A-Ā
Abuls Dāvis*
1878. (15.) 27. IX – 1942. 24. III
Valkas pilsētas vecākais
Dzimis Trikātas pagasta Lejasdzērvēs 9 bērnu ģimenē. Tēvs Dāvids Abuls (1824-1883) – lauksaimnieks, māte Marija (1844-1914, dz. Stilbe), laulājušies 1866. g.
Mācījies lauksaimniecības skolā.
Bijis Valkas pilsētas domnieks. Valkas krājaizdevu sabiedrības priekšnieks. A/S “Kūdra” (Rīga) padomes loceklis (no 1938).
Rakstījis presē par Valkas dzīvi.
Arestēts 1941. g. 20. jūn. Trikātas pag. Brutuļos, izsūtīts uz Kirovas apg. Vjatlagu, kur mirst.
Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis.
Precējies 1912. g. ar Mariju Elizabeti Markau (1888-?), bērni – Arvīds (1914-1975), Irene Eleonore (1919-1927), Jānis Tālivalds (1925-1945).
Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 21. lpp.
Tālavas dēls – sešdesmitgadnieks : [Dāvis Abuls] // Smiltenes Ziņas. – 1938. – Nr. 40.
Trikātas draudzes arhīvs.
* Trikātas baznīcas grāmatā „Dzimušo un kristīto reģistrs 1862-1879” rakstīts vārds Dāvids.
Abuls Mārtiņš*
1885. (5. II) 17. II – 1930. 16. IV
Jurists
Dzimis Trikātas pag. Vecpiduļos, kā jaunākais dēls 11 bērnu ģimenē. Tēvs Jānis Abuls (1833-1928), māte Elizabete (1839-1912, dz. Gustavs), laulājušies 1859. g.
Mācījies Braslavas pamatskolā, vēlāk Trikātas draudzes skolā. Beidzis Maskavas universitātes Juridisko fakultāti (1915).
Pēc studiju beigšanas iestājies darbā dzelzceļu resorā, bet vēlāk bijis par miertiesnesi un zemes priekšsēdētāju. 1919. g. brīvprātīgi iestājies Troickas bataljonā Sibīrijā. Rediģējis bataljona laikrakstu “Brīvais Latvis”, kurš bijis nacionāls, pilns ilgu pēc dzimtenes.
1920. g. M. Abuls kopā ar citiem karavīriem atgriezies dzimtenē un tajā pašā gadā iecelts par Latgales apgabaltiesas locekli (1920-1930).
3. Saeimas deputāts (1928-1931).
Politiķis – 3. Saeimas deputāts (Latgales latviešu apvienība, 1928-1930), pašvaldību darbinieks – Daugavpils pilsētas domes loceklis (1923-1928, Apvienotais latviešu saraksts), preses darbinieks – laikraksta DAUGAVAS VĒSTNESIS līdzdibinātājs un izdevējs (1924-1925), laikraksta LATGALES ZIŅAS redakcijas loceklis (1928-1930), sabiedriskais darbinieks (Latgales mazsaimnieku un bezsaimnieku biedrības valdes priekšsēdētājs (1925), Daugavpils latviešu biedrības padomes locelis, Latvijas tiesnešu biedrības dibinātājs un valdes loceklis).
Miris Rīgā pēc ilgas slimības, apglabāts Rīgas Meža kapos.
Brālis pedagogs, literāts Pēteris Abuls (1860-1926).
Studentu korporācijas FRATERNITAS LETTICA filistrs
Lit.: Prande A. Latvju rakstniecība portrejās. – R., 1926. – 363. lpp.
Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. – R., 1929. – 31. lpp.
Jaunākās Ziņas. – 1930. – Nr. 89. – 19. apr.
Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. / Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 49. lpp.
K. Deputāts Mārtiņš Abuls vakar guldīts Meža kapos. // Latvijas Kareivis, 1930. 20. apr. 1. lpp.
Trikātas draudzes arhīvs.
* Trikātas baznīcas grāmatā „Dzimušo un kristīto reģistrs, 1880-1892” rakstīts vārds Mārcis.
Abuls Pēteris
1860. (4.) 16. XII – 1926. 27. IX
Pedagogs, literāts
Dzimis Trikātas pag. Vecpiduļos, saimnieka ģimenē, kā vecākais dēls 11 bērnu ģimenē. Tēvs Jānis Abuls (1833-1928), māte Elizabete (1839-1912, dz. Gustavs), laulājušies 1859. g.
Mācījies Trikātas draudzes skolā. Beidzis Baltijas skolotāju semināru Rīgā (1881).
Strādājis par skolotāju Allažos, Liezerē, Mēdzulā, no 1891. g. Rīgā, kur bijis skolas pārzinis Čiekurkalnā.
1914. g. viņš par saviem līdzekļiem nodibinājis Strenču proģimnāziju.
Sastādījis mācību grāmatas: “Skolas druva” (1-3, 1898-1906), “Latviešu valodas mācība pilsētu un lauku skolām” (1902), “Vadonis latviešu valodas pareizrakstībā” (1910). Sarakstījis garo stāstu “Senču rota” (Balss, 1892). Kopš 80-tiem gadiem daudz rakstījis presē par valodniecības, folkloras, etnogrāfijas, vēstures un sadzīves jautājumiem, pētījis Latvijas pilskalnu atrašanās vietas. Īpaši viņu nodarbinājis jautājums par Beverīnas atrašanās vietu (vēstures apcerējums “Kur atradās Beverīna?”, 1924).
60 gadu vecumā iestājies LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē.
Miris Parīzē, kur bija aizbraucis ārstēties. Apglabāts Trikātas kapos.
Neprecējies.
Pseidonīmi: Tālivaldis, Tālivalds, P. Ābols.
Brālis Abuls Mārtiņš (1885-1930), Latgales apgabaltiesas loceklis.
Lit.: Latvju Grāmata. – R., 1926. – Nr. 5. – 362. lpp.
Prande A. Latvju rakstniecība portrejās. – R., 1926. – 396. lpp.
Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. – R., 1929. – 192. lpp.
Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 21. lpp.
Latviešu literatūras darbinieki. – R., 1965. – 6. lpp.
Kaļķe B. Latviešu skolotāji rakstnieki. – R., 2001. – 41.-45. lpp.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – R., 1992.
K. Pēteris Abuls // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. – 1926. – Nr.10.
Vēsturnieka Pētera Abula piemiņai // Akadēmiskā Dzīve. – 1968. – Nr. 11. - 114.-115. lpp.
Šķēle A. Vēsturnieka Pētera Abula piemiņai // Ziemeļlatvija. – 1995.- 8. jūl.
http://biographien.lv/A_nekro.html
Trikātas draudzes arhīvs
Akers* Jānis
1896. (28. VIII) 9. IX – 1916. 8. III
Apakšvirsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis Trikātas pag. Daižos, vidējais bērns trīs dēlu pulciņā. Tēvs Jānis Akers (1862-1936), māte Marija (1863-1929, dz. Lielmane), laulājušies 1890. g.
Beidzis Valkas pilsētas skolu. Zemkopis. No 1915. g. aug. latviešu strēlnieku formējumos.
1915. gada 9. novembrī naktī Olaines-Misas rajonā pie Plakanu mājām izlauzās cauri vācu drāšu iežogojumiem, kā bumbu metējs pirmais ielauzās vācu ierakumos, svieda bumbas, pieskrēja pie šaujoša ložmetēja un saņēma to pilnā kārtībā, tā veicinādams kaujas iznākumu mums par labu.
1916. g. 8. martā pie Ķekavas J. Akers nokļuvis vāciešu ielenkumā un nevēlēdamies krist gūstā, lauzās cauri vāciešu rindām kopā ar savu virsnieku, praporščiku Andreju Krūmiņu, un krita šajā cīņā.
Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1445 (1922); Jura krusts III un IV šķira. Apbalvots ar LKOK par cīņu 1916. g. 3. martā pie Ķekavas.
Brālis Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, mežkopis Roberts Akers (1898-1985) un mērnieks Jūlijs Artūrs Akers (1894-1924), brālēns literāts Rūdolfs Akers (1886-1980).
Lit.: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 33. lpp.
Trikātas draudzes arhīvs.
* Trikātas baznīcas grāmatā „Dzimušo un kristīto reģistrs, 1893-1905” rakstīts uzvārds Āķers (Ahķer), kurš krievu un vācu laikā izmainīts par “Akers” izrunas dēļ
Akers* Roberts
1898. (12.) 24. XI – 1985. 30. I
Mežkopis, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks
Dzimis Trikātas pag. Daižos, jaunākais bērns trīs dēlu pulciņā. Tēvs podnieks Jānis Akers (1862-1936), māte Marija (1863-1929, dz. Lielmane), laulājušies 1890. g.
Mācījies Trikātas draudzes skolā. Beidzis LU Mežkopības kursus.
1923. g. strādājis Slīterē par mežzini. Ar ģimeni dzīvojis Ezermuižā.
1950. g. vasarā R. Akeru arestē čeka, notiesā uz 25 gadiem un izsūta uz Komi autonomo apgabalu. Atbrīvots 1955. g. 20. jūl. Pēc izsūtīšanas R. Akers atgriežas pie ģimenes Kuldīgā.
Miris Kuldīgā, apglabāts Kuldīgas kapos.
Precējies 1935. g. ar Annu Roci (1900-1977), piecas meitas – dvīnes Māra (1936) un Lilija (1936), Vera (1938), Elza (1939), Irēna (1944). Brālis LKOK Jānis Akers (1896-1916) un mērnieks Jūlijs Artūrs Akers (1894-1924); brālēns literāts Rūdolfs Akers (1886-1980).
Lit.: Trikātas draudzes arhīvs
Meitas Lilijas Akeres personīgais arhīvs
* Trikātas baznīcas grāmatā „Dzimušo un kristīto reģistrs, 1893-1905” rakstīts uzvārds Āķers (Ahķer), kurš krievu un vācu laikā izmainīts par “Akers” izrunas dēļ
.jpg)
Akers* Rūdolfs
1886. (1885. 29. XII) 10. I – 1980. 10. X
Selekcionārs, literāts
Dzimis Trikātas pag. Daižos, kā vecākais dēls sešu bērnu ģimenē. Tēvs Pēteris Akers (1856-1917) – saimnieks, māte Kristīne (1858-?, dz. Pētersone), laulājušies 1884. g.
Beidzis Trikātas draudzes skolu, A. Liepiņa proģimnāziju Valmierā (1903), Baltijas mežkopības biedrības Mežkopības skolas mežziņu nodaļu Vijciemā (1906), studējis Lauksaimniecības institūtā Petrogradā, turpat beidzis karaskolu.
1924. g. atgriezies Latvijā. Bijis dzīvokļu kooperatīva “Savs stūrītis” priekšsēdētājs, Rīgas muitnīcas eksporta un tranzīta nodaļas vadītājs.
1940. g. ģimene pārcēlās uz Kandavas Ozolājiem.
Pirmā grāmata “Dur, cērt, sit” (1930). Dabas vērojumi atspoguļoti grāmatās: “Audzēsim lazdas” (1955, 19592), “Bišu dravā” (1956, 19762), “Meži mostas” (1957, 19732), “Ziedošās zemes stāsti” (1962), “Drošsirdī-gais bērzs” (1963), “Bumbieru birztala” (1966), “Sudraba stīgas” (1967), “Sniegpulkstenītes zvana” (1970), kā arī daudzos populārzinātniskos darbos.
Sarakstījis: “Dzērveņu kultūras perspektīvas” (1962), “Mana pieredze augļu koku audzēšanā” (1964).
Bija sagatavotas izdošanai arī grāmatas: “Mežs – pastāvīgs medus augu konveijers”, “Arī sēnes jāaudzē mežkopjiem” un citas, kā arī “Pirmais izlidojums”, “Vectēva sarunas ar rudziem.” , “Didzis no Rīgas”, “Kad silā zilas dziesmas skan”.
Miris Kandavā, apglabāts Rīgā, Meža kapos.
Apbalvojumi: Medaļa (1911), 12 Goda raksti (t.sk., Latvijas PSR Augstākās Padomes Goda raksti par augļkopības un dārzeņu kultūru pilnveidi).
Pseidonīms: Pļavmalu Rūdis.
Precējies 1913. g. ar Cecīliju Lūsi (1894-1991), bērni Margarita Matule (1915-1972), Miermīlis, Mirdza (mirusi jaunībā). Brālēni LKOK Jānis Akers (1896-1916) un mežkopis Roberts Akers (1898-1985).
Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 24. lpp.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – R., 2003. – 737.-739. lpp.
Ancītis V. Jaunatnes rakstnieka piemiņai // Karogs.- 1981.- Nr.2.- 185. lpp.
Akers R. Mīļie, jaunie draugi! // Draugs. – 1972. – Nr.1. – 25.-26. lpp.
Sirmais dabas draugs // Divpadsmit mēneši, 1976. – R., 1975. – 37.-38. lpp.
Vītols V. Pirms 115 gadiem dzimis Rūdolfs Akers // Neatkarīgās Tukuma Ziņas. – 2001. – 9. janv. – 13. lpp.
Trikātas draudzes arhīvs.
* Trikātas baznīcas grāmatā „Dzimušo un kristīto reģistrs, 1893-1905” rakstīts uzvārds Āķers (Ahķer), kurš krievu un vācu laikā izmainīts par “Akers” izrunas dēļ
.jpg)
Akmentiņš Arnis
1923. 1. VIII – 1988. 1. IV
Žurnālists, rakstnieks, mākslinieks
Dzimis Trikātas pagasta Pluķos, bērnību pavadījis Strenčos. Tēvs Jānis Akmentiņš, māte Minna Matilde (dz. Rudzīte).
Mācījies Strenču pamatskolā.
Žurnālista gaitas uzsācis Valmierā “Tālavieša” redakcijā. 2. pasaules kara laikā bijis Latviešu leģiona kara ziņotāju vienībā. Kopš 1949. g. dzīvoja Kordovā, Argentīnā, kur pabeidza mākslas akadēmiju ar brīvmākslinieka grādu glezniecībā un tēlniecībā.
Publicējis ceļojuma piezīmes “Mūsdienu Itālija” (1946), sarakstījis romānus “Argentīna nav Leiputrija” (autobiogrāfisks sacerējums) un “Citronzemes gūstekņi” (publicēts laikrakstā “Latvija Amerikā” Kanādā). A. Akmentiņa raksti publicēti arī “Londonas Avīzē”, “Daugavas Vanagu Mēnešrakstā”, žurnālā “Treji Vārti” un Argentīnas presē (arī rakstus par okupēto Latviju).
Viņa literārie darbi rakstīti viegli plūstošā valodā, bieži piebārstīti ar asprātībām un humoru.
Mūža otrā pusē A. Akmentiņš pievērsies glezniecībai un tēlniecībai. Ar labiem panākumiem piedalījies daudzās izstādēs ar savām gleznām un skulptūrām. Pēdējā dzīves gaitā viņš savā namā izbūvējis telpas arī studijām un izstādēm.
Miris Kordovas slimnīcā, Argentīnā. Kremēts, pelni izkaisīti kāda kalnu ezera apkaimē, kur viņš mēdza pavadīt vasaras.
Precējies ar Karinu, ir divas meitas un dēls.
Lit.: Argentīnā miris Arnis Akmentiņš // Brīvā Latvija. – 1988. – 16. maijs.
Goba A. Argentīna nav Leiputrija // Ziemeļlatvija. – 1997- 19. jūl.
Vladimirova A. Sūtījums no Mineapoles // Ziemeļlatvija. – 1996. – 5. okt.
Trikātas draudzes arhīvs
Aleksandrejs Ferdinands Jānis
1882. (22. V) 3. VI – ?
Pedagogs
Dzimis Lugažu pag. (Valkas apr.), tēvs Jānis Aleksandrejs.
Apmeklējis Pedeles un Lugažu pagasta skolas, beidzis pilsētas skolu Valkā.
Turpat pie pedagoģijas komisijas ieguvis tautskolotāja tiesības un no 1898. g. uzsācis skolotāja gaitas Trikātas Ozolu pamatskolā. No 1911. g. iecelts par šīs skolas pārzini. 1932. g., likvidējot Ozolu pamatskolu, pārgājis uz Kazruņģa 1. pakāpes pamatskolu kā skolotājs, bet no 1935. g. 1. okt. pildījis šīs skolas pārziņa pienākumus.
Vadījis Jaunklidža kori (kas dibināts 1921. g. kā Trikātas Kazruņģa skolas koris), piedalījies 7. dziesmu svētkos.
Pensijā aiziet 1938. g. 1. okt.
F. Aleksandrejs piedalījies 1. pasaules karā 1914. g. un cīņā pret austriešiem kritis gūstā. Dzimtenē atgriezies 1918. g.
Ilgajās audzinātāja gaitās F. Aleksandrejs bija cieši saistīts ar Trikātas novadu un to iemīļojis. Piedalījies vietējā sabiedriskajā dzīvē.
1949. g. izsūtīts uz Krieviju – Tomskas apg. Zirjanskas raj., atbrīvots 1957. g. 4. maijā Omskas apg. Uļjanovskas raj. Dzīvojis Trikātas pag. Strupos.
Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira (1938).
Precējies 1906. g. ar Elizabeti Johannu Veisi (1880-1942), četri dēli – Kārlis Reinholds (1907-?), Verners (1908-1979), Vitauts Ferdinands (1913-?), Jānis Oskars (1919-?, izsūtīts).
Lit.: Lielas pārmaiņas Trikātas skolu dzīvē // Ziemeļlatvija. – 1938. – Nr. 35.
Trikātas draudzes arhīvs
Andersons Osvalds
1872. (23. IV) 5. V – 1939. 18. VII
Tirgotājs Rīgā
Dzimis Trikātas muižā, ir jaunāka māsa Anna Marija (prec. Ērmane, 1874-1910), tēvs Jānis Andersons (1841-1883) – muižas pārvaldnieks, māte Marija Šarlote (dz. Kitnere, 1847-?), laulājušies 1871. g.
Beidzis Valmieras apriņķa skolu.
Pēc skolas beigšanas iestājies par veikalvedi kādā Rīgas firmas Valmieras nodaļā. 1900. g. aktīvi piedalījies jaunstrāvnieku kustībā. Tajā laikā bijis teātra komitejas priekšsēdētājs.
Pēc 1905. g. darbojies Rīgas latviešu krājaizdevu sabiedrībā kā direktors. Pēc tam bijis pilsētas domnieks un valdes loceklis, kā arī finansu nodaļas vadītājs.
Kara laikā uzturējies Latvijā Inčukalnā, kur darbojies savā īpašumā. Bijis Tautas Padomes loceklis. Tajā pašā laikā atvēris savu uzņēmumu – lauksaimniecības ražojumu pārjūras tirdzniecību. Vēlāk firmas “Eksportieris” īpašnieks un direktors. Darbojies arī kā Rīgas biržas komitejas loceklis.
Piedalījies kuģniecības izveidošanā kā tvaikoņa "Laimdota" rēderejas līdzīpašnieks.
Apglabāts Rīgā Meža kapos.
Precējies 1898. g. ar Bertu Vilhelmīni Ērmani (1874-1976), piecas meitas: Ģertrūde prec. Jansone (1899-1984), Herta prec. Zariņa (1901-1929), divas dzimušas Rīgā Kēte prec. Teikmanis (1902-1993) un Veronika prec. Libers (1903-1980), Biruta prec. Cerbulis (1905-1996).
Lit.: Latviešu darbinieku galerija, 1918-1928. – R., 1929. – 32. lpp.
Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 31. lpp.
Latviešu konversācijas vārdnīca. 2. burtn. – 2. izd. – R., 2000. – 485.-486. sleja
Miris rosīgs saimnieciska darbinieks // Brīvā Zeme. – 1939. 19. jūl. Nr. 159. – 6. lpp.
Atare L. Pirms 65 gadiem... // Inčukalna Laiks. – 2006. – jūn. – Nr. 6 (64).
Trikātas draudzes arhīvs
Apinis Kārlis Aleksandrs
1895. (3.) 16. III – 1967. 3. VII
Medicīnas doktors, LU privātdocents
Dzimis Trikātas draudzes skolā jaunākais dēls 9 bērnu ģimenē, tēvs Pēteris Apinis (1854-1919) – draudzes skolas skolotājs, ērģelnieks, māte Helēna (1855-1939, dz. Ermansone).
Mācījies pie sava tēva Trikātas draudzes skolā. Beidzis Tērbatas klasisko ģimnāziju ar sudraba medaļu (1914), iestājies Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē. Darbojies kā valdes loceklis studentu biedrībā “Sports”. 1917. g. vasaras mēnešus strādājis Krievijas Sarkanā Krusta 66. dezinfekcijas kolonā un 54. epidēmiskā lazaretē. 1918. g. turpinājis medicīnisko izglītību vācu okupācijas varas nodibinātajā “Universität Dorpat”. Pēc šīs universitātes darbības beigšanas vadījis lielinieku nošautā tēva saimniecību Trikātā.
1919. g. jūn. iestājies kā feldšeris Latvijas nacionālajā armijā, Rīgas latviešu jaunformējamā bataljonā. Jūl. komandēts kā vecākā ārsta vietas izpildītājs uz 3. Jelgavas kājnieku pulku, kur noorganizējis pulka pārsienamo punktu, vēlāk arī bataljona pārsienamo punktu. Kā pēdējā vadītājs piedalījies cīņās pret Bermonta daļām un vēlāk Latgales atbrīvošanās cīņās. Par nopelniem paaugstināts ārsta-virsleitnanta dienesta pakāpē. Karam beidzoties strādājis Latvijas Universitātē (LU) kā subastitents pie histoloģijas katedras profesora Bakmaņa vadībā (1920-21). Rosīgi darbojies jaunradītā anatomijas un histoloģijas katedras izveidošanā, izstrādājot nepieciešamos mācību līdzekļus un organizējot izbraukumus uz bijušajiem kaujas laukiem materiālu vākšanai jaunam anatomijas muzejam.
1921. g. turpinājis studijas LU Medicīnas fakultātē. Ar oftamoloģijas katedras darbības uzsākšanu darbojies kā subasistents. Profesora Ruberta vadībā darbojies katedras un acu klīnikas izveidošanas darbos. Ieguvis ārsta diplomu (1923). 1924. g. janv. ievēlēts par oftamoloģijas katedras jaunāko asistentu un 1926. g. rudenī par asistentu.
Blakus tiešajam darbam universitātē, izrādījis rosīgu darbību palīdzības sniegšanā ar acīm sirgstošiem, atverot modernu privātu acu dziedniecības kabinetu.
Zinātniskie raksti publicēti “Latvijas Ārstu Žurnālā” u.c. Populāri raksti parādījušies arī “Tautas Veselībā”.
Darbi: Acs refrakcija un tās noteikšana. Tabulas acu kopredzes izkopšanai. Oftalmotonometrija. Akluma izplatība un apkarošana Latvijā u.c.
Miris Sedrovulejā, ASV.
Precējies Tērbatā 1918. g. ar Klaudiju Dunajevu, bērni Ilga (1918, Tērbatā), Kārlis Indulis (1924, Rīgā), Baldurs Agnis (1927-2005, rentgenologs). Brālis ārsts pulkvedis-leitnents Paulis Apinis (1888-1941).
Lit.: Latvijas Universitāte 1919-1929. – R., 1929. – 503.-504. lpp.
Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. – R., 1929. – 150. lpp.
Trikātas draudzes arhīvs
.jpg)
Apinis Paulis Harijs
1888. (14.) 26. VI – 1941. 28. X
Ārsts pulkvedis-leitnants
Dzimis Trikātas draudzes skolā 9 bērnu ģimenē, tēvs Pēteris Apinis (1854-1919) – draudzes skolas skolotājs, ērģelnieks, māte Helēna (1855-1939, dz. Ermansone).
Mācījies pie sava tēva Trikātas draudzes skolā, Tērbatas reāalskolā (1902-04). Beidzis Aleksandra ģimnāziju Tērbatā (1909), Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti (1914).
1. pasaules kara dalībnieks.
1914. g. aug. mobilizēts armijā un ieskaitīts Viļņas kara hospitālī, bet pēc nedēļas pārcelts uz 29. divīzijas lazareti, vēlāk – uz 27. divīzijas lazareti frontē. Piedalījies 1914. g. nov. un 1915. g. febr. kaujās Augustovas mežos, kur strādājis par ārstu gūstekņu lazaretēs. 1915. g. febr. Austrumprūsijā kritis vācu gūstā. 1918. g. okt. atgriezies Latvijā un nodarbojies ar ārsta privātpraksi tēva mājās Jaunvāles pagasta Zāģeros (Valmieras apr.). 1918. g. 24. dec. iecelts par Trikātas draudzes ārsta vietas izpildītāju.
No 1919. g. 6. jūn. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos; Ziemeļlatvijas brigādes lazaretes jaunākais ārsts. No 1919. g. 1. aug. 7. Siguldas kājnieku pulka vecākais ārsts. Ārsts kapteinis (1920; apstiprināts); ārsts pulkvedis-leitnants (1924).
1921. g. izturējis pārbaudījumus Latvijas Universitātē un ieguvis praktizējošā ārsta tiesības Latvijā.
No 1931. g. Liepājas Kara slimnīcas priekšnieks, no 1939. g. Jelgavas Kara slimnīcas priekšnieks.
1940. g. atvaļināts. 1941. g. 14. jūn. apcietināts, izvests no Rīgas uz Soļikamskas soda nometnēm, kur Usoļlagā mirst.
Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis III un IV šķira, Viestura ordenis III (šķēpi pie ordeņa) šķira; Krievijas Sv. Staņislava ordenis III šķira, Sv. Annas ordenis III šķira.
Precējies 1920. g. ar Lūciju Kornēliju Broku, dz. Bunduli (1889-1978), bērni Maksis Tālivaldis (1921), Laimdota Lūcija (1927); visi 1941-56 izsūtījumā. Brālis medicīnas doktors Kārlis Apinis (1895-1967).
Lit.: Es viņu pazīstu. - R., 1940. – 35. lpp.
Latvieši padomju vergu nometnēs. – R., 1993-1996 . – 1. sēj. – 387. lpp.
Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918 – 1940. – R., 1998. – 70.-71. lpp.
Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – R., 1999. – 305. lpp.
LVVA, 5601. fonds, 1. apraksts, 205. lieta; 1469. fonds, 1. apraksts, 27. lieta; 1492. fonds, 1. apraksts, 434. lieta.
LVA, 1986. fonds, 1. apraksts, 16166. lieta.
Trikātas draudzes arhīvs
Apinis Pēteris
1854. 22. XI – 1919. 15. II
Skolotājs, ērģelnieks
Dzimis Rūjienas Briežmuižā Oleros, tēvs Jānis Apinis (1824-?), māte Līze (dz. Bole, 1831-?). Pēterim ir divas vecākās māsas Ieva un Marija un divi jaunāki dvīņubrāļi - Kārlis un Mārtiņš.
Mācījies J. Cimzes vadītajā Vidzemes draudzes skolu skolotāju seminārā (1872-1875).
Strādājis par palīgskolotāju Smiltenes draudzes skolā (1875-1876), bijis skolotājs Trikātas draudzes skolā (1876-1896). Viņa laikā Trikātas draudzes skola uzplaukusi, skolēnu skaits stipri pieaudzis.
19. gs. 90-tajos gados Latvijas skolu dzīvē sākas pastiprinātas pārkrievošanās tieksmes. P. Apinis negrib visās lietās padoties krievu inspektoram, tādēļ viņu 1896. g., neskatoties uz konventa protestu, no amata atceļ, motivējot ar to, ka P. Apinim neesot pietiekošas krievu valodas zināšanas.
Iegādājies īpašumu Jaunvāles (tagad Brenguļu) pagasta Zāģeros, kurā saimnieko dēls Fridrihs.
P. Apinis paliek par draudzes ērģelnieku, kamēr 1919. g. mirst no lielinieku lodes.
Apglabāts Trikātas kapos.
Precējies ap 1879. g. ar Helēnu Ermansoni (1855-1939), bērni Hedviga Helēna (1880-?), Rūdolfs Hugo (1881-?), Elizabete Emīlija (1882-1883), Eduards Johans (1884-1912), Frīdrihs Andreass (1885-?; Brenguļu pag. Zāģeru mājas saimnieks, kādu laiku ir arī Trikātas draudzes vecākais), Pauls Harijs (1888-1941; ārsts, pulkvedis), Emīlija Lūcija* (1890-90), Artūrs Kristians* (1893-93), Kārlis Aleksandrs (1895-1967; ārsts).
1932. g. pateicīgā draudze atklāj ilggadīgam ērģelniekam P. Apinim kapa pieminekli Trikātas kapos.
Lit.: Mācītāji, kas nāvē gāja. – Limbaži, 1919.
Austriņš J. Laika grāmata. – Rīga, 1928. – 39. lpp.
Ģenerālis Goppers: Kara un laika biedru atmiņās. – Stokholma: Zelta Ābele, 1951. – 1.-2. lpp.
Krieviņš E. Viņās dienās. – Melburna, 1966. – 25., 38., 39.-40. lpp.
Liepiņš K. V. Ilgais tapums // Ziemeļlatvija. – 1995. – 5. aug.
Peterson C. Das ritterschaftliche Parochiallehrer–Seminar in Walk. – R., 1898. – 226. lpp.
CVVA, 6637. fonds, 1. apraksts, 87. lieta.
Trikātas draudzes arhīvs, Rūjienas baznīcas arhīvs
* miruši dažu dienu vecumā
Austriņš Jānis
1842. 2. X (v.st.) – 1919. 8. XII
Skolotājs, dzejnieks, kora vadonis, tautiskās atmodas darbinieks
Dzimis Vecpiebalgā mācītājmuižā, tēvs Reins Austriņš (1795-?) – mācītājmuižas vagars, māte Lotte (dz. Rauda) – modere, laulāti 1835. g. Ģimenē ir vecāka māsa Marrie (1836).
1852.-56. g. mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā pie A. Rātmindera. Izglītojies pie F. Šillinga, kurš pieņēma Austriņu savā saimē, kur mācītāja neprecētā māsa Katrīna J. Austriņam iemācīja mūziku, vācu valodu u.c. zinības, lai jauneklis droši varētu stāties skolas darbā. Šajā laikā pievērsies dzejošanai.
Rokrakstā izplatījās J. Austriņa satīra Kāds vārdiņš par tiem luktu gulētājiem baznīcā, kur izsmieti Piebalgas švītīgie jaunekļi.Gaudās par Piebalgu baumots par muižas pārdošanu un gaidāmo panīkumu, jo tas būšot Dieva sods par piebaldzēnu izlaidību, zagšanas kāri un andeles garu. Draudzējās ar J. Jurjānu un aizrāvās ar jaunlatviešu idejām. G. Merķeļa grāmatas Latvieši ietekmē sarakstījis dzejojumu Latvju tautas liktenis. Tas ar K. Valdemāra gādību kirilicā latviski un arī krievu tulkojumā anonīmi 1867. g. iespiests žurnālā Отечественныe записки, izraisot vācbaltiešu muižniecības uztraukumu, taču vainīgos neatrada.
1863. g. J. Austriņš izturēja pārbaudījumu skolotāja tiesību iegūšanai, palīgskolotājs dažādās vietās. Sacerējis vārdus Tautiešu dziesmai, palīdzējis sastādīt Ogres muižas zemniekiem lūgumu caram Aleksandram II.
Skolotājs Cempu pagasta Jaunvāles skolā (1863-99). Iesaistījās sabiedriskajā dzīvē un Vidzemes zemnieku kustībā, par ko 1864. g. dec. apcietināts.
Bijis Trikātas kora dziedātājs un diriģents.
Rakstījis piezīmes par novada dzīvi un zemnieku cīņu par savām tiesībām, kas publicētas Laiku grāmatā priekš Jaunbrengul, Cempu un Jaunvāles pagastiem, 1928. Grāmata aptver 1863.-87. g. notikumus, un ir viena no nedaudzajām pašu latviešu sarakstītajām hronikām. 1899. g. pārkrievošanas spaidu apstākļos J. Austriņš atstāja darbu skolā un pārcēlās uz Valmieru, kur pelnīja iztiku ar mūzikas un vācu valodas privātstundām. Bēdīga ir J. Austriņa mūža nogale – viņš zaudē dēlu un sievu, Pirmā pasaules kara laikā paliek bez iztikas avota – privātstundām.
Noslīcis Gaujā Valmierā. Apglabāts Trikātas kapos.
Precējies 1867. g. ar Mariju Briedi (1842-1906.6.I), dēls Jānis Aleksandrs (1868.5.IX-1887.V).
Lit: Es viņu pazīstu: Latviešu biogrāfiskā vārdnīca – R., 1939. - 44. lpp.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga: Zinātne, 2003. – 47. lpp.
Latvju enciklopēdija. 1-3 un p. Stokholma 1950-51 un 1960. Redaktors A. Švābe.
Latviešu literatūras vēsture. 1-6. R. 1959-62. II
Polis J. Vecpiebalgas skola. 1696-1996. Cēsu muzeju apv. 1996. 125
Polis J. Pie tēvu zemes dārgās. Cēsis, “Harmonija”. Izdošanas gads nav norādīts. 60 Literatūras avotā ir šķirklī aprakstītās personas ģīmetne
Brāļu Kaudzīšu raksti. Kārļa Egles sakopojums un redakcija. VI. Rīgā 1941. 167–174.
Kaudzīte M. Kāda neiepazīta pirmcensoņa piemiņai // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krāj. 1929.
Apinis A. Neprasot atļauju. R., 1987, 137.-142., 149.-155.
Polis J. Jānim Austriņam – 150 // Druva, 1992, 13
Polis J. Jānim Austriņam – 150: dzejn. [1842-1919], kura vārdu veltīgi meklēt antol. // Druva. 1992. 13. okt. 3 .lpp.
Trikātas draudzes arhīvs
Āboliņa Alma Katarina (dz. Ķiploks)
1903. (9.) 22. XI – 2003. 2. I
Skolotāja, sabiedriskā darbiniece
Dzimusi Trikātas pag. Antuļos piecu bērnu ģimenē, tēvs Trikātas muižas pārvaldnieks Kārlis Ķiploks (1858-1939), māte Emma Paulīne (1874-?, dz. Laimiņa).
Mācījusies Trikātas pagasta skolā. Vasarā gājusi ganos vecāku saimniecībā.
Beigusi Valmieras valsts vidusskolu neoģimnāzijas nodaļu (1924). Studējusi Latvijas Universitātē vēsturi un grieķu valodu.
20. gadsimta 20-to gadu otrajā pusē vākusi teikas, anekdotes, nostāstus, mīklas, sakāmvārdus, parunas, tautasdziesmas, ziņģes, bērnu folkloru, rotaļas, dejas, melodijas, izteicienus, ticējumus, albuma pantus, buramvārdus un tautas ārstniecības pierakstus – kopā 1450 folkloras vienības. Alma Ķiploka 1927. gadā materiālus iesūtījusi 1923. gadā dibinātajai Latviešu folkloras krātuvei. Tolaik viņa dzīvojusi Brenguļu pagasta “Ruņģu” mājās. Almas Ķiplokas iesūtītais manuskripts izceļas ar īpaši rūpīgu teicēju uzskaitījumu.
Pēc LU beigšanas ir ģimnāzijas skolotāja. Pirmā darba vieta – Mazsalacas ģimnāzija, pēc gada pārceļ uz Cimzes ģimnāziju Valkā. Vēlāk pāriet darbā uz Liepājas ģimnāziju.
1944. g. rudenī kopā ar ģimeni uzsāk bēgļu gaitas un aizbrauc uz Vāciju. Essenes bēgļu nometnē izveido skolu latviešu bēgļu bērniem. 1951. g., kad ģimene pārceļas uz Vesthovenu, A. Āboliņa turpina strādāt par bēgļu skolotāju.
Kad Vesthovenas ciematā nodibina latviešu draudzi, A. Āboliņu ievēl par draudzes sekretāri un šo darbu viņa turpina līdz 1980. g.
Mirusi 2003. g. 2. janv. Ķelnē (Vācijā), apglabāta Trikātas kapos.
Lit.: Vijupiets. Almai Āboliņai 85 gadi // Brīvā Latvija. – 1989. – 20. febr.
Pētersoni A. un B. Sāk skanēt senatne kā tāli zelta zvani... R: [2017]. 254.-262. lpp.
* 1940. gadā ģimene mainījusi uzvārdu uz "Āboliņš". (Valdības Vēstnesis Nr. 66, 1940.20.III, 7 lpp.)
Āre* Jānis
1884. 13. VIII – 1957. 13. X
Pedagogs
Dzimis Druvienas pag. Silmačos (Gulbenes raj.), tēvs Andrejs Āriņš (Andreews, 1855-?), rokpelnis, māte Anna (dz. Kazaka).
Mācījies Druvienas pagasta skolā, Liezeres draudzes skolā (beidzis 1901). Valmieras Skolotāju seminārā iestājies 1901. g, kursu beidzis 1904. g.
Darbojies vietējās biedrībās. Kora vadonis Latviešu jaunatnes savienība Trikātas nodaļā.
Sākumā strādājis kā skolotājs Cēsu apriņķī Savienas pagasta skolā (1904-1907), bet no 1907. g. 10. janv. pārnācis uz Trikātu kā Abula skolas pārzinis. Šajā amatā darbojies līdz aiziešanai pensijā (un skolas likvidācijai) – 1938. g. 1. okt.
Blakus audzinātāja darbam J. Āre daudz laika ziedoja apkārtnes sabiedriskās dzīves izkopšanai, vadīdams kori un aktīvi līdzdarbodamies vairākās pagasta organizācijās.
Kopā ar Latvju Jaunatnes savienības Trikātas organizācijas kori (dibināts 1917. gadā), diriģents Jānis Āre piedalījies VI (1926), VII (1931) un VIII (1933) Vispārējos Latvijas dziesmu svētkos Rīgā.
Mūža nogali pavada savā saimniecībā – Trikātas pag. Vaiģupos.
Miris Trikātas pag., apglabāts Rīgas I Meža kapos.
Precējies 1915. g. 25. dec. ar skolotāju Elzu Aleksandru Biķi (1894-1947), bērni dzimuši Abulskolā: Peters (1920-2003), Visvaldis (1922-?) un Laima Margareta (prec. Vačkova, 1923-2011).
Lit.: Lielas pārmaiņas Trikātas skolu dzīvē // Ziemeļlatvija. – 1938. – Nr. 35.
Valmieras skolotāju semināra audzēkņi. – R., 1936.
Trikātas draudzes arhīvs
* Tirzas-Velēnas draudzes arhīvā minēts uzvārds Āriņš.
Āre Elza Aleksandra (dz. Biķe)
1894. (6.) 18. III – 1947. 6. II
Pedagogs
Dzimusi Trikātas pag. Vaiģupos, vecākā trīs meitu pulciņā, tēvs Pēteris Biķis (1854-?) – zemnieks, māte Elizabete Viktorija Hildegarde (1873-?, dz. Biķe), laul. 1892. g. 20. dec.
Beigusi Cēsu Apkalnes sieviešu ģimnāziju un no 1914. g. 13. okt. strādājusi kā skolotāja Trikātas pagasta Abula skolā līdz skolas likvidācijai – 1938. g.
E. Āre darbojās arī aizsardžu organizācijā.
Mūža nogali pavada savā saimniecībā – Trikātas pag. Vaiģupos.
Mirusi Trikātas pag., apglabāta Trikātas vecajos kapos.
Precējusies 1915. g. 25. dec. ar skolotāju Jāni Āri (1884-?), bērni dzimuši Abulskolā: Peters (1920-2003), Visvaldis (1922-?) un Laima Margareta (prec. Vačkova, 1923-2011).
Lit.: Lielas pārmaiņas Trikātas skolu dzīvē // Ziemeļlatvija. – 1938. – Nr. 35.