Ķ

Ķelpe Jānis

1908. (10. I) 23. I  – 1981. 23. IX

Literāts

Dzimis Trikātas pag. Lejasjēņos, jaunākais četru bērnu pulciņā (māsa Elfrīda Anna, brāļi - Emīls un Roberts), tēvs Mārcis Ķelpe (1869-1952) – lauksaimnieks, māte Emma Vilhelmīne (1873-?, dz. Rozenberga), laulājušies 1893. g.

Beidzis Trikātas draudzes skolu, kā eksterns reālskolu Valmierā un vidusskolu Rīgā.

Strādājis Rīgā, kara resorā un publicējis rakstus laikrakstos “Jaunākās Ziņas”, “Brīvā Zeme”, “Latvijas Kareivis”, “Rīts”, žurnālā “Sējējs” u.c. izdevumos. No 1940. g. dzīvojis Valmierā.

Pēckara gados strādājis par klētnieku Trikātas kolhozā un par akmeņkali. 20. gs. 60.-70. gados Cēsu un Valmieras, kā arī republikas presē publicējis informāciju par kultūras un sadzīves jautājumiem, kultūrvēsturi un novadpētniecības rakstus.

Pirmā publikācija – dzejolis “Nakts” laikrakstā “Pret Sauli” (1924. g. 18. okt.).

Darbi. Dzejoļu krājumi: “Kad ziedoņa vēji šalc” (1927), “Rietu atbalsis” (1931); stāstu krājumi: “Minjona” (1931), “Skumjie ceļinieki” (1932), “Ēnas padebešos” (1933), “Noreibums” (1935); romāns “Tevi aicinu” (1933); luga “Viena vasara”; brošūra “Izkurtējusi rakstniecība” (1933); literatūrvēsturiskas grāmatas: “Latvju jaunās rakstniecības vēsture” (1934), “Sieviete latvju rakstniecībā” (1936), “Latviešu rakstniecības vēsture” (1, 1939); nelielas apceres: “Jānis Veselis” (1938), “Pēteris Ērmanis” (1940).

Iesākts un nepabeigts ir krājums “Ar vaļējām acīm”. Daudz nepublicētu materiālu.

Miris Valmierā, apglabāts Pilsētas kapos.

Precējies 1933. g. ar tulkotāju Martu Grimmu (1901-1983), bērni Viola Valda (1934), Rolands Arvīds (1935), Jānis Andris (1939, skolotājs), Ināra Karmena (1940). Otrreiz precējies 1948. g. ar Olgu Bemberis.

Lit.: Es viņu pazīstu. – 1939. – 283. lpp.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – R., 1992. – 183. lpp.

10 gadi žurnālista darbā // Latvija. – 1933. – 7. jūn. – 6. lpp.

Balode P. Jānis Ķelpe // Students. – 1939. – 17. martā.

Jānis Ķelpe // Literatūra un Māksla. – 1989. – 6. maijs. – 7. lpp.

Čakārne Z. Kur Jāņu vainags? // Mūsu Zeme. – 1990. – 23. jūn.

Briedis A. Dzejas lika piena kannā… // Liesma. – 1996. – 3. febr.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Ķelpe Roberts

1902. (12.) 25. VI – 1977. 31. XII

Iekšlietu ministrijas drošības policijas departamenta kriminālās policijas pārvaldes inspektors Rīgā

Dzimis Trikātas pag. Jēņos, tēvs Mārcis Ķelpe (1869-1952) – lauksaimnieks, māte Emma Vilhelmīne (1873-?, dz. Rozenberga), laulājušies 1893. g.

Beidzis Latvijas Universitātes tautsaimniecības fakultāti (1934).

No 1928. g. strādājis politiskā pārvaldē.

Rosīgi darbojies studentu sabiedriskā dzīvē bijis studentu padomes un tās saimniecisko pasākumu komisijas loceklis. Bijis Trikātas studentu biedrības priekšsēdētājs.

1934. g. iecelts par Rīgas Kriminālās pārvaldes 3. Nodaļas inspektoru.

II pasaules kara laikā kopā ar sievu emigrējis uz ārzemēm.

Miris Pokipsijā, Ņujorkā.

Sarakstījis: Latvijas muitas tarifi un lauksaimnieka intereses.

Precējies ap 1926. g. ar Antoniju Radziņu. Brālis literāts Jānis Ķelpe (1908-1981).

20. gs. 20-to gadu presē aprakstīts incidents starp R. Ķelpi un Albertu Trelli.

Korporācijas „Latvia” biedrs.

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 283. lpp.

Jauns inspektors Rīgas kriminālpolicijā // Smiltenes Ziņas. 1934. 13. jūl. 2. lpp.

Roberts Ķelpe: [nekrologs] // Laiks. 1978. 14. janv. 6., 7. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Ķepītis Dāvids

1852. 2. IX – 1939. 14. IV

Skolotājs, lauksaimnieks

Dzimis Trikātas pag. Jaunkūkuros, tēvs Mārcis Ķepītis (1830-?), māte Marri (dzim. Lože). Vecākais dēls četru bērnu pulciņā.

Mācījies Kazruņģu skolā; Valkas pagastskolu skolotāju seminārā Valkā (1874.-1875.).

Trikātas Kazruņģu I pakāpes pamatskolas (1865-1939) skolotājs no 1975. – 1978. gadam.

“Skolotājs Dāvis Ķepītis no Trikātas pagasta Kūkuriem, pēc paša stāstījuma, bijis starp pirmā gada skolniekiem Kazrunģu skolā. Pirms tam staigājis uz Klešas kambari pārklaušināšanā. Vēlāk apmeklējis Tērauda skolotāju semināru Valkā. Pēc semināra beigšanas 3 gadus strādāja par palīgskolotāju Kazruņģu skolā. Algā dabūjis 100 rubļu par mācību gadu (respektīvi, pusgadu).”

Mūža nogalē dzīvojis un saimniekojis Trikātas pag. Bāliņos, kur arī mirst. Apglabāts Trikātas kapos.

Precējies 1888. g. ar Kristini (1868-?, dz. Zēmal), bērni Pēteris Voldemārs (1888-1889), Dāvids Julius (1891-?), Jānis (1893-?), Pēteris (1893-?, vēlāk uzvārds Birznieks), Emma Leontine (1900-?).

Lit.: Dāvis Ķepītis: [nekrologs] // Brīvā zeme. 1939. 15. apr. Nr. 84. 18. lpp. 

Trikātas draudzes arhīvs

 

Ķepītis Jānis Gothards

1908. (1907. 20. XII) 2. I – 1989. 9. VIII

Komponists, pianists

Dzimis Trikātas pag. Jaunā krogā, kā jaunākais trīs bērnu ģimenē. Tēvs Mārcis Ķepītis (1861-1939) – skolotājs, māte Emma Marija (1869-1933, dz. Viduce), laulājušies 1902. g.

Mācījies Valmieras Pakalniņa pagastskolā, Valmieras vidussk. Beidzis Valmieras mūzikas skolu (1926), Latvijas konservatorijas J. Vītola kompozīcijas klasi (1931), P. Šūberta klavieru klasi (1932) un J. Mediņa diriģentu klasi (1934). Papildinājies Latvijas konservatorijas praktiskās kompozīcijas klasē (1932-34), kā arī Parīzē un Visbādenē.

No 1934. g. veic pianista pienākumus radiofonā. Aktīvs koncertējošs pianists, piedalījies arī J. Vītola trio (1934-44, kopā ar V. Rušēvicu un A. Teihmani).

Kopš 1945. g. konservatorijas pedagogs, no 1960. g. Kameransambļa katedras vadītājs.

Ļoti ražīgs komponists dažādos mūzikas žanros. Sarakstījis 230 solodziesmas, divus stīgu kvartetus, trīs klavieru trio, klavieru kvartetu, sonātes vijolei un čellam, klavieru kvintetu u.c.

Galvenie darbi: opera “Minhauzena precības” (1945); baleti: “Turaidas roze” (1960), “Vasaras nakts” (1960); simfonijas: pirmā simfonija Si bemol mažorā (1955), otrā simfonija La mažorā (1963); simfoniski darbi: piecas latviešu tautas dejas (1951), orķestra svīta “Rīts, diena, nakts, vakars” (1934).

Miris Rīgā, apglabāts Baltezera kapos.

Apbalvojumi: Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums (1958).

Precējies 1933. g. ar Salliju Antoniju Aleksandru Bērziņu (1911-2007), bērni Ināra (1936), Andris Jānis (1940); otrreiz 1944. g. ar Elvīru Volšteini (1919-1990; operdziedātāja), dēli Andulis (1945; inženieris), Egils (1948-2001; kordiriģents), Uldis (1953).

Lit.: Es viņu pazīstu. – 1939. – 284. lpp.

Grāvītis O. Latviešu komponistu biogrāfijas. – R., 1956. – 115.-120. lpp.

Latviešu mūzikas hrestomātija. – R., 1957.

Latvijas mūzikas darbinieki. – R., 1965. – 340.-343. lpp.

LME. – R., 1969. – 2. sēj. – 210.-211. lpp.

Čakārne Z. Komponistam Jānim Ķepītim – 90: [1908-1989] // Ziemeļlat-vija. – 1998. – 13. janv. – [1.] lpp.

Freimanis A. Profesors no Trikātas: Sakarā ar LPSR Tautas skatuves māksl. komp. un pianista Jāņa Ķepīša 80.dz.d.] // Darba Karogs (Valka). – 1988. – 9. janv.

Grāvītis O. Jānis Ķepītis - astoņdesmitgadnieks : [LPSR Tautas skatuves māksl. komp.] // Karogs. – 1988. – Nr.1. – 180.-181. lpp.

Kļaviņš Dz. Jauneklīgs, draiskulīgs, asprātīgs: [Sakarā ar komp. Jāņa Ķepīša 85.dz.d.] // Dzimtenes Balss. – 1987. – 31. dec.

Lūsiņa I. Jāņa Ķepīša jubilejas atcere: [Sakarā ar komp. 90. dz.d. (1908-1989)] // Diena. – 1998. – 9. janv. – 10. lpp.

Šarkovska I. Jānis Ķepītis: [Komp. piemiņai: 1908-1989] // Karogs. – 1989. – Nr. 11. – 181.-182.lpp.

Sproģe G. Jānis Ķepītis: [LPSR Tautas skatuves māksl. komp. piemiņai: 1908-1989] // Māksla. 1989. Nr. 6. – 77. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

KepitisPeterisĶepītis Pēteris

1866. (16.) 28. VI – 1932. 2. XII 

Pedagogs

Dzimis Trikātas pag. Veckūkuros piecu bērnu pulciņā, tēvs Pēteris Ķepītis (1825-1910), māte Liene (1830-1882, dz. Polikarp), laulāti 1857. g.

Trikātas draudzes skolā pie P. Apiņa sagatavojies, lai iestātos seminārā, no 1884-1887 apmeklējis Cimzes semināru, taču kad semināru pārkrievošanās politikas dēļ slēdza, līdz ar ceturto kursu biedriem iestājās Kuldīgas seminārā, kuru beidza 1889. g.

Skolotāja gaitas P. Ķepītis uzsāka Raunas draudzes skolā. 1894. g. pārgāja uz Rīgu, kur vispirms strādāja pilsētas bāriņu skolā, pēc tam bija Lutera draudzes elementārskolas priekšnieks un ērģelnieks. No 1919. g. strādā par Rīgas 3. pamatskolas skolotāju; ilgus gadus vadījis stundas arī pilsētas amatnieku skolā. 

Laikraksts Latvis nākamajā dienā pēc viņa nāves rakstīja, ka tas ir bijis "pilsoniski noskaņots paidagogs, savus audzēkņus mācīja mīlēt savu zemi un tautu turēties pie nacionaliem idealiem."

P. Ķepītis piederēja cimziešu saimei, kurai latviešu tautai, sevišķi Vidzemē, jāpateicas par saviem lieliem sasniegumiem izglītības laukā.

Miris Rīgā, apglabāts Jāņa draudzes kapos 7. decembrī.

Precējies.

Lit.: Brēmanis K. Skolotājs Pēteris Ķepītis // Izglītības Ministrijas mēnešraksts. Nr. 11., 1.11.1932., 296. lpp.

https://www.familysearch.org/search/film/103579718

 

Ķepītis Voldemārs

1904. (15.) 26. IX – 2000. 8. VIII

Mūziķis

Dzimis Trikātas pag. Jaunkūkuros, tēvs Pēteris Ķepītis (1858-1934) – saimnieks, māte Marija (1866-?, dz. Zebiņa). Ģimenē māsa Berta (1907-?).

Mācījies Kazruņģu pamatskolā, Valmieras reālskolā. Jau no bērnības patīk mūzika, it sevišķi ērģeļmūzika, kuru spēlēt iemācas būdams mazs zēns. 2. pasaules kara laikā V. Ķepītis pārceļas uz Rīgu. Vēlāk atgriežas tēva saimniecībā Trikātas pag.

Pēc 2. pasaules kara V. Ķepīša ģimeni izsūta uz Sibīriju, Tomskas apgabalu, Zirjanskas rajonā. 1963. g. atgriežas Latvijā, strādā Valmieras gaļas kombinātā. Brīvajā laikā nodarbojas ar baznīcu ērģeļu atjaunošanu un spēlēšanu. Atjaunojis ērģeles Dikļu un Palsmanes baznīcā.

Apglabāts Trikātas kapos.

Precējies 1935. g. ar Zelmu Matvejs (1904-?), dēli Jānis Adris (1937-2008), Raitis Vilis (1943).

Lit.: Ranka E. Mūža guvums [Sakarā ar mūziķa 90 dz.d.] // Liesma. – 1994. – 30. sept.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Ķezberis* Osvalds Aleksandrs

1907. (28. II) 13. III – 1993. 22. I

Latvijas armijas virsleitnants

Dzimis Trikātas pag. Kausiņos vidējais bērns piecu dēlu ģimenē (jaunākais brālis agri mirst), tēvs Pēteris (1861-?), māte Kristīne (1872-?, dz. Draule), laulājušies 1899. g.  

Mācījies lauksaimniecības skolā. Beidzis Karaskolu (1935).

Latvijas armijā dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā. 24. teritoriālā korpusa vecākais leitnants.

Ar ģimeni dzīvojis Gulbenes garnizonā, baltajā pilī, no kurienes nākas aiziet, kad Latvijā ienāk Sarkanā armija. Krieviem ienākot, armijā iznīcinājis slepenos dokumentus.

1940. g. 14. jūn. aizvests no Gulbenes stacijas, ieslodzīts uz daudziem gadiem Ziemeļu nometnēs, arī Noriļskā. Tur viņam tiek piespriests augstākais soda mērs, kas apmainīts pret desmit ieslodzījuma gadiem. Izsūtījumā pavadījis 20 gadus: 10 – aiz dzeloņdrātīm, 10 – kā nometinātais.

Atgriezies dzimtenē. Dzīvojis Jelgavā.

Apglabāts Trikātas kapos.

Precējies 1932. g. ar dzejnieci Elzu Ķezberi (dz. Pinne, 1911-2011, Ņujorkā ASV), meitas Maija Iris (1933) un Ieva (1934-1978).

Lit.: Es sapni par dzimteni pagalvī likšu. – R., 1993. – 306.-307. lpp.

Hartmanis A. Latvijas virsnieka jubileja: [sakarā ar Latvijas armijas virsleitnanta Osvalda Ķezbera 85. dz.d.] // Jelgavas Ziņotājs.  – 1992. – 25. marts. – 3. lpp.

Ķezberis O. Skolas un dzīves eksāmens: [par dienestu Latvijas armijā 20.-30. g. un izsūtījma gadiem Krievijā: stāsta atmijas virsleitnants] / pierakst. Vilnis Stinkulis // Latviešu Strēlnieks. 1992. 6. jūn. 8.-9. lpp.

Akmeņaklne I. Mēs skaitām tikai saules stundas... // Latvietis. 1998. dec. Nr. 3. – 5. lapa

Trikātas pamatskolas novadpētniecības materiāli

Trikātas draudzes arhīvs

* Trikātas baznīcas grāmatā „Dzimušo un kristīto reģistrs, 1900-1913” ir ieraksts Кеберь (Ķēber). Ar iekšlietu ministra 1931. g. 9. XI lēmumu atļauts Osvaldam Aleksandram Ķēberam turpmāk saukties uzvārdā Ķezberis.