks Roberts Dambītis piemin, ka “skolā ik gadu bija arī 10–15 skolēni, kas obligāto kursu bija beiguši un turpināja savas mācības, katrs pēc savas programmas, gatavodamies kādam speciālam mērķim – vai nu gribēdami nolikt “savvaļnieka” eksāmenu, iestāties mērnieku skolā, skolotāju seminārā utt. Skolēniem, kuri gatavojās eksāmeniem Jēkabs Mūrnieks ar visu sirdi dzīvoja līdzi, priecādamies par viņu sekmēm, bet caurkritušos prata iepriecināt. Tāda bija tā skola, kur mēs mācījāmies, tajos laikos ārpus skolas nebija kur smelties gudrības vai padoma.”

Roberts Bērziņš savukārt norāda, ka “Jēkabs Mūrnieks visu savu personību, materiālos līdzekļus neizņemot, ziedoja skolai un viņas audzēkņiem. Krietnākajiem, trūcīgākajiem skolniekiem, kad tie viņu atstāja, pāriedami vidusskolā, pēc iespējas palīdzēja arī turpmāk. Censoņus viņš mācīja bez atlīdzības arī vasarā”. Savu ģimeni Jēkabs Mūrnieks nebija nodibinājis, bet dzīvi ziedoja tautas bērnu izglītošanai un audzināšanai. Trikātas draudzes skolā Jēkabs Mūrnieks nepārtraukti nostrādāja 42 gadus, no tiem 12 kā palīgskolotājs, bet pārējos 30 – kā skolas pārzinis. Savos skolas vadītāja gados viņš nostādījis Trikātas draudzes skolu par labu paraugu plašai apkārtnei. Pie viņa nākuši mācīties skolēni arī no citām draudzēm. Daudzi viņa audzēkņi vēlāk dzīvē kļuva par ievērojamiem valsts vīriem, augstākiem virsniekiem, sabiedriskiem darbiniekiem.

Jēkabs Mūrnieks miris Trikātā 1926. gada 6. augustā. 13. augustā Jēkabu Mūrnieku pēdējā gaitā no Trikātas baznīcas uz Trikātas kapiem izvadīja ar lielu godu viņa bijušie audzēkņi, kuri bija sapulcējušies nepieredzēti kuplā skaitā no visām Latvijas vietām.

1928. gadā pateicīgie audzēkņi Trikātas kapos Jēkabam Mūrniekam uzlika tēlnieka Kārļa Zāles veidotu pieminekli, kurā ir skolotāja moto: “Cēls darbs ievada mūžībā.” 

 

Pulvedim Pēterim Sileniekam - 140

SilenieksPeteris1. janvārī aprit 140 gadi, kopš dzimis pulkvedis Pēteris Silenieks.

Pēteris Silenieks dzimis 1880. gadā (pēc vecā stila 1879. gada 22. novembrī) Trikātas pagasta Rušās četru bērnu ģimenē. Tēvs Dāvids Silenieks (1838-?) – mežsargs, māte Liene (1853-?, dz. Veģēre).

Mācījies Trikātas draudzes skolā, bijis Jēkaba Mūrnieka audzēknis. Skolotājs Jēkabs Mūrnieks 19. gadsimta beigās bija “daudziem apkārtnes jauniešiem ceļa sagatavotājs uz kara skolām, lai šādā veidā trūcīgie, bet centīgie jaunieši tiktu uz augšu.” Pēc skolas beigšanas, kopā ar skolasbiedriem Mārci Kamolu, Robertu Dambīti u.c., gatavojās kā savvaļnieks iestāties armijā. 1898. gadā, 18 gadu vecumā, kā brīvprātīgais kopā ar skolasbiedru Jāni Balodi iestājies armijā, 110. Kamas kājnieku pulkā, kas atradās Kauņā.

Pēteris Silenieks 1899. gadā iestājās Viļņas junkurskolā un beidza to pēc diviem gadiem – 1901. gadā kā podpraporščiks (apakšvirsnieks Krievijas impērijas armijā). Pēc Viļņas kara skolas beigšanas tālāko karavīra pieredzi iegūst cara armijā Krievijā: dienējis 180. kājnieku pulkā, no 1902. gada janvāra – 179. kājnieku pulkā, no marta – 110. kājnieku pulkā. 1902. gadā iegūst podporučika pakāpi.

No 1904. gada Pēteris Silenieks ir virsnieks 281. kājnieku pulkā, no 1908. gada divīzijas štābā, vēlāk – 110. kājnieku pulkā. Poručiks (1906), štābkapteinis (1910), kapteinis (1915), apakšpulkvedis (1917. g. sept.).

Pirmā pasaules kara laikā – no 1914. gada jūlijā ieskaitīts 20. etapu bataljonā, bijis etapu komandants dažādās vietās Rietumu frontē. No 1916. gada rotas komandieris, 1917. gada augustā pārcelts uz 7. Sibīrijas etapu bataljonu Zaslavļā.

1918. gada janvārī atvaļināts, atgriezies Latvijā. Tūlīt pēc Latvijas proklamēšanas – 1918. gada 21. novembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkvedis-leitnants), bijis Aizsardzības ministrijas kancelejas priekšnieks. 1919. gada 16. janvārī slimības dēļ no Liepājas devies uz Vāciju, Latvijā atgriezies jūnijā. 25. jūnijā iecelts par Kurzemes komandantu inspektoru, jūlijā – par Armijas etapu un rajona komandantu priekšnieku. 1919. gada decembrī piešķirta pulkveža pakāpe. Pēteris Silenieks karavīra uniformu novilka tikai tad, kad Latvija bija brīva no ienaidnieka spēkiem un noslēgts miers.

1921. gada jūnijā atvaļināts, dzīvojis Trikātas pagasta Rušās, bet no 1925. gada Zemgalē – saimniekojis savā īpašumā Auru pagasta Ziņģos (agrāk Jelgavas apriņķī, vēlāk Dobeles rajonā), kādu laiku pārvaldījis arī novadnieka, ģenerāļa Jāņa Baloža saimniecību – Līvbērzes pagasta Baložus.

No 1936. gada bijis komandītsabiedrības “Sils-Pēteris Silenieks un biedri” vadītājs (likvidēta 03.06.1941.). Nodarbojies ar munīcijas tirdzniecību Latvijā, Čehoslovākijā un Spānijā.

1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojis Augsburgas nometnē un nodevies savai iemīļotai nodarbei – biškopībai. No 1950. gada dzīvojis trimdā ASV Demionā, Aiovas štatā.

Miris 73 gadu vecumā 1953. gada 19. aprīlī Demoinā.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis III šķira; Krievijas Sv. Staņislava ordenis II un III (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Annas ordenis II, III (šķēpi pie ordeņa) un IV šķira.

Precējies ar Annu Ansoni, meita (1918-?); otrreiz precējies 1924. g. ar Alisi Brēdermani, dz. Uici (1890-1985, ASV). 

 

Novadnieki - 2020. gada jubilāri

   Aprit 805 gadi, kopš miris Tālavas valsts valdnieks Tālivaldis (?-1215)

1. janvāris Aprit 140 gadi, kopš dzimis pulkvedis PēterisSilenieks (1880-1953)
18. janvāris Aprit 155 gadi, kopš dzimis pedagogs JēkabsMūrnieks (1865-1926)
23. janvāris Aprit 140 gadi, kopš dzimusi dziedātāja Amanda Emīlija Kalniņa(dz. Šāfa) (1880-1959)
26. janvāris

      Aprit 95 gadi, kopš dzimis siera meistars, triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris VladislavsČulčs (1925-2013)

1. februāris Aprit 125 gadi, kopš dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kaprālis TeodorsKalniņš (1895-1980)
2. februāris Aprit 275 gadi, kopš dzimis mācītājs Paulis Pomians Pezaroviuss (1745-1816)
3. februāris Aprit 155 gadi, kopš dzimis pulkvedis JēkabsGustavs (1865-1952)
10. februāris Aprit 115 gadi, kopš dzimis pedagogs JānisZiediņš (1905-1930)
13. februāris Aprit 120 gadi, kopš dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kaprālis NikolajsZiediņš (1900-1981)
17. februāris Aprit 135 gadi, kopš dzimis jurists MārtiņšAbuls (1885-1930)
16. marts

    Aprit 125 gadi, kopš dzimis medicīnas doktors Kārlis Aleksandrs Apinis (1895-1967)

Aprit 125 gadi, kopš dzimis Brīvības cīņu dalībnieks Pēteris Ādolfs Dambītis (1895-1919)
14. aprīlis Aprit 130 gadi, kopš dzimis mācītājs Vitolds Ernests Lecmanis (1890-1969)
Aprit 80 gadi, kopš dzimusi pedagoģe Māra Bērziņa (dz. Pūre) (1940)
17. maijs Aprit 130 gadi, kopš dzimis ārsts, pašvaldību darbinieks Kārlis Gerhards Vanadziņš (1890-1965)
29. jūnijs

     Aprit 100 gadi, kopš dzimis mācītājs Jānis Beģis (1920-1997)

4. jūlijs Aprit 135 gadi, kopš dzimis Satiksmes ministrijas pasta un telegrāfa departamenta vecākais inženieris-tehniķis Osvalds Eduards Mīlbergs (1885-?)
9. jūlijs Aprit 115 gadi, kopš dzimusi tulkotāja Anna Jostsone (1905-?)
15. jūlijs Aprit 130 gadi, kopš dzimis virsnieks Aleksandrs Jūlijs Kalniņš (1890-?)
5. augusts Aprit 150 gadi, kopš dzimis lauksaimnieks Dāvis Ozols (1870-1942)
9. augusts Aprit 90 gadi, kopš dzimis diriģents Uldis Balodis (1930-1992)
16. augusts Aprit 185 gadi, kopš dzimis pedagogs Jūlijs Kārlis Vilhelms Johansons (1835-1893)
23. augusts Aprit 140 gadi, kopš dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, pulkvedis Jēkabs Osvalds Dombrovskis (1880-1949)
21. septembris Aprit 130 gadi, kopš dzimis pedagogs Emīls Lože (1890-1985)
3. oktobris Aprit 110 gadi, kopš dzimis inženieris Dāvis Voldemārs Renga (1910-1994)
15. oktobris Aprit 135 gadi, kopš dzimis Alūksnes stacijas priekšnieks Pēteris Aleksandrs Ruņģis (1885-?)
16. oktobris Aprit 125 gadi, kopš dzimis agronoms, selekcionārs Jānis Hilarijs Lielmanis (1895-1970)
 27. oktobris Aprit 125 gadi, kopš dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, virsleitnants Arveds Zicmanis (1895-1943)
17. novembris Aprit 175 gadi, kopš dzimis prāvests Kārlis Frīdrihs Rūdolfs Šillings (1845-1927)
21. novembris Aprit 90 gadi, kopš dzimis ekonomikas zinātņu doktors Rihards Circenis (1930) 
23. novembris  Aprit 95 gadi, kopš dzimis ārste (ftiziopneimonoloģe), medicīnas zinātņu doktore Vedīna Viktorija Valeine (dz. Bitnere) (1925)
24. novembris Aprit 70 gadi, kopš dzimis pulkvedis Dainis Turlais (1950)
6. decembris Aprit 150 gadi, kopš dzimis ārsts Pēteris Krujelis (1870-1961)
16. decembris Aprit 160 gadi, kopš dzimis pedagogs, literāts Pēteris Abuls (1860-1926)