Arhīvs 2015

TRIKĀTA - TĀLAVAS VALSTS GALVASPILSĒTA

Līdz ar Latvijas valsts simtgades tuvošanos ir svarīgi veikt vēstures liecību un pieminekļu apzināšanu un sakārtošanu, lai Latvijas simtgadi sagaidītu ar lepnumu par savu valsti, tautu, vietu, kurā dzīvojam, un apziņu par savu vērtību un vēsturi, kura skaitāma gadu tūkstošos.

Trikātas kā Tālavas valsts galvaspilsētas loma šeit ir nenovērtējama un pelna tikt pienācīgi eksponēta Trikātas viesiem un iedzīvotājiem.

Informācija par projektu:

http://www.beverinasnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3842:trikta-tlavas-valsts-galvaspilsta&catid=104:sabiedrisk-apsprieana

https://www.youtube.com/watch?v=o-FkOTNd1ms&feature=youtu.be

http://vtv.lv/27112015-vidzemes_zinas_iecerets_atjaunot_liepas_m

 


 

Ūdriņas - ērģelnieka Nikolaja Vanadziņa dzimtā puse

2017. gada 11. decembrī ērģelniekam Nikolajam Vanadziņam apritēs 125 gadi.

Gatavojoties šim notikumam, Trikātas draudzes ērģelnieks Ivars Lūsis ierosināja izveidot informācijas stendu pie N. Vanadziņa dzimtajām mājām Trikātas pagasta "Ūdriņas". Ideju īstenoja Strenču mūzikas skolas direktore, Trikātas pagasta iedzīvotāja Ralda Ziemule ar domubiedru grupu "Ūdriņu pulks".

Projekta rezultātā 2015. gada septembrī pie ērģelnieka dzimtajām mājās uzstādīts informācijas stends, kurā lasāma informācija gan par Trikātas pagastu, gan ērģelnieku Nikolaju Vanadziņu.

    

 


 

Trikāta - ģenerāļu pagasts

No Trikātas patiešām nāk daudz pulkvežu, virsnieku un citu militāro darbinieku, iespējams, pateicoties ilggadīgam draudzes skolas skolotājam Jēkabam Mūrniekam (1865–1926). Viņš bija tas, kurš saviem centīgākajiem skolēniem ieteica mācīties augstākajās mācību iestādēs. Vairākums jaunekļu ieguva militāro izglītību, kas 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā bija ar zemāku studiju maksu vai pat bezmaksas. Skolotājs vairākiem skolēniem aizdevis arī naudu studijām. Kad bijušie audzēkņi parādu atdevuši, nauda laista apritē no jauna – izsniegta nākamajiem censoņiem.

Jēkabs Mūrnieks, dzimis vietalvietis, visu dzīvi veltīja skolai. Paša ģimeni nenodibināja, bet rūpējās par draudzes skolas skolniekiem. Pat vasarās pie viņa mācījās skolēni, lai sagatavotos iestājpārbaudījumiem augstākajās mācību iestādēs.

Jēkaba Mūrnieka skolēni bija vēlākie ģenerāļi Jānis Balodis, Roberts Dambītis, Kārlis Gopers, iekšlietu ministrs pulkvedis Eduards Laimiņš, pulkveži Pēteris Silenieks, Jēkabs Gustavs, Mārcis Kamols, Pēteris Kaķis, senators Jānis Kalācs, medicīnas doktors Kārlis Apinis, selekcionāri Pēteris Knape, Jānis Lielmanis u. c.

Skolotāja bēru dienā bija sapulcējies ievērojams viņa skolēnu skaits. Tad arī tika nolemts celt cienījamajam skolotājam pieminekli. Divus gadus vēlāk pateicīgie audzēkņi pie tēlnieka Kārļa Zāles pasūtīja pieminekli, kas vēlāk tika uzstādīts Trikātas kapos.

Neapšaubāmi, pateicoties tieši skolotāja Jēkaba Mūrnieka veikumam viņa skolotie puiši Jānis Balodis, Roberts Dambītis un Kārlis Balodis dzīvē tālu tikuši. Kādi viņi bija skola gados?

Visi trīs zēni satikās Trikātas draudzes skolā. Toreiz viņi vēl ne domāt nedomāja, cik tālu šīs gaitas viņus aizvedīs no dzimtās vietas. Kārlis ir piecus gadus vecāks par Jāni un Robertu, arī augumā bijis garāks un plecīgāks.

Skolotājam Mūrniekam Jānis skaitījies mīlulis, reizēm puiku paķēris sev klēpī. Toties Kārlis bijis labs vingrotājs. Kad viņš brīvos brīžos vingrojis uz rīkiem skolas pagalmā, meitenes spiedušās logos un skatījušās – no pārgalvīgajiem vingrinājumiem reizēm sirds bailēs nodrebējusi. Kārlis kā jau vecākais un stiprākais mēdzis Jāni ķircināt, reizēm pat iekaustījis. Kādreiz savukārt Kārlis pastrādājis kādu palaidnību, tāpēc no skolotāja Mūrnieka draudējis pēriens. Lai izvairītos no soda, Kārlis uzkāpis tuvējā Jēņu kalna triangulācijas tornī. Kad skolotājs to uzzinājis, gājis pie torņa un aicinājis palaidni kāpt lejā, tomēr puika gaidāmā pēriena vietā izvēlējies palikšanu tornī. Tas norisinājies vēlā pievakarē. Ko puika darījis pa nakti, nav zināms, bet no rīta viņš atradies turpat torņa augšā. Arī tad skolotāja aicinājumam nav klausījis. Nu Mūrnieks ķēries pie viltības: aizgājis uz skolu un atgriezies ar diviem lielākiem zēniem, kuri nesuši garo šķērszāģi, bet paslepen arī kādu garāku malkas šķilu. Pagale novietota pie vienas no torņa kājām no iekšpuses tā, lai no augšas to nevar saskatīt. Nu Mūrnieks vēlreiz uzsaucis puikam, lai kāpj lejā. Kad Kārlis savu apņēmību arī šoreiz nav grozījis, skolotājs teicis, ka zāģēs torņa kājas nost un gāzīs torni zemē. Zēni sākuši enerģiski zāģēt malkas pagali. Kārlis no augšas redzējis zāģa skaidas lidojam, tāpēc nopratis, ka nu vairs joki nav, tāpēc rāpies zemē. Mūrnieks gan nav palaidni pēris, bet uzrakstījis vēstuli vecākiem un sūtījis audzēkni uz mājām.

   

Kāds bijis triju Trikātas ģenerāļu dzīves ceļš?

Jānis Balodis (1881–1965) dzimis Trikātas pagasta Vēžniekos kā jaunākais dēls triju bērnu pulciņā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā, Latvijas Brīvības cīņās. 1916. gadā kļuvis par armijas virspavēlnieku, 1920. gadā viņam piešķirta ģenerāļa pakāpe. No 1931. gada iecelts par kara ministru. Apbalvots ar visu pakāpju Lāčplēša kara ordeņiem, Francijas Goda leģiona komandiera ordeni un zobenu, Igaunijas Brīvības krustu, Lietuvas Vitauta Dižā ordeni, Polijas, Somijas un citu valstu ordeņiem. Jānis Balodis tika apcietināts un 20 gadus pavadīja Krievijas cietumā. Viņa atdusas vietā II Meža kapos arī okupācijas gados arvien bija puķes.

Par Robertu Dambīti (1881–1957), kura dzimtās mājas bija Trikātas pagasta Klapči, saglabājies maz ziņu – audzis septiņu bērnu ģimenē kā jaunākais dēls piedalījies Pirmajā pasaules karā – latviešu strēlnieku pulkos. 1918. gadā dibinājis Apsardzības ministriju, bijis Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs. Bijis arī armijas saimniecības pārvaldes priekšnieks, vēlāk strādājis armijas štābā. Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni un Triju zvaigšņu ordeni. Apglabāts Trikātas kapos.

Kārlis Gopers (1876–1941) dzimis Plāņu pagasta Maskatos astoņu bērnu ģimenē. 1920. gadā ieguvis ģenerāļa pakāpi. Piedalījies Pirmajā pasaules karā. Bijis Skautu organizācijas priekšnieks, arī Kara padomes un Rīgas apgabala garnizona priekšnieks. Apbalvots ar vairāku pakāpju Lāčplēša kara ordeņiem, Triju zvaigžņu ordeni, vairākiem ārvalstu apbalvojumiem. Nošauts 1941. gada 25. martā, apglabāts Rīgā, Meža kapos, bet urna ar sirdi – Trikātas kapos.

Ir novadi, kuri var lepoties ar cilvēkiem, kas atstājuši paliekošas pēdas vēsturē. Viens no tādiem ir Trikātas pagasts, Latvijā bagātākais, no kura cēlušies armijas augstākie virsnieki. Te dzimuši un mācījušies trīs Latvijā ievērojami ģenerāļi – Jānis Balodis, Roberts Dambītis un Kārlis Gopers.

Tad, kad tuvējās Strenču pilsētas fotogrāfs Dāvis Spunde bija nolūkojis sev līgavu – trikātieti, viņa māceklis Jānis Ziemeļnieks noteicis: “Neņem trikātieti! No turienes nāk pulkveži, ģenerāļi un visādi komandieri.”

Attēli no internetresursiem.

 


 

11. novembris – LĀČPLĒŠA DIENA

Svētkus Trikātas pamatskola sagaidīja grezni saposta. Skolas vestibilu, gaiteņus un klašu telpas rotā latviskās zīmes baltā un sarkanbrūnā krāsā, arī mazi Latvijas karodziņi. Skolēniem un skolotājiem  pie krūtīm piespraustas pašu locītas lentītes karoga krāsās. Piemiņas dienā skolas vestibilā, informatīvajā TV ekrānā, tika rādītas prezentācijas par trikātiešiem – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Trikātieši par savējiem var saukt 18 Lāčplēšus – tos, kuri šeit ir dzimuši, mācījušies, dzīvojuši, strādājuši un apglabāti. Bagāts pagasts!

Pēcpusdienā Trikātas centrā skolēni, viņu vecāki un skolotāji pildīja dažādus radošus uzdevumus: Trikātas parkā meklēja paslēptās tautasdziesmas, kuras vēlāk Saieta namā lasīja; lika dažādas puzles ar Latvijas simboliku un ģerboni. Visgrūtāk veicās ar Beverīnas novada ģerboņa attēla salikšanu. Skolēni risināja arī krustvārdu mīklas, kurās bija jāatrod paslēptie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru uzvārdi.

Stunda pagāja nemanot, līdz plkst. 16:30 visi varēja aizdegt lāpas, svecītes un stāties gājienam. Sveču un lāpu liesmiņām izgaismotais gājiens lēnām aizvijās uz Trikātas kapiem. Piemiņas brīdī kopā sanākušos uzrunāja Beverīnas novada pašvaldības priekšsēdētājs Sandris Brālēns. Uz priekšsēdētaja jautājumu: „Vai jūs tagad, ja vajadzētu, dotos aizstāvēt Latviju?” skolēni vienprātīgi atbildēja: „Jā!” ar piebildi: „Tā taču mūsu Latvija!”

Pie deviņām varoņu kapu kopiņām gaiši dega skolēnu noliktās svecītes: Kārlim Tilcenam, Kārlim Goperam, Nikolajam Ziediņam, Jānim Bormanim, Jūlijam Kalniņam, Aleksandram Blaubergam, Arvīdam Zicmanim, Robertam Dambītim un viņu skolotājam Jēkabam Mūrniekam.

Pēc gājiena pie Tālivalda pieminekļa no degošām svecēm veidojām gaismas ceļu, kas simbolizē latviešu bezbailību, stājoties pretī ienaidniekam, aizstāvot savu tēvzemei gan 12. gadsimtā, gan 20. gadsimtā.

Jau tumsai iestājoties, visi pasākuma dalībnieki Saieta namā pie kamīna mielojās ar pīrādziņiem un tēju. Vēl apkopojot dienā redzēto un piedzīvoto, visi varēja atbildēt uz 10 jautājumiem: kāds ir ordeņa pilnais nosaukums, cik Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apglabāti Trikātas kapos; kā sauc vienīgo ģenerāli, kurš nav apglabāts Trikātas kapos; kā sauc Lāčplēsi, kuram 2014. gada 19. septembrī atklāja pieminekli; kā sauc 15. Latvijas dižāko ozolu, kurš zaļo Trikātā; kad tika atklāts Tālivalda piemineklis; kurš ir tā idejas autors; kā sauc balādes „Tālivalža dārgumi” autoru u.c. Skolēni zināja atbildes uz visiem jautājumiem. Tie, kuri uz jautājumiem atbildēja precīzi, balvā saņēma konfekti. 

Aicinājām visus māju logos iedegt svecītes varoņu piemiņai. 

Paldies visiem, kuri gatavoja, ieradās, piedalījās un atbalstīja, jo tikai, darbojoties kopā, svētki var izdoties: skolēniem, vecākiem, skolotājiem, šoferim Naurim Šustikam un Jānim Brencim.

 

https://www.youtube.com/watch?v=4hoqOeqFMNE

 

27. oktobrī LKOK Arvīdam Zihmanim - 120 

Dzimis 1895. gada 27. oktobrī (pēc vecā stila 15. oktobrī) Jaunvāles pagasta Židavās (tagad Beverīnas nov.), jaunākais trīs bērnu ģimenē. Tēvs Pēteris Voldemārs (1864-?), māte Emīlija (1861-?, dz. Siecenieks),

Beidzis 6 klases Pēterburgas komercskolā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. okt., dienējis rezerves daļās un intendantūrā, 1916. g. aug. nosūtīts uz Pleskavas praporščiku skolu. Beidzis to 1917. g. janv., no maija dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, no jūl. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies visās pulka kaujās līdz 1917. g. dec., kad no dienesta aizgājis. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. dec., piedalījies kaujās Kurzemē un Rīgas atbrīvošanā, pēc tam cīņās pret bermontiešiem.

1919. g. 22. martā Kalnciema raj. kaujā pie Bataru mājām, kad ienaidnieka pēkšņa uzbrukuma dēļ A. Zihmaņa vads tika no trim pusēm ielenkts, A. Zihmanis, neskatoties uz spēcīgo ložmetēja un šauteņu uguni, iznesa uz priekšu smago ložmetēju, atklāja uguni, sacēla ienaidnieka rindās apjukumu un piespieda to atkāpties.

1919. g. 27. jūn. pārcelts uz 1. ložmetēju mācību rotu. 1919. g. 7. nov. pie Jaunjelgavas ievainots.

Atvaļināts 1920. g. 1. jūl. Lauksaimnieks Jaunvāles pag. Židavu mājās, kur arī mirst 1943. g. 14. maijā.

Apglabāts Trikātas kapos 22. maijā.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 2034 (1927). Apbalvots ar LKOK par cīņu 1919. g. 22. martā pie Sumaraku meža, netālu no Kalnciema.

Precējies 1927. g. ar Valēriju Veģēri (1898-1992), bērni Dagmāra (1929), Laimonis (1930-2009), Renāte (1933), Grietiņa (1935).

 


 

Pieminot Lāčplēšus

Trikātas pagasta biedrība "ŠODIEN, RĪT" 2015. gadā ar Beverīnas novada pašvaldības un Valmieras novada fonda finansiālu atbalstu realizējusi 2 projektus:

  • Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Nikolaja Ziediņa kapavietas labiekārtošana Trikātas kapos,
  • Informatīvā stenda izgatavošana "Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri" un uzstādīšana Trikātas vecajā kapsētā.

Nikolaja Ziediņa piemiņas plāksnes pasūtīšanas darbus uzņēmās Ziediņu dzimtas piederīgais Aigars Ziediņš, pasūtot to Cēsīs pie akmens apstrādes meistara Aivara Kerliņa.

Informatīvā stenda izgatavošanā piedalījās arī Beverīnas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Ulmane, veicot pieminekļu un piemiņas plākšņu fotografēšanu. Stendu gatavoja Gundars Kaminskis. Šobrīd rit pēdējie projektu realizācijas darbi - piemiņas plāksnes un informatīvā stenda uzstādīšana.

Trikātas kapos apglabāti 8 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Šobrīd visiem ir uzstādīti pieminekļi vai piemiņas plāksnes. Ikviens interesents pēc izveidotās un uzstādītās shēmas varēs atrast Lāčplēšu atdusas vietas Trikātas vecajos kapos.

Pieminēsim latviešu karavīrus, kuri Brīvības cīņās ziedoja savas dzīvības nupat dibinātās Latvijas valsts vārdā!

Projektu vadītāja Inga Boškina

 

Informatīvais stends "L.K.O.K. apbedījumu vietas Trikātas vecajā kapsētā"

 


 

Pētera Dambīša dzimta

2014. gadā meklējām Pētera Dambīša tuviniekus. 2015. gada maijā atsaucās Pētera Dambīša māsas meita Māra Stalmeistere (dzim. Slempere). Viņa dzīvo Plāņu pagasta “Veclielbreķeļos” (citur dokumentos “Vecbreķeļi”), dzimusi 1940. gadā. Māra labprāt pastāstīja par savu dzimtu un dzimtas mājām “Vecbreķeļiem”.

Dambīšu dzimtas cilvēki cēlušies no Plāņu pagasta “Dambīšu” mājām, kur senči dzīvojuši jau 17. gadsimtā un no šīs dzimtas cēlies arī ģenerālis Roberts Dambītis. Pirmais zināmais dzimtas sencis ir Pēteris, dzimis ap 1725. gadu, kura dēls Jānis, dzimis 1750. gadā, precējies ar Mari un viņiem dzimuši četri dēli. No pirmā dēla Jēkaba (dzimis 1779. gadā) cēlusies Māras (arī Pētera) dzimta, bet no otrā dēla Jāņa (dzimis 1787. gadā) cēlusies ģenerāļa Roberta Dambīša dzimta. “Tie ir dzimtas pirmsākumi,” dzimtas koku rādīdama, lepojas Māra.  

Māra pastāstīja, ka Pētera māte Minna Dambīte, 46 gadus veca būdama, 1919. gada oktobrī ar zirgu no Breķeļiem aizbraukusi uz Liepāju un cinka zārkā kara laikā pāri visai frontei atvedusi dēlu uz Trikātu un apglabājusi Trikātas vecajos kapos. Minna divas reizes šķērsojusi fronti, braukdama uz Liepāju un atpakaļ. Trikātas kapos apglabātas arī Pētera abas māsiņas un 1935. gadā mirušie tēvs un māte. Uz kapa plāksnes bijis uzraksts – pirmais kritušais pret lieliniekiem.

Māras māte Plāņos dzīvojusi līdz 1949. gadam. Mārai bijuši 9 gadi, kad pēdējo reizi bijusi Trikātas kapos. No 1949. gada kapi netika kopti, jo ģimene bijusi izsūtīto saraksta, taču no izsūtīšanas paglābušies. Mamma ar māsu dzīvojusi Cēsīs, pēc tam visi baidījušies no čekas un daudz nav braukuši uz Trikātu.

Vēlākos gados Māra kopā ar brālēniem bijusi kapos un mēģinājusi atrast vecvecāku kapavietu. Vieta bijusi apmēram zināma, bet nav varējuši atrast. “No pirmajiem vārtiņiem, no centra puses, blakus kapos bija bleķa vainags. Tuvumā bija Knapes kapi, baronu kapi, bet uz Trikātas pusi, kaut kur turpat. Zinu, kur ģenerālis Dambītis, bet uz Trikātas pusi,” stāsta Māra.

Māras dzimtas arhīvā par P. Dambīti atrodamas vēl šādas ziņas:

“Mazpulcēnu gājiens otrā dienā [1939. gada 4. septembrī] uz Brāļu kapiem. Brāļu kapos pie “Mātes tēla” pamata izraktā bedrē tika iebērtas no visiem Latvijas novadiem uz Rīgu atvestās smiltis. Paraugs bija jāiegūst no vietas, kur dzīvo, vai kādreiz ir dzīvojusi kāda ievērojama personība.

34. Plāņu Mazpulks vajadzīgo zemes paraugu ieguva no Latvijas atbrīvošanas karā kritušā, 6. martā 1919. gadā Kalpaka bataljona leitnanta P. Dambīša dzimtās mājās Plāņu pagasta “Breķeļos”.

Piemērotāko vietu parauga ņemšanai norādīja viņa māsa Milda, ābeļu dārzā zem ābeles, kuru esot brālis stādījis.” 

Lit.: Izraksts no leģionāra, Vijciema pagasta “Jaunskriptu”  māju saimnieka Elmāra Zieda, dz. 1913. gadā atmiņām par Dambīšiem un Plāņu pagasta partizāniem. Laikmetu griežos 1769. – 1994. Francijā, Strasburgā, 1992.-1994. 30. maijā

 


 

Lit: Nedēļa. Nr. 14-15. 03.04.1925. 37. lpp.

Avots: http://www.periodika.lv/


 

Trikātā šogad lielas svinības - aprit 330 gadi kopš dibināta Draudzes skola un 77 gadi kopš uzcelts skolas nams "Gaismaskalns".

Lit.: Zemgales Balss. Nr. 189. 23.08.1938.

 

Karoga svinības kara ministra pirmā skolā Trikātā

Att.: Karoga iesvētīšanas brīdis Trikātas baznīcā

Kara ministra ģen. J. Baloža dzimtenē – Trikātā vakar [1938. gada 26. maijā] bija svētku diena, Trikātas 2. pakāpes pamatskola saņēma karogu, ko dāvināja studentu korporācija Ventonia.

Svinības pl. 11 rītā ievadīja dievkalpojums sirmajā dievnamā, kur karogu iesvētīja mācītājs Viktors Ozoliņš. Pēcpusdienā krāšņi dekorētās skolas telpas, kurās notika karoga pasniegšanas akts, nespēja uzņemt visus sapulcējušos. Pēc īsa garīgā akta uzrunu teica skolas pārzinis Daumants Vītols.

Pēc valsts himnas svinību dalībnieki sumināja Valsts prezidentu un kara ministru. Korporācijas Ventonia seniors A. Āboliņš norādīja uz tām garīgām saitēm, kas vieno ventoņu saimi ar Trikātu un pasniedza karogu tautskolu direktoram Mārtiņam Sostem. Nododot karogu skolas pārzinim Vītolam, direktors Mārtiņš Soste atzīmēja, ka šī skola latvju tautai devusi daudz ievērojamu darbinieku un novēlēja, lai ikviens skolnieks svētu turētu karogā rakstīto devīzi – “Mūsu domas tautai, mūsu darbi tēvzemei”; Kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža sveicienus izteica ģenerālis Roberts Dambītis. Apsveica Valkas apriņķa tautskolu inspektors Jānis Bricmanis, Trikātas pagasta vecākais Jānis Linters un daudzi citi. Veco skolas ēku, kur notika karoga pasniegšana, vēl šovasar nojauks, un skola rudenī pāries jaunajā staltajā mūra celtnē, kas paceļas blakus līdzšinējai ēkai.

Lit.: Jaunākās Ziņas, Nr. 118. 27.05.1938. 16. lpp.

Avots: http://www.periodika.lv/

 


 

Skats pie Trikātas 

Tālumā pa kreisi: Trikātas kapsēta; pa labi: kroga "Zelta Auns" jumts. Centrā: triangulācijas tornis, kurš atradās Cīruļkalnā.

Priekšplānā: senās Lubu muižas tīrumi, 1920-tie gadi

Lit.: Trikātas pamatskolas novadpētniecības muzejs

 


 

Trikātas pamatskolas absolventu salidojums

Šogad aprit 330 gadi kopš izglītības pirmsākumiem Trikātā (1685. gadā dibināta pirmā skola Trikātā - draudzes skola) un Trikātas pamatskolai 77 gadi. 

Visi Trikātas pamatskolas bijušie skolnieki, absolventi, skolotāji, darbinieki aicināti 23. maijā plkst. 17:00 uz svinīgu pasākumu Trikātas pamatskolā. 

 

Attēlos: Tikātas 6-klasīgā pamatskola, 1939. gads. Trikātas astoņgadīgā skola, 1952. gads

 


 

Priekuļu tehnikumā atklāj piemiņas plāksni leitnantam Pēterim Dambītim

16. martā Priekuļu tehnikumā atklāja piemiņas plāksni pirmajam kritušajam par Latvijas neatkarību – leitnantam Pēterim Dambītim.

Pēteris Dambītis dzimis 1895. gada 16. martā Plāņu pagasta "Vecbreķeļos", mācījies Trikātas draudzes skolā, beidzis Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu un, nesasniedzis 24 gadu vecumu, 1919. gada 16. janvārī pirmais krita par brīvu Latviju, aizstāvot Lielauces pili, kurā bija apmeties O. Kalpaka bataljons.
Plāksnes svinīgā atklāšanā piedalījās Priekuļu tehnikuma vadība un audzēkņi, NBS pārstāvji, ZS veterāni, Priekuļu un Cēsu jaunsargi.

Attēlus skatīt: https://www.facebook.com/media/set/?set=a.810825055621214.1073742067.422215961148794&type=1

https://www.facebook.com/media/set/?set=a.963858566965914.1073741945.202861063065672&type=3

 


 

Ziediņu dzimta no Jaundzērvītēm

2015. gads ir brāļu Ziediņu jubilejas gads: 10. februārī skolotājam Jānim Ziediņam apritēja 110 gadi un 13. februārī Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, kaprālim Nikolajam Fricim Ziediņam – 115 gadi.

Ziediņu dzimta ir ar senu vēsturi, tā nākusi no Vecbrenguļu muižas Dzērvītēm (Alt-Wrangelshof Dzehrwite), tagad Brenguļu pagasta „Jaundzērvītes”. Senākā dokumentos identificējamā šai dzimtai piederošā persona ir kāda atraitne Anna (Anne), kura dzimusi ap 1737. gadu. Viņa sākotnēji dzīvojusi Schiddau Jurre mājās, bet 1795. gada revīzijā reģistrēta Kallit Krug. Annai dokumentos minēti divi dēli:

1.  Jānis (Jahn), kurš dzimis ap 1770. gadu;

2.  Miķelis (Mickkel), kurš dzimis ap 1772. gadu.

Jānis ieprecējies Rušu (Rusche) mājās, viņa sieva bijusi Rušu saimnieka Andreja (Andrees, 1742-1800) un Līzes (Lihse, 1745-?) vecākā meita Marija (Marri, 1775-?).  

Jānis agri mirst – 1808. gadā, apmēram 38 gadu vecumā.

Jāņa un Marijas bērni:

1.  Miķelis (Mickkel), dzimis 1794. gadā Rušās;

2.  Andrejs (Andrees), dzimis ap 1802. gadu.

1826. gada 31. jūlija starprevīzijā Andrejs pirmo reizi reģistrēts Ciekuru (Zeekurs) mājās ar uzvārdu Ziediņš (Seedin) – kā Andrievs Jāņa dēls Ziediņš (Andreews Jahn Sohn Seedin).

Andreja sieva bijusi Marija (Marrie, 1786-1845 vai 1847). Pēc pirmās sievas nāves Andrejs 1848. gadā laulājies otrreiz ar Lieni Immuri. 1850. gadā šajā laulībā piedzimst dēls Dāvids, kurš mirst pēc 2 mēnešiem.

Andreja un Marijas Ziediņu bērni:

1.  Mārcis (Mahrz Seedin), dzimis 1828. gadā;

2.  Kača (Katsche Seedin), dzimusi ap 1832. gadu, 1852. gadā laulājusies ar Dāvidu Eglīti (Dahwid Egliht) un viņu laulībā piedzimuši 5 bērni: Jānis, Marija, Dāvids un dvīņi Pēteris un Anna.

Mārcis Ziediņš (Mahrz Seedin) 1854. gadā Trikātas draudzē salaulājies ar Mariju Āboliņu (Marri Ahbolin), dzimušu 1830. gadā Vecvāles Subrickās (Alt-Sackenhof Subrizka),

Vēlāk Mārcis bijis Dzērvīšu saimnieks, pagasta vietnieks un tiesnesis.

Mārcis Ziediņš miris 1894. gadā un sieva Marija mirusi 1892. gadā, abi apglabāti Trikātas vecajos kapos.

Mārča un Marijas Ziediņu bērni:

1.  Anna (Anna Seedin, 1855-1829), 1876. gadā salaulājusies ar Pēteri Lauri (Pehteris Laur, 1850-?) un viņu laulībā piedzimst 7 bērni;

2.   Pēteris (Pehters Seedin, 1858-?), 1879. gadā paņemts rekrūšos, bet vēlāk dzīvojis un strādājis Pēterburgā – bijis sulainis cara galmā (Высочайшего двора лакей). Pēterim bijusi sieva Aleksandra (1869-?) un divas meitas.

3.  Mārcis (Mahrz Seedin, 1860-1939) (attēlā pa kreisi), nākamais Jaundzērvīšu saimnieks. 1890. gadā Trikātas draudzē salaulājies ar Rūjienā dzimušo Edi Busuli (Edde Bussul, 1865-1838).

Mārcis un Ede apglabāti Trikātas vecajos kapos.

Mārcim un Edei Ziediņiem laikā no 1891. – 1908. gadam piedzimst 9 bērni, no kuriem 3 mirst mazi un tikai 3 bērni ir nodibinājuši ģimenes:

    3.1.   Kārlis Roberts (Kahrl Robert Seediņ, 1891-?), 16 gadu vecumā pazudis bez vēsts uz kuģa no 1907. gada;

    3.2.  Mārtiņš Rihards (Martin Rihard Seedin, 1893-?) (attēlā pa labi), 1940. gadā Mārtiņš Rihards apprecējās ar Leontini Baranovski (1920-?), meita Rūta.

Mārtiņš Rihards bijis ierakstīts deportēto sarakstā, taču 1941. gadā no deportācijām izvairījies. 1949. gada 23. martā Leontīne kopā ar meitu izsūtīta uz Sibīriju.

3.3.   Alfrēds Aleksandrs (Alfred Aleksander Seedin, 1895-1895);

3.4.   Zelma Marija (Selma Marie Seediņ, 1896-1897);

3.5.    Viktors (Wiktor Seediņ, 1898-1899);

3.6.   Fricis Nikolajs (Fritz Nicolai Seediņ, 1900-1981), LKOK kavalieris;

3.7. Pēteris Voldemārs (Peter Woldemar Seediņ, 1902-1944 vai 1945) (attēlā pa kreisi), Latvijas armijas virsnieks, kritis 2. pasaules kara beigās pie Lestenes;

3.8.  Jānis (Jahn Seediņ, 1905-1930), skolotājs;

3.9. Olga Emīlija (Olga Emilie Seediņ, 1908-1995) (attēlā), 1938. gadā laulājusies ar Edgaru Truntu (1912-?), kurš cēlies no slavenās Dauvartu dzimtas Brenguļu pagasta Daudžos. Edgara Trunta senči bijuši kalpi Dzērvītēs.

Olgai Emīlijai un Edgaram dzimuši 3 bērni.

4. Dāvids (Dahwid Seedin, 1862-1930),  būdams kalps Skujenes muižas Cepļu mājās 26 gadu vecumā 1888. gadā Skujenes baznīcā salaulājas ar 24 gadus veco Annu Ābolīti (Anne Ahbohliht, 1864-1902) (citur dokumentos Āboliņa arī Ābola).

1893. gadā Dāvids ar ģimeni no Vecbrenguļiem pārcēlies uz Jumurdu, kur sākotnēji bijis saimnieks Jumurdas Ogrēnos, pēc tam Lukstaros. 1910. gadā uzceļ māju uz Kaives muižas zemes - Mazviesītes. Dāvids apglabāts Skujenes, bet Anna - Jumurdas kapos.

Dāvida un Annas ģimenē dzimuši 6 bērni: Marija, Jānis, Pēteris, Roberts, Hermanis un Teodors Mārtiņš.

Dāvida Ziediņa ģimene: no kreisās puses 2. rindā Pēteris, tēvs Dāvids, 2. sieva Edde, Marija Riemers, Otto Riemers, Roberts. 1. rindā centrā Hermanis, blakus Marijas bērni Jānis un Nanija. Ap 1925-to gadu

5.   Marija (Marri Seediņ, 1865-?), 1888. gada laulājusies ar Pēteri Bāliņu (Peter Bahlin, 1856-1935). Marijas un Pētera Bāliņu bērni: Kristīne, Jānis, Marija un Anne.

6.   Kristīne (Kristine Seediņ, 1868-1870);

7.   Minna (Minna Seediņ, 1870-1874);

8.   Kristīne (Kristine Seediņ, 1873-?).

Kupla bijusi Ziediņu dzimta, kuru 19. un 20. gadsimta griežos piemeklējis visu latviešu dzimtu liktenis…

Jubilāri

Skolotājs Jānis Ziediņš (attēlā pa labi) dzimis 1905. gada 10. februārī Brenguļu pagasta Jaundzērvītēs, tēvs Mārcis (1860-1939), māte Edde (1865-1938, dz. Busule), kā astotais bērns 9 bērnu ģimenē.

Bijis Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta Pamūšas pamatskolas pārzinis.

Miris jauns – 25 gadu vecumā 1930. gada 11. aprīlī, apglabāts Trikātas kapos.

Meita Guna Lašinska.

Kaprālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Nikolajs Fricis Ziediņš (attēlā pa kreisi) dzimis 1900. gada 31. janvārī (v.st.) jeb 13. februārī (j.st.) Brenguļu pagasta Jaundzērvītēs, tēvs Mārcis (1860-1939), māte Ede (1865-1938, dz. Busule), kā sestais bērns 9 bērnu ģimenē.

Izglītojies vidusskolā, mācījies Pēterburgā par mehāniķi, strādājis fabrikā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 6. jūnijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī citās 6. Rīgas kājnieku pulka cīņās.

1919. gada 5. novembrī pie Imantas stacijas Nikolajs Ziediņš brīvprātīgi devās izlūkos un, ienaidnieka nemanīts, šķērsoja bermontiešu aizsardzības līnijas. Kad vācieši naktī sāka uzbrukumu, N. Ziediņš pielavījās pretinieka ložmetējam un ar rokasgranātām un patšauteni to apklusināja, sacēla vispārēju apjukumu, ieguva ložmetēju un atgriezās pie savējiem, tā sekmēdams mūsu tālākos plānus.

Atvaļināts 1922. gada 21. aprīlī dzīvojis Brenguļu pagasta  Jaundzērvītēs, strādājis par šoferi, vēlāk uzņēmējs celtniecības darbos, kokzāģētavas vadītājs Jaunpiebalgā, Amatā, Valmierā. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Rīgā, šoferis Tirdzniecības ministrijā, mehāniķis rūpnīcā “Poligrāfremonts”, uzņēmumu “Liftu remonts”.

Miris 1981. gada 12. oktobrī, apglabāts Trikātas vecajos kapos.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1155 (1921). Apbalvots ar LKOK par 1919. gada  5. novembra cīņu pie Zolitūdes stacijas.

Pateicoties Ziediņu dzimtas pēctecim Aigaram Ziediņam, Trikātas novadpētniecības fonds papildināts ar vērtīgiem materiāliem un fotogrāfijām par Ziediņu dzimtu.

 


 

Skolotājam Jēkabam Mūrniekam – 150 un trikātiešu militārais gars

2015. gada 18. janvārī Trikātas draudzes skolas pārzinim, skolotājam Jēkabam Mūrniekam apritēja 150 gadi.

Interesants, varbūt pat likumsakarīgs ir fakts: Zemgale Latvijai devusi prezidentus, bet Vidzeme galvenokārt ģenerāļus. Vēl vairāk – viens pats Trikātas pagasts trīs: Jāni Balodi, Kārli Goperu un Robertu Dambīti. Trikātā šūpulis kārts pieciem pulkvežiem: Eduardam Laimiņam, Jēkabam Gustavam, Eduardam Jaunītim, Mārcim Kamolam, Pēterim Sileniekam un daudziem citiem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem.

Trikātā dzimuši 9 un šeit mācījušies, dzīvojuši vai apglabāti vēl 9 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.

Tā nav nejaušība, ka nelielais Trikātas novads Latvijas valstij devis daudzus militārus darbiniekus, bet skolotāja Jēkaba Mūrnieka mērķtiecīgs darbs, kurš mudināja savus spējīgākos skolniekus iegūt tālāku izglītību, arī militāru.

Jēkabam Mūrniekam šūpulis kārts 1865. gada 5. janvārī (v.st.) vai 18. janvārī (j.st.) Vietalvā – Odzienas Mežakos saimnieka Jāņa (1816-?) un viņa sievas Mades (1825-?, dz. Kalniņa) ģimenē. Ģimenē bijis jaunākais no trīs brāļiem (brāļi Brencis (1858-?) un Juris (1860-?)).

Jēkabs Mūrnieks beidzis Vietalvas draudzes skolu un Baltijas skolotāju semināru (1883). Jau kā skolnieks bijis pārliecināts latvietis, tādēļ vācu varas vajāts.

Skolotājs un pārzinis Jēkabs Mūrnieks strādāja Trikātas draudzes skolā (dibināta 1685. gadā) 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā (1883-1925), kad visa Vidzeme bija cariskās Krievijas sastāvā. Šis laiks Latvijas skolu vēsturē bija nežēlīgs – skolās aizliedza latviešu valodu un visām mācībām (izņemot ticības mācību) bija jānotiek krieviski. Pat stundu starpbrīžos skolēni nedrīkstēja sarunāties latviešu valodā, par to viņus stingri sodīja.

Šādā laikā strādādams, skolas pārzinis Jēkabs Mūrnieks bija ne vien krietns audzinātājs, bet arī īsti latvisks cilvēks, kas savus audzēkņus mudināja uz tālāku izglītību, uz lielākiem mērķiem. Šie mudinājumi un ierosme rada atbalsi audzēkņos un daudzi no tiem devās tālākās skolu gaitās. Vairākiem audzēkņiem nebija iespējams turpināt izglītību vidusskolā līdzekļu trūkuma dēļ. Vienīgais ceļš, kas veda centīgos latviešu jauniešus uz patstāvīgu dzīvi un nodrošinātu nākotni, kas neprasīja daudz līdzekļu, bija krievu kara skola un dienests krievu armijā. Tādējādi ļoti daudzi Mūrnieka audzēkņi sagatavojās militāram dienestam.

Jēkabs Mūrnieks ļoti labi pratis audzēkņus ievadīt un sagatavot viņus patstāvīgam darbam, ar ko izskaidrojams tas, ka daudzi viņa skolnieki guvuši lielus sasniegumus turpmākajā dzīvē. No katra skolēna viņš prasījis darbu pēc viņa spējām. Slinkākos skolēnus viņš pamudinājis jautādams: „Vai tu patiešām tik vien spēj strādāt?” Tāpat bieži skolēniem nācies dzirdēt no viņa mutes sekojošo: „Nekad neprasi, kas man par darbu būs, bet kas man vēl būtu darāms.”

Mūrnieks ieaudzinājis savos skolniekos arī patriotisku garu, jo viņš pats bija patriots. Mūrnieks bieži uzsvēris, ka „priekš vislielākās tēvuzemes mīlestības vismazākā dzimtene nav par mazu.”

Kā audzinātājs Jēkabs Mūrnieks bija noteikts un enerģisks. Savos audzēkņos viņš centās ieaudzināt ne vien darba mīlestību un prieku, bet arī nacionālu pašapziņu un cienību pret savu tautu.

Tāpēc arī nav nekāds brīnums, ka neatkarības cīņu laikā Latvijas armijas priekšgalā redzējām vienu no viņa audzēkņiem.

Mūrnieka audzēkņi, kurus viņš skubinājis uz centību un palīdzējis katram atrast dzīves uzdevumu, vēlāk kļuva par ievērojamiem kara vadoņiem, valstsvīriem un sava novada kultūras cēlājiem. Tādā kārtā tas gars, ko Mūrnieks audzinājis Trikātas novadā, pāraudzis novadu un nācis par svētību visai Latvijas valstij.

Mūrnieka laikā Trikātas draudzes skola sasniegusi savus ziedu laikus, un pie viņa nākuši skolnieki arī no citām draudzēm.

J. Mūrnieks nav nodibinājis savu personīgo ģimenes dzīvi, bet viņš reti kad bijis viens, jo pat vasaras brīvdienās viņu vienmēr apciemojuši viņa bijušie skolēni, ar kuriem J. Mūrnieks mēdzis uzturēt ciešus sakarus. Saviem centīgākajiem un spējīgākajiem audzēkņiem skolotājs bieži vien izpalīdzējis arī ar materiāliem līdzekļiem.

Skolotājs miris 1926. gada 6. augustā. 13. augustā J. Mūrnieku pēdējā gaitā – uz Trikātas draudzes kapiem izvadīja ar lielu godu viņa bijušie audzēkņi, kuri uz šo gadījumu bija sapulcējušies nepieredzēti kuplā skaitā no visām Latvijas malām. 

Attēlā: Jēkaba Mūrnieka bēru dienā, 1926. gada 13. augustā (Foto no Lauras Fišeres personīgā arhīva)

1928. gadā pateicīgie audzēkņi Trikātas kapos uzlika J. Mūrniekam tēlnieka K. Zāles darinātu pieminekli, kurā ir skolotāja moto: „Cēls darbs ievada mūžībā”. 2010. gadā ar biedrības "Lauku partnerība "Ziemeļgauja"" un Trikātas draudzes finansiālu atbalstu labiekārtota skolotāja kapavieta. 

11. novembrī – Lāčplēšdienā notiek tradicionāls lāpu gājiens uz Trikātas kapiem, kur tiek pieminēti un godināti ne vien trikātieši – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, bet arī viņu skolotājs Jēkabs Mūrnieks.

Cik jūtams, trikātieši neļauj aizaugt taciņai uz sava iemīļotā skolotāja kapu.

Attēlos: Skolotāja Jēkaba Mūrnieka kapa vieta Trikātas kapos: 1) 1930-tajos gados, 2) 2010. gadā pēc vētras, 3) 2010. gadā pēc labiekārtošanas

 


 


 

Beverīnas novada dārgumi

Klajā nākusi akciju sabiedrības “Lauku Avīze” veidotā grāmata “Latvijas novadu dārgumi”, kura apkopo 73 Latvijas novadu bagātības. Katrs novads stāsta pa kādu tikai sev raksturīgu un nozīmīgu lietu, notikumu vai cilvēku, tā savdabīgā veidā izstāstot arī Latvijas vēsturi. Beverīnas novadam veltīts viens grāmatas atvērums, kurā aprakstīti trīs Latvijā ievērojami ģenerāļi – Jānis Balodis, Roberts Dambītis un Kārlis Gopers.

Pavasarī, atsaucoties uz AS “Lauku Avīze” piedāvājumu piedalīties grāmatas tapšanā, no Beverīnas novada tika piedāvāti vairāki varianti par to, kas tad īsti ir mūsu novada dārgumi:

  • Jānis Endzelīns – valodnieks, mūsdienu latviešu literārās valodas izveidotājs, dzimis Kauguru pagasta „Mičkēnos”,
  • Mūrmuižas nocietinājuma tonis, kurš atrodas Mūrmuižas centrā. 16. gs. beigās celts nocietināts tornis – vienīgais šāda veida dzīvojamās ēkas paraugs Latvijā. Poļu laikos divstāvu mūra ēka saukta par torņa klēti.
  • Tālivaldis – Tālavas valsts ķēniņš, kurš valdīja Trikātā 12. gadsimtā un, kuram celts piemineklis Trikātas pagastā.

Apskatot visus iesūtītos variantus, grāmatas autori ieteica izvēlēties plašāk aprakstīt Latvijas armijas ģenerāļus Jāni Balodi, Robertu Dambīti un Kārli Goperu, kuri dzimuši Trikātas draudzē un pirmo izglītību ieguvuši Trikātas draudzes skolā pie skolotāja Jēkaba Mūrnieka.

Materiālu izdevumam sagatavoja novadpētniece, skolotāja Inga Boškina. Grāmata glabāsies un to varēs izlasīt katrā mūsu novada bibliotēkā.

Lit.: http://m.la.lv/latvijas-novadu-dargumi-gramata/

 


 

Projektu konkurss „Sev, tev, novadam”

Valmieras novada fonds rudenī izsludināja  projektu konkursu „Sev, tev, novadam”.

17. novembrī konkursa vērtētāji kopā ar dažiem fonda ziedotājiem devās ciemos pie iesniegto darbu autoriem, lai izšķirtos par finansiālo atbalstu – kurš projekts pārliecinošāks, kuram vēl jāpārvērtē iecere vai jāmeklē atbalsts citur.

Rudens konkursā fondam bija iesniegti septiņpadsmit projekti – no biedrībām, iniciatīvas grupām, vecāku klubiņiem un vienkārši uzņēmīgiem cilvēkiem, kas saskatījuši iespēju ar nelieliem līdzekļiem un pašu aktivitātēm izdarīt labu darbu vietējās sabiedrības labā. Ģeogrāfija visai plaša – no Trikātas līdz Matīšiem, no Vilpulkas līdz Valmierai.

Trikātā biedrības „Šodien, Rīt” projekts paredz izgatavot un pie kapu ieejas uzstādīt informatīvos stendus par Lāčplēša Kara ordeņu kavalieru atdusas vietām. Jau daudzu gadu garumā ir apzināts, kur šie cīnītāji apbedīti, un kapavietas rādītas gan vietējiem, gan tūristiem, gan skolēniem. Izrādās, ka bērnu interese ar gadiem nenoplok, viņi labprāt piedalās lāpu gājienos un var slaveno trikātiešu piemiņas vietas parādīt nezinātājiem. Tomēr gadi iet, un ir vēlme saglabāt ilgāk arī to vīru piemiņu, kuru piederīgo vairs nav.

16. decembrī biedrība saņēma apstiprinājumu par projekta atbalstīšanu.

2015. gadā Trikātas vecajos kapos būs uzstādīts informatīvs stends „Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri”, kurā atzīmētas LKOK atdusas vietas un shēma, kā pie tām nokļūt. Uzstādītais informatīvais stends ļaus ikvienam interesentam apmeklēt Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietas bez gida palīdzības. 

Skatīt: http://valmieraszinas.lv/aktivi-valmieras-un-tuvakas-apkaime-iedzivotaji-istenos-sabiedribai-nozimigas-idejas/

 


 

Novadnieki jubilāri 2015. gadā 

   Aprit 800 gadi, kopš miris Tālavas valsts valdnieks Tālivaldis (?-1215)

1. janvāris

   Aprit 135 gadi, kopš dzimis pulkvedis Pēteris Silenieks (1880-1953)

18. janvāris

   Aprit 150 gadi, kopš dzimis pedagogs Jēkabs Mūrnieks (1865-1926)

23. janvāris

   Aprit 135 gadi, kopš dzimusi dziedātāja Amanda Emīlija Kalniņa (dz. Šāfa) (1880-1959)

26. janvāris

   Aprit 90 gadi, kopš dzimis siera meistars, triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Vladislavs Čulčs (1925-2013)

1. februāris

   Aprit 120 gadi, kopš dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kaprālis Teodors Kalniņš (1895-1980)

2. februāris

   Aprit 270 gadi, kopš dzimis mācītājs Paulis Pomians Pezaroviuss (1745-1816)

3. februāris

   Aprit 150 gadi, kopš dzimis pulkvedis Jēkabs Gustavs (1865-1952)

10. februāris

   Aprit 110 gadi, kopš dzimis pedagogs Jānis Ziediņš (1905-1930)

13. februāris

   Aprit 115 gadi, kopš dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kaprālis Nikolajs Ziediņš (1900-1981)

17. februāris

   Aprit 130 gadi, kopš dzimis jurists Mārtiņš Abuls (1885-1930)

16. marts

   Aprit 120 gadi, kopš dzimis medicīnas doktors Kārlis Aleksandrs Apinis (1895-1967)

   Aprit 120 gadi, kopš dzimis Brīvības cīņu dalībnieks Pēteris Ādolfs Dambītis (1895-1919)

14. aprīlis

   Aprit 125 gadi, kopš dzimis mācītājs Vitolds Ernests Lecmanis (1890-1969)

   Aprit 75 gadi, kopš dzimusi pedagoģe Māra Bērziņa (dz. Pūre) (1940)

17. maijs

   Aprit 125 gadi, kopš dzimis ārsts, pašvaldību darbinieks Kārlis Gerhards Vanadziņš (1890-1965)

29. jūnijs

   Aprit 95 gadi, kopš dzimis mācītājs Jānis Beģis (1920-1997)

4. jūlijs

   Aprit 130 gadi, kopš dzimis Satiksmes ministrijas pasta un telegrāfa departamenta vecākais inženieris-tehniķis Osvalds Eduards Mīlbergs (1885-?)

9. jūlijs

   Aprit 110 gadi, kopš dzimusi tulkotāja Anna Jostsone (1905-?)

15. jūlijs

   Aprit 125 gadi, kopš dzimis virsnieks Aleksandrs Jūlijs Kalniņš (1890-?)

9. augusts

   Aprit 85 gadi, kopš dzimis diriģents Uldis Balodis (1930-1992)

16. augusts

   Aprit 180 gadi, kopš dzimis pedagogs Jūlijs Kārlis Vilhelms Johansons (1835-1893)

5. augusts

   Aprit 145 gadi, kopš dzimis lauksaimnieks Dāvis Ozols (1870-1942)

23. augusts

   Aprit 135 gadi, kopš dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, pulkvedis Jēkabs Osvalds Dombrovskis (1880-1949)

21. septembris

   Aprit 125 gadi, kopš dzimis pedagogs Emīls Lože (1890-1985)

15. oktobris

   Aprit 130 gadi, kopš dzimis Alūksnes stacijas priekšnieks Pēteris Aleksandrs Ruņģis (1885-?)

16. oktobris

   Aprit 120 gadi, kopš dzimis agronoms, selekcionārs Jānis Hilarijs Lielmanis (1895-1970)

27. oktobris

   Aprit 120 gadi, kopš dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, virsleitnants Arvīds Zihmanis (1895-1943)

17. novembris

   Aprit 170 gadi, kopš dzimis prāvests Kārlis Frīdrihs Rūdolfs Šillings (1845-1927)

21. novembris

   Aprit 85 gadi, kopš dzimis ekonomikas zinātņu doktors Rihards Circenis (1930) 

23. novembris

     Aprit 90 gadi, kopš dzimis ārste (ftiziopneimonoloģe), medicīnas zinātņu doktore Vedīna Viktorija Valeine (dz. Bitnere) (1925)

6. decembris

    Aprit 145 gadi, kopš dzimis ārsts Pēteris Krujelis (1870-1961)

16. decembris

   Aprit 155 gadi, kopš dzimis pedagogs, literāts Pēteris Abuls (1860-1926)