Vēsture

Trikātas vēsture no 3. - 21. gadsimtam

 
 
Trikātas pils plāns, Johann Heinrich Keltsch zīmējums,1688. gads
 

 
Trikāta - vācu ordeņa pils Vidzemē

K.f.Lēvisa of Menāra 1890. gada raksts par Trikātas pili "Trikāta - vācu ordeņa pils Vidzemē", tulkojis Pauls GailītisLöwis of Menar C.v. Die Deutsch-Ordensburg Trikaten in Livland. Riga, 1891. S.37 – 50.

Litogrāfiskas kartes: Trikaten in Livland I un Trikaten in Livland II.

 



Somugru sakta, 3. gadsimts, agrais dzelzs laikmets, atrasta Libirtu senkapos (Trikātā)

Zaļa vara sakta ar iedobu emalju sarkanā krāsā, caurlauzums

 


 

Skats uz Trikātas pilskalnu un baznīcu. V. Z. Stafenhāgena gravīra, 1866 (Stavenhagen Wilhelm Siegfried (1814-1881), Latvijas Nacionālajā bibliotēka)


 

„Trikātas novads ir sensena latviešu zeme. Un kara, bada un mēra laikos, kādus mūsu dzimtene tik daudzām reizām pārlaidusi, spriežot pēc pieejamām ziņām, Trikātas novads, aiz dažādiem iemesliem vai aizvien mazāk cietis, kā daži citi novadi, kur likteņa piemeklējumos izmira dažkārt vai iedzīvotāju lielākā puse, pēc kam ieplūda ļaudis no citiem mazāk cietušiem novadiem, ja pat citu tautību piederīgi. Tālab ari Trikātas novadā, kas jau pirms 700 gadiem dažādā žiņā pacēlās pāri citiem Tālavas novadiem, ari tautības ziņā vistlrākiem, vēl visskaidrāk liekas uzglabājies senlatvju tips. Te vēl sastopami cilvēki, kuros it kā gribētos pazīt Tālivalda un viņa dēlu laika un kāra biedru trikātiešu tīrus pēcnācējus.” 

Hermanis Enzeliņš, 1931. gads

Avots: Latvju Grāmata. Nr. 3. (01.06.1931.) 24. lpp.


Trikātas pagasts ir viena no Beverīnas novada administratīvajām teritorijām, atrodas novada austrumos, Gaujas kreisajā krastā.

Trikātas pagasts robežojas ar sava novada Brenguļu pagastu, Burtnieku novada Valmieras pagastu, Strenču novada Jērcēnu un Plāņu pagastiem un Strenču pilsētu, kā arī Smiltenes novada Smiltenes un Blomes pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Trikāta (pagasta centrs), Dutka, Ūdriņas.

Trikāta rakstu avotos pirmo reizi minēta 1208. gadā kā Tālavas latgaļu valsts centrs. 1224. gadā Trikātas apvidus pēc Tālavas sadalīšanas nonācis ordeņa pakļautībā.

1935. gadā Valkas apriņķa Trikātas pagasta platība bija 301,3 km² un tajā dzīvoja 3035 iedzīvotāji. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Trikātas pagasts bija viens no lielākajiem pagastiem Latvijā.

Teritorijas maiņa

1945. gadā pagastā izveidoja Taures, Trikātas un Vāles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1949. gadā Valkas rajona Trikātas ciemam pievienoja likvidēto Taures ciemu. 1965. gadā Trikātas ciema padomju saimniecības „Plāņi” teritoriju pievienoja Plāņu ciemam. 1975. gadā Trikātas ciemam pievienots likvidētais Vāles ciems, bet daļa Trikātas pagasta teritorijas pievienota Plāņu ciemam, savukārt 1979. gadā daļa Plāņu ciema teritorijas pievienota Trikātas ciemam. 1981. gadā daļa Trikātas ciema teritorijas pievienota Brenguļu ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Trikātas pagastu iekļāva Beverīnas novadā.


Trikāta vai Trikate

"Par Trikati es varu teikt, ka vārdu T r i k ā t a nekad tur neesmu dzirdējis, vienmēr tikai T r i k a t e, uz T r i k a t i. Kamdēļ tad nu šis jauninājums ir vajadzīgs? Cik tur lieku izdevumu neceļas (jāpārtaisa zīmogi, uzraksti utt.)! Un vai iedzīvotājus pieradinās pie jaunā vārda? Tāpat visi runā un avīzes raksta: T r i k a t e (brauksim arvienu uz Trikati, nevis T r i k ā t u!)," tā 1926. gadā uzskatīja valodnieks Jēkabs Dravnieks (dzim. Bilskā, 1858-1927).