Arhīvs 2017

 

MŪŽA SKANĪGIE REĢISTRI

VanadzinsNikolajs11. decembrī aprit 125 gadi, kopš dzimis profesors, ērģelnieks Nikolajs Jūlijs Vanadziņš.

Nikolaja Vanadziņa dzīve ir kā latviešu ērģeļu atskaņotājmākslas attīstības konspektīvs atstāsts. Viņa ceļi krustojušies ar vairāku paaudžu ērģelniekiem, viņš bijis latviešu ērģeļmākslas gaitas tiešs aculiecinieks un līdzveidotājs. Vija Briede-Bulāvinova par Nikolaju Vanadziņu raksta: “Profesors Nikolajs Vanadziņš ir viens no spilgtākajām un reizē arī savdabīgākajām personībām latviešu mūzikā. Viņa bagātajā mūžā iegaismojas trīs cieši savstarpēji saistītas radošā darba šķautnes: ērģeļvirtuozs, pedagogs, administrators, kuras cita citu papildinājušas.”

Nikolajs dzimis 1892. gadā Trikātas pagasta Ūdriņās mežsaimnieka Kārļa un viņa sievas Jūlijas (dz. Vāvere) piecu bērnu ģimenē.

Sasniedzot skolas vecumu, Nikolajs nonācis Rīgā un dabūjis dzirdēt Ādama Ores (1855-1927), Oskara Šepska (1850-1914), Pētera Paula Jozuus (1873-1937), kā arī citu tā laika ievērojamāko latviešu un vācu ērģelnieku spēli. Un kaut arī vēl doma par ērģelnieka ceļa izvēli nav dzimusi, zemapziņā nogulsnējas ērģeļu – šī varenā instrumenta – skaņu pasaules valdzinājums.

Kad deviņpadsmitgadīgais jauneklis praktiski bez līdzekļiem, bet ar stingru apņemšanos iestājies mūzikas templī, proti, konservatorijā, viņš nonācis Pēterburgā un kļuvis par Žaka Handšina (1886-1955) audzēkni. Nikolajs Vanadziņš turpinājis priekšgājēju iedibinātās tradīcijas – turējis godā latviešu ērģelnieku (Krievijas augstskolu studentu) spēju un centības labo slavu. Drīz Pēterburgas konservatorija iepazinusi Nikolaju Vanadziņu ne tikai kā mācekli, bet arī kā skolotāju. Kopš 1918. gada Nikolajs Vanadziņš bija Žaka Handšina asistents, bet no 1920. līdz 1922. gadam bijis pilntiesīgs pedagogs un ērģeļklases vadītājs.

Vēlākajos gados atceroties Pēterburgas laiku, profesora acis iemirdzējušās jauneklīgi: skaits, neaizmirstams laiciņš!

Jauni pienākumi, jauns paziņu loks ap Nikolaju Vanadziņu veidojies sākot ar 1922. gadu, kad Jāzeps Vītols (1863-1948) jauno mākslinieku aicinājis pārcelties uz Latviju. Latvijas patstāvības gados Nikolajs Vanadziņš strādājis par direktoru Daugavpils Tautas konservatorijā (1929-1956), dažus gadus vadījis Nacionālās operas darbu (1934-1936), bet kopš 1938. gada – ērģeļklasi Latvijas konservatorijā. Līdzās pedagoģiskajam un administratīvajam darbam vairāk vai mazāk intensīvi risinājusies arī Nikolaja Vanadziņa atskaņotājmākslinieka darbība.

Nikolajs Vanadziņš, būdams operas direktors, mācējis pierunāt Latvijā koncertēt ievērojamus māksliniekus, tostarp, operdziedātāju Fjodoru Šaļapinu (1873-1938), kura fotoattēls ar pašrocīgu veltījumu Nikolajam Vanadziņam glabājies ērģelnieka darbistabā pie sienas.

Profesors daudz koncertējis Maskavā, Ļeņingradā, un Latvijā. Viņa spēle bijusi aizrautīga, vitāla spēka pilna, tai raksturīga liela meistarība instrumenta reģistru lietošanā. Mīļākais Nikolaja Vanadziņa komponists bijis Johans Sebastians Bahs. “Bahs – tā ir mūsu dienišķā maizīte,” mācījis profesors. Arī Makss Rēgers (1873-1916), kuram uz 100 gadu jubileju veltīts autorvakars.

Kad 1955. gadā Maskavā notikusi latviešu mākslas dekāde un tās ietvaros arī ērģeļkoncerts, Nikolajam Vanadziņam blakus stājušies jau pirmie apdāvinātie ērģeļklases absolventi – Pēteris Sīpolnieks (1913-1984), Vija Vismane. Drīz pirmajiem pievienojušies citi studenti –Oļģerts Cintiņš (1935-1992), Jevgēņija Ļisicina (1942), Brigite Mieze (1939), Romualds Jermaks (1931). Jaunie mūziķi ceļamaizei līdzi ir paņēmuši cieņu pret ērģelēm un mīlestību uz ērģeļmūziku.

“Lēnos tempos, lēnos tempos!” parasti jau uz sliekšņa, ienākot konservatorijas ērģeļklasē, Vanadziņš kušinājis studentu steidzīgos pirkstu skrējienus. Ja nelīdzējis, nopukojies: “Paravoz bez mašiņista” (lokomotīve bez mašīnista), taču tas nav izgājis ārpus labsirdības robežām.

Jevgēņija Ļisicina, profesora skolniece atceras: “Viņš man mācīja mīlēt mūziku un dzīvi.” Nikolajs Vanadziņš tiešām arī pats azartiski prata to mīlēt, visas situācijas pārvarot ar humoru un mieru. Tomēr viņš nebija tikai pedagogs: savulaik būdams Rīgas Doma ērģeļkoncertu sirds un dvēsele, no solokoncertiem nav vairījies līdz pat mūža nogalei.

20. gadsimta 70. gados jau esošajiem skolniekiem pievienojas jauni – Larisa Bulava, Aivars Kalējs, Tālivaldis Deksnis u.c. Meistars bijis pie ērģelēm kopā ar saviem mācekļiem: palīdzējis ar padomu, aizrādījumu, pamudinājumu. Atbalstījis jau ar savu klātbūtni vien. Un tā līdz pat 1978. gada 23. augustam, kad Rīgā 86. mūža gadā pārtrūcis Nikolaja Vanadziņa dzīves pavediens.

Ģimene: 1927. gadā Daugavpilī salaulājies ar Helēnu Katalimovu (pianisti, koncertmeistari operā, otrreiz prec. ar Viļumani); divi dēli un divas meitas. 

http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/ergelniekam-nikolajam-vanadzinam-125.a96486/


Afisa 70 ergelem1

Afiša: Trikātas ērģeļu 70 gadu jubilejas koncerts, 1937. gada 1. augustā (LNB krājums)

Afisa ergeles
 Trikātas baznīcas ērģelēm 150 gadi

Trikātas baznīcā atrodas Erfurtes (Vācija) ērģeļmeistara Augusta Martina (August Martin, 1808-1891) 1867. gadā par 1600 rbļ. būvētās ērģeles.

Augusts Martins ir dzimis ērģeļbūvētāja Kristofa Jakoba Martina ģimenē Hoenfeldas ciemā pie Erfurtes, amatu mācījies pie Ernsta Zigfrīda Heses Dahvigā un 1838. gadā kopā ar E. Z. Hesi ieradies Rīgā. Te viņš apprecas, nodibina savu ērģeļu darbnīcu un paliek uz visu mūžu. Vairāki Rietumu ērģeļu eksperti A. Martinu atzinuši par labāko 19. gs. Latvijā strādājošo meistaru. Ērģeļbūves darbnīcas vadību 1885. gadā pārņem viņa dēls Emīls, taču līdz šim laikam Augusts Martins jau uzbūvējis 67 baznīcu un 19 skolu ērģeles. Trikātas ērģeles ir viņa būvētais 62. instruments. Tās tiek iesvētītas pirms 150 gadiem – 1867. gada 21. maijā.

Savā 150 gadu ilgajā mūžā ērģeles ir skanējušas līdzi Trikātas kultūras dzīves norisēm. 19. gs. 70. gados baznīcā ir notikuši vairāki novada koru kopkoncerti, kuros piedalījies arī Trikātas Dziedāšanas biedrības koris (dibināts 1865. gadā) – viens no vecākajiem Latvijas koriem, Vispārējo dziesmu svētku aktīvs dalībnieks. 

Trikātā bērnību pavadījis un Augusta Martina ērģeles klausījies arī nākamais ērģelnieks, pedagogs un profesors Nikolajs Vanadziņš (1892-1978).

Par godu Trikātas ērģeļu 70. gadskārtai pie tām 1937. gada augustā koncertējis komponists, ērģelnieks un diriģents Alfrēds Kalniņš (1879-1951).

1986. gada oktobrī Trikātas baznīcā tika veikts ieraksts skaņuplatei no sērijas “Latvijas vēsturiskās ērģeles”. Trikātas ērģeļu balsis iemūžināja divi jauni ērģeļnieki – Vita Kalnciema un Atis Stepiņš, bet kopā ar viņiem obojists Normunds Šnē. 1988. gadā veikts ērģeļu remonts un uzskaņošana. To veicis ērģelnieks Tālivaldis Deksnis. 1991. gadā ērģelēm pievienots elektromotors.

Instruments ir labi saglabājies, tikpat kā nepārbūvēts.

Trikātas ērģeles ir valsts aizsardzībā un vienas no retajām, kur saglabājies to būvētāja Augusta Martina greznais paraksts – August Martin in Riga.


15. martā plkst. 10:00 Strenču pilsētas bibliotēkā

seminārs Valkas, Smiltenes un Strenču publisko bibliotēku bibliotekāriem

par darbu novadpētniecības jomā


2017. gada jubilāri

     Aprit 275 gadi, kopš dzimis Trikātas draudzes skolas skolotājs, ērģelnieksMārtiņšKristians (Christiens) (1742-1798)

11. janvāris

     Aprit 135 gadi, kopš dzimis skolotājs Pēteris VoldemārsLože (1882-1925)

17. janvāris

     Aprit 140 gadi, kopš dzimis Tiesu palātas un krimināldepartamenta priekšsēdētājs EdmundsHugo Lazdiņš (1877-?)

19. janvāris

     Aprit 95 gadi, kopš dzimusi valodniece, filoloģijas doktore Rasma Grīsle (1922-2013)

26. janvāris

     Aprit 120 gadi, kopš dzimis sabiedrisks darbinieks Pēteris Svika (1897-?)

2. februāris

     Aprit 105 gadi, kopš dzimis būvinženieris Eduards Venters (1912-1996)

10. februāris

     Aprit 120 gadi, kopš dzimis seržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Voldemārs Lācītis (1897-?)

11. februāris

     Aprit 130 gadi, kopš dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Beikmanis (1887-1950)

3. marts

     Aprit 185 gadi, kopš dzimis skolotājs, filologs Kārlis Kaužēns (1832-1898)

5. marts

     Aprit 90 gadi, kopš dzimis gaisa spēku palīgs, inženieris Elmārs Mergins (1927-2009)

13. marts

     Aprit 110 gadi, kopš dzimis Latvijas armijas virsleitnants Osvalds Aleksandrs Ķezberis (1907-1993)

19. marts

     Aprit 110 gadi, kopš dzimis virsnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Viestura ordeņa kavalierisJānis Lūsis (1907-1983)

25. marts

     Aprit 100 gadi, kopš dzimis evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa vietnieks, teologs, prāvests Viktors Ozoliņš (1907-1989)

29. marts

     Aprit 85 gadi, kopš dzimusi pedagoģe Anna Ilga Gustava (1932)

5. aprīlis

     Aprit 210 gadi, kopš dzimis vācu tautības latviešu literāts, mācītājs Pauls Emīls Šacs (Schatz) (1807-1862)

9. aprīlis

     Aprit 115 gadi, kopš dzimusi ārste Alma Millere (dz. Ventere) (1902-1998)

15. aprīlis

     Aprit 120 gadi, kopš dzimis izmeklēšanas tiesnesis Voldemārs Pulciņš (1897-1971)

5. maijs

     Aprit 145 gadi, kopš dzimis tirgotājs Osvalds Andersons (1872-1939)

25. maijs

     Aprit 120 gadi, kopš dzimis kaprālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Bormanis (1897-1970)

3. jūnijs

     Aprit 135 gadi, kopš dzimis pedagogs Ferdinands Jānis Aleksandrejs (1882-?)

     Aprit 85 gadi, kopš dzimusi Trikātas pamatskolas direktore, skolotāja Zeltīte Čakārne (dz. Bleikša) (1932)

25. jūnijs

     Aprit 115 gadi, kopš dzimis Iekšlietu ministrijas drošības policijas departamenta kriminālās policijas pārvaldes inspektors Roberts Ķelpe (1902-1977)

22. jūlijs

     Aprit 140 gadi, kopš dzimis farmaceits Pauls Vilhelms Veinblums (1877-1939)

8. augusts

     Aprit 100 gadi, kopš dzimusi ārsteLaimdota Dombrovska (1917-1996)

15. augusts

     Aprit 80 gadi, kopš dzimis satīriķis, žurnālists Andris Briedis (1937)  

17. augusts

     Aprit 135 gadi, kopš dzimis pulkvedis, ģeodēzists Kārlis Eduards Osvalds Laimiņš (1882-1982)

24. augusts

     Aprit 95 gadi, kopš dzimusi skolotāja metodiķe, tautas daiļamata meistare Valija Nadziņa (dz. Spalviņa) (1922)

25. augusts

     Aprit 120 gadi, kopš dzimis botāniķis Aleksandrs Zāmels (1897-1943)

2. septembris

     Aprit 165 gadi, kopš dzimis skolotājs, lauksaimnieks Dāvids Ķepītis (1852-1939)

6. septembris

     Aprit 90 gadi, kopš dzimis zootehniķis, sabiedrisks darbinieks Paulis Vīgants (1927-2012)

11. septembris

     Aprit 130 gadi, kopš dzimis pašvaldību, politisks un kooperācijas darbinieks Jānis Bērziņš (1887-1941)

23. septembris

     Aprit 75 gadi, kopš dzimusi mākslas zinātniece Laima Ināra Reihmane (dz. Peneze) (1942)

2. oktobris

     Aprit 175 gadi, kopš dzimis skolotājs, dzejnieks, kora vadonis, tautiskās atmodas darbinieks Jānis Austriņš (1842-1919)

4. oktobris

     Aprit 70 gadi, kopš dzimis sportists Brencis Andrejs (1947)

6. oktobris

     Aprit 120 gadi, kopš dzimis Rīgas galvenā pasta priekšnieka palīgs Voldemārs Gerdens (1897-1974)

15. oktobris

     Aprit 135 gadi, kopš dzimis kareivis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Jūlijs Rozenbergs (1882-1920)

20. oktobris

     Aprit 110 gadi, kopš dzimis pedagogs, diriģents, ērģelnieks Daumants Augusts Vītols (1907-1986)

29. oktobris

     Aprit 120 gadi, kopš dzimis kaprālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jūlijs Kalniņš (1897-1983)

11. novembris

     Aprit 125 gadi, kopš dzimis agronoms, lauksaimniecības atašejs Berlīnē Jūlijs Rūdolfs Bricis (1892-1942)

3. decembris

     Aprit 90 gadi, kopš dzimis ķīmiķis Arnis Kuksis (1927)

11. decembris

     Aprit 125 gadi, kopš dzimis ērģelnieks Nikolajs Jūlijs Vanadziņš (1892-1978)

23. decembris

     Aprit 120 gadi, kopš dzimis Zemkopības ministrijas Mežotnes selekcijas stacijas vecākais agronoms Pēteris Rūdolfs Jubass (1897-1959)

27. decembris

     Aprit 145 gadi, kopš dzimis selekcionārs Pēteris Teofils Knape (1872-1960)