K

Kaķis Pēteris Voldemārs

1878.  (8.) 21. IV – 1939. 8. II

Ārsts, pulkvedis-leitnants

Dzimis Trikātas pag. Oliņu Kaķos, tēvs Pēteris Kaķis – lauksaimnieks, māte Līze (dz. Cinata).

Mācījies Trikātas draudzes skolā. Beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju (1898), Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti (1904).

Ārlavas leprozorija un pagasta ārsts (1904-15). 1915. g. aug. mobilizēts armijā un ieskaitīts Petrogradas kara sanitārās apgādes rezervē, bet sept. iecelts par 10. ķīmiskās komandas ārstu. No 1915. g. dec. Latvijas strēlnieku rezerves bataljona (vēlākā pulka) vecākais ārsts. 1918. g. febr. atvaļināts.

Dzīvojis Ārlavā, no aug. – Valmierā; skolas ārsts. 1918. g. dec. atgriezies Ārlavā; Talsu apriņķa ārsts. 1919. g. martā atkal devies uz Valmieru; Valmieras apr. izpildu komitejas ambulances ārsts.

Pēc Valmieras atbrīvošanas 1919. g. jūn. bijis ārsts speciālists mobilizācijas komisijā. 11. jūn. iecelts par Ziemeļlatvijas brigādes lazaretes (vēlākās Valmieras garnizona lazaretes) vecāko ārstu. Ārsts pulkvedis-leitnants (1920; apstiprināts). 1921. g. aug. atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu. Bijis Valmieras apriņķa ārsts. Darbojies arī biedrībā “Latvijas vanagi”, Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis.

Miris Valmierā, apglabāts pilsētas kapos.  

Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira, skautu pateicības zīme “Svastika”.

Precējies ar Mariju Štolceri (1884-?), dēli Konstantīns (1910; pēc 2. pasaules kara padomju apcietinājumā), Aleksandrs (1912-1982; Latvijas armijas ārsts leitnants).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

Lit.: Latvijas darbinieku galerija. – R., 1929. – 157. lpp.

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940. – R., 1998. – 220. lpp.

Album Lettonorum. – Nebraska, [1988].

LVVA, 5601. fonds, 1. apraksts, 2636 lieta; 4578. fonds, 3. apraksts, 23. lieta; 1524. fonds, 1. apraksts, 607. lieta.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Kalacs Jānis

1868. (1867. 29. XII) 10. I – 1947. 1. II

Senators

Dzimis Tiepeles muižā (Trikātas pag.), Valkas apriņķī 8 bērnu ģimenē (4 brāļi, 4 māsas), tēvs Pēteris Kalacs (1825-1890) – lauksaimnieks, māte Henriete (dz. Jēkabsone [Jacobson], 1832-?), laulājušies 1853. g.

Mācījies Tiepeles pagastskolā un Trikātas draudzes skolā, tad Valmieras apriņķa skolā un Rīgas guberņas ģimnāzijā.

1888. g. rudenī iestājies Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē, bet 1889. g. rudenī pārgājis uz Pēterpils universitātes Juridisko fakultāti, kuras pilnu kursu beidzis ar 1. šķiras diplomu.

No 1895. – 1920. g. darbojies kā miertiesnesis dažādās Sibīrijas pilsētās.

1920. g. līdz ar Toickas pulku pa jūras ceļu atgriezies Latvijā un iecelts par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju. No 1922. g. darbojies Latvijas senātā kā administratīvā departamenta senators. Piedalījies Latvijas Sarkanā Krusta nodaļas dibināšanā Daugavpilī un no 1923. g. darbojas kā Sarkanā Krusta galvenās valdes un priekšniecības loceklis.

LSK prezidija loceklis un Latvijas tiesnešu biedrības padomes vicepriekšsēdētājs.

Ilgus gadus bijis Augstākās disciplinārās tiesas loceklis un no 1927. g. tās priekšsēdētājs.

1944. gadā devies trimdā.

Publicējis rakstus juridiskajā periodikā – TM Vēstnesī un Juristā.

Miris Detmoldā Vācijā.

Apbalvojumi: Sarkanā Krusta goda krusts (1925), Triju zvaigžņu ordeņa 3. šķira (1926) un 2. šķira (1935).

Precējies ar Mariju Martinovu (1883-1957).

Lit.: Latviešu darbinieku galerija, 1918-1928. – R., 1929. – 284. lpp.

Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 231. lpp.

Senators Jānis Kalacs [Ģīmetne]: [Sakarā ar 70. dz.d.] // Atpūta – 1938. – Nr. 689. – 20. lpp.

Senatora Jāņa Kalaca 70 gadi // Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. – 1938. – Nr. 2. – 516.-519. lpp.: ģīm.

Senat. Jānis Kalacis [nekrologs] // Latvju Ziņas. 1947. 1. marts.

Trimdā miris senators Jānis Kalacs // Tēvzeme. - 1947. - 12. febr.

http://biographien.lv/K_dizc.html

Trikātas draudzes arhīvs

 

Kalējs Artis Maigonis

1933. 29. III – 1996. 13. XI

Lauksaimniecības zinātņu doktors, profesors

Dzimis Trikātas pag. Lejzemniekos, kā vecākais dēls četru bērnu ģimenē. Tēvs Herberts Ādolfs Andrejs Kalējs (1901-?) – zemnieks, māte Elza (1901-?, dz. Junkurs). Ir vecākais dēls četru brāļu pulciņā.  

Beidzis Trikātas pamatskolu (1948), Smiltenes vidusskolu (1952).

Pēc LLA Zootehnikas fakultātes absolvēšanas sāk strādāt Šķilbēnu MTS, par galveno zootehniķi. Vairāk nekā 10 gadus nostrādājis dažādos amatos Balvu raj. – no lauksaimniecības inspekcijas galvenā zootehniķa līdz ražošanas pārvaldes priekšniekam.

1970. g. sāk strādāt Lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūtā.

A. Kalējs ļoti sekmīgi apvienoja vadošo un atbildīgo darbu ar zinātnieka gaitu no aspiranta līdz profesoram, lauksaimniecības zinātņu doktora grādam. Bijis Siguldas ZPI direktora vietnieks zinātniskajā darbā.

Rakstījis presē par lopkopības jautājumiem.

Apglabāts Siguldas kapos.

Lit.: Artis Kalējs: [1933-1996: Lauksaimn. zin. dr.: Nekrologs] // Neatkarīgā Rīta Avīze. – 1996. – 15. nov.

Artis Kalējs: [Latvijas Valsts lopkop. un vet. ZPI "Sigra" direkt. vietn.: 1933-1996: Nekrologs] // Latvijas Lauksaimnieks.  – 1996. – Nr. 11. – 46. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Kalējs Pēteris

1884. (17. X) 30. XI – ?

A/S “Laima” valdes loceklis un tirdzniecības daļas vadītājs

Dzimis Valmiermuižas Kalējos* piecu bērnu ģimenē, tēvs Jēkabs Kalējs – amatnieks, māte Anna (dz. Bidzis), laulāti 1871. g.

Beidzis Vijciema Celītskolu.

1918-1937 c/s “Konsums” un c/s “Turība” tirdzniecības daļas vadītājs.

Precējies ar Amaliju Jurjāni.

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 232. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

* Grāmatā "Es viņu pazīstu" minēts Trikātas pag. Vecmājās.

 

Kalniņa (dz. Šāfa; Schaaf) Amanda Emīlija (Emilie)

1880. (11.) 23. I – 1959. 20. III

Dziedātāja

Dzimusi Tiepeles muižā piecu bērnu ģimenē, tēvs muižas arendātors (nomnieks) – Roberts Johans Šāfs (Schaaf, 1841-?), māte – Amanda (1851-1880, dz. Zelchert). 

Māte mirusi dzemdībās, Amandu uzaudzinājusi mātes māsa Dr. med. Doroteja Heftlere (Hefftler) Pēterburgā. 

Amanda skolojusies Pēterburgā vācu Annas draudzes vidusskolā, kuras kursu beigusi, čakli izglītojusies arī klavierspēlē pie labas skolotājas (Groenerts). Kopā ar savu audžumāti Amanda līdz ar citiem pēterpiliešiem kādu vasaru pavadījusi A. Kalniņa vecāku pansijā Siguldā, kur 16 gadu vecumā iepazinusies un iemīlējusies Alfrēdā Kalniņā. Jaunieši atkal satikušies Pēterpilī, kurp A. Kalniņš devies studiju nolūkos.

Amanda darbojusies par mājskolotāju barona Bēra ģimenē Stabenē, Koknesē, Rīgas tirgotāja Osipova ģimenē. Turpinājusi arī ņemt dziedāšanas stundas pie Hausman-Heldē kundzes Pēterburgā, gan arī pie prof. Arfieri Berlīnē. Viņas liriskais soprāns dažas reizes atskanējis arī atklātībā, gan vienā otrā garīgā koncertā, gan arī patstāvīgos dziesmu vakaros Rīgas Latv. b-bas zālē, Pērnavas "Buergerklubā". Vēlāk ģimenes dzīve neļāvusi nodoties tālākiem centieniem vokālajā mākslā. 

Mirusi Rīgā.

Precējusies 1904. g. janv. ar komponistu un ērģelnieku Alfrēdu Bruno Jāni Kalniņu (1879-1951), dēls Jānis (1904-2000; diriģents, komponists, mūzikas pedagogs, ērģelnieks), meita Biruta (1907-1982, dziedātāja, dzīvojusi ASV, prec. Tripodi). 

Lit.: Lesiņš K. Alfrēda Kalniņa mūzikas laipnā liesma // Latvju Mūzika, Nr. 11 (01.01.1980). 987.-988. lpp. 

Trikātas draudzes arhīvs 

www.letonika.lv/Enciklopēdijas/Personu rādītāji/Kalniņa Amanda Emīlija

 

Kalniņš Alberts Viktors

1908.* 19. I – 1982. 14. XII

Ārsts

Dzimis Trikātas pagastā - Tiepeles Klidze. Tēvs Eduards Kalniņš - lauksaimnieks, māte Anna (dz. Bērziņa). Brāļi Roberts Fēlikss (1899-?), Alfrēds Valters (1903-?). 

Beidzis Valmieras vidusskolu un Kara skolu (1930, leitnanta pakāpe).

10 gadus dienējis Latvijas armijā – 7. Siguldas un 5. Cēsu kājnieku pulkā.

Studējis Latvijas Universitātē (1942-44), Mārburgas universitātē Vācijā (1949) Dr. med.

Dr. A. Kalniņš bija viens no pirmajiem latviešu ārstiem Čikāgā, - sākot savu praksi 1950-to gadu sākumā. Strādājis par ārstu Čikāgas tuberkulozes klīnikās un privātpraksē.

Dzīvojis ASV.

Iet bojā autokatastrofā Čikāgā.

Precējies ar Austru, meita Dzintra (1950).

Korporācijas Fr. Livonica biedrs.

Lit.: Arhīvs. – XIV sēj. – Melburna, 1974. – 300. lpp.

Raidonis A. Ardievas un pateicība // Čikāgas Ziņas. 1983. 1. febr. 3. lpp.

Ardievas un pateicība // Čikāgas Ziņas. 1983. 2. janv. 3. lpp.

Pēkšņi noslēdzies mūžs // Laiks. 1983. 15. janv. 6. lpp.

* Trikātas draudzes arhīvā dzimšanas dati minēti 1901. gada 1. marts.

 

Kalniņš Aleksandrs Jūlijs

1890. (12.) 15. VII – ?

Virsnieks, policijas priekšnieks

Dzimis Trikātas pag. (Vecbrenguļos) Pūpolos, tēvs Gustavs Kalniņš, māte Ilze (dz. Pelčere).

Apmeklējis Vijciema pamatskolu un Valkas pilsētas skolu.

1911. g. iesaukts kara dienestā un ieskaitīts Baltijas jūras flotē. 1913. g. beidzis kuģu mašīnskolu Kronštatē ar mehāniķa grādu. 1914. g. pirmajā mobilizācijā iesaukts pasaules karā, piedalījies jūras kaujās pie Rēveles un Dago salas.

1916. g. beidzis jūras praporščiku skolu Kronštatē, pēc tam komandēts ar mīnmetēju komandu uz fronti. 1916. g. no 15. – 21. jūl. piedalījies kaujās pie Baronovičiem Samogitska pulka sastāvā. 21. jūl. ievainots un aizbraucis veseļoties. Bijis Maskavā un Tambovā. Pēc izveseļošanās atkal nosūtīts uz fronti, 1917. g. bijis kauju dalībnieks pie Gatčinas, Karņilova armijā.

1918. g. dienējis vācu okupācijas varas policijas dienestā Valkas apriņķī. Tā paša gada dec. iestājies Latvijas armijā – Valkas aizsardzības rotā, pulcējis Valkas un Cēsu rotām karavīrus. Tanī pašā laikā likvidējis lielinieku armijas izlūku un vietējo komunistu-teroristu bandu, bet pats kritis lielinieku gūstā un ievietots Valmieras cietumā. 1919. g. martā izbēdzis no cietuma un devies uz Kurzemi, kur pievienojies savām karaspēka daļām, piedalījies Rīgas ieņemšanā un lielinieku izdzīšanā no Latvijas.

Kad lielinieki jau bija padzīti aiz Vecpiebalgas, iecelts par Dzērbenes komandantu, tad Cēsu komandantūras rotas komandieris, vēlāk piekomandēts Valkas komandantūrai par sevišķu uzdevumu virsnieku. Tā paša gada dec. iecelts par Smiltenes iecirkņa policijas priekšnieku, pēc tam pārcelts par Alūksnes un 1920. g. par Krāslavas policijas priekšnieku, bet 1922. g. – Daugavpils 4. iecirkņa policijas priekšnieku. 1922. g. okt. izstājies no valsts dienesta un uzsācis tirdzniecības uzņēmumu.

Lit.: Latviešu darbinieku galerija, 1918-1928. – R., 1929. – 351.-352. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Kalniņš Jūlijs Ferdinands

1848. (31. I) 12. II – 1877. 17. IV

Ķirurgs, med. doktors

Dzimis Trikātas muižā, tēvs Pēteris Kalniņš – Trikātas pagasta skolotājs, māte Kristīna Līze.

Mācījies vietējās skolās, trīsarpus gadus Guberņas ģimnāzijā Rīgā (1869). Beidzis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti (1870-76). Medicīnas doktors (1876). Šīs universitātes docētājs, Tērbatas universitātes ķirurģiskās klīnikas asistents.

Pirmais akadēmiski izglītotais latviešu ķirurgs.

Veicis pētījumus ķirurģijas antiseptikā.

„Nesen man rokās gadījās grāmata ar simt Berlīnes ķirurgu portretiem un biogrāfiskiem aprakstiem. Ja līdzīga grāmata kādreiz tiks uzrakstīta par latviešu ķirurgiem, tajā pirmais būs Jūlijs Kalniņš.” (A. Vīksna)

Miris Tērbatā 29 gadu vecumā, apglabāts Jāņa (tagad Puiestes) kapsētā (tagad Tartu).

Lit.: PME. – R., 1984. – 581. lpp.

Kalniņš V., Vīksna A. Dižo ķirurgu laikabiedrs // Veselība. – 1973. – Nr. 2. – 15. lpp.

Vīksna A. Ķirurģijas saknes Latvijā: I d. / Turp. seko // Latvijas Ārsts. – 2004. – Nr. 1. – 17.-19. lpp.

Vīksna A. Pirmais latviešu ķirurgs Jūlijs Kalniņš: [Par Tērbatas (Igaunija) med. prof. (1848-1877)] // Latvijas Ārsts.  – 1998. – Nr. 2. – 113.-115. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Kalniņš Jūlijs

1897. (17. X) 29. X – 1983. 21. IV

Kaprālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis Vecbrenguļu Ķauļos, tēvs Pēteris Kalniņš, māte Minna (dz. Gulbis).

Vidējā izglītība. 1. pasaules kara laikā dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. Īsu laiku dienējis Sarkanajā armijā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn., piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī citās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās.

1919. g. 10. nov. Rīgā pie Imantas stacijas rotas uzbrukuma laikā J. Kalniņš pirmais devās triecienā, zem stipras uguns uzstādīja ložmetēju, apklusināja 2 ienaidnieka ložmetējus un atņēma tos, tā lielā mērā sekmēdams mūsu panākumus tās dienas kaujā.

Atvaļināts 1921. g. 30. martā. Zemkopis Jaunvāles pag. Lejasciemos. Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā.

Apglabāts Trikātas kapos.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1251 (1922), Jura krusta IV šķira. Apbalvots ar LKOK par cīņu 1919. g. 10. novembrī pie Zolitūdes stacijas.

Precējies 1924. g. ar Emmu (1902-1987, dz. Maskati), bērni Jānis Voldemārs (1928-1954), Vallija Lūcija (1928), Ausma Zigrida (1932).

Lit.: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 228. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Kalniņš Teodors

1895. 1. II – 1980.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 7. Siguldas kājnieku pulka kaprālis

Dzimis Valkā, tēvs Filips Kalniņš, māte Ilze Elizabete (1856-?).

Mācījies draudzes skolā.

1. pasaules kara laikā dienējis Pāvila gvardes pulkā, piedalījies kaujās Galīcijas frontē.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn. Strenčos. Par drošsirdību kaujās pret bermontiešiem paaugstināts par seržantu.

1919. g. 17. okt. Rīgā uzbrukumā cementfabrikai pie Volermuižas T. Kalniņš sava vada priekšgalā metās tuvcīņā un atņēma ienaidniekam 2 ložmetējus, kā arī saņēma gūstekņus, tā lielā mērā sekmēdams tālāko uzbrukumu.

Atvaļināts 1921. g. 27. febr. Zemkopis, amatnieks (kurpnieks) Trikātas pag. Jaunkalniņos. Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā „Gaisma”. Mūža nogalē dzīvojis meitas ģimenē Ezernieku pag. (Krāslavas raj.).

Miris un apglabāts Ezerniekos.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 387 (1920).

Precējies 1921. g. ar Annu Daibi (1895-?), bērni: Vitauts (1923-?), Velts (1926). 

Lit.: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 230. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Kamols Mārcis

1883. (26. X) 8. XI – 1942. 7. I

Pulkvedis

Dzimis Lipškalna (Trikātas pag.) Krujeļos kalpa 6 bērnu ģimenē, tēvs Jānis Kamols, māte Līze (dz. Seipe), laulājušies 1873. g.

Beidzis Trikātas draudzes skolu. 1902. g. iestājies Odesas junkurskolā (beidzis 1904; podpraporščiks).

Dienējis 2. rezerves bataljonā. Podporučiks (1905), poručiks (1908), štābkapteinis (1912), kapteinis (1916. g. febr.), apakšpulkvedis (1914. g. martā). No 1910. g. virsnieks. 9. Turkestānas strēlnieku pulkā. No 1914. g. piedalījies 1. pasaules kara kaujās Polijā, Galīcijā un Rumānijā, vairākkārt ievainots. No 1916. g. janv. rotas komandieris, no jūl. Bataljona komandieris. 1917. g. okt. iecelts par Novorosijskas apr. apsardzības priekšnieka palīgu.

1918. g. martā atvaļināts, dzīvojis ar ģimeni Novorosijskā.

1918. g. aug. mobilizēts Dienvidkrievijas Brīvpratīgo armijā un iecelts

par Novorosijskas apr. apsardzības priekšnieku (līdz 1920. g. martam). Pēc tam kā Latvijas pilsonis atvaļināts un izbraucis uz Serbiju, no kurienes 1920. g. okt. atgriezies Latvijā.

No 1920. 1. dec. Latvijas armijā (pulkvežleitnants); Daugavpils apr. apsardzības (no 1921 nos. Daugavpils kara apr.) priekšnieks. Pulkvedis (1924).

1935. g. apr. atvaļināts slimības dēļ. Dzīvojis Daugavpilī.

1941. g. 14. jūn. izvests uz Vjatkas soda nometnēm, kur arī mirst.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira, skautu pateicības zīme „Svastika”, Latvijas Aizsardzības biedrības bronzas medaļa; Krievijas Sv. Jura zobens, Krievijas Sv. Vladimira ordenis IV (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Staņislava ordenis II (šķēpi pie ordeņa) un III (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Annas ordenis II, III (šķēpi pie ordeņa) un IV šķira.

Precējies ar Valentīnu Repinu (1882-1970; 1941-55 izsūtījumā), bērni Konstantīns (1909-1945; kritis 2. pasaules kara laikā, dienēdams Padomju armijā), Natālija (1912-1984), Juris (1917-1936).

Lit.: Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940.–R., 1998. –235.-236. lpp.

Baranovska I. Pirms 10 gadiem risinājās Daugavpils Romeo un Džuljetas traģēdija // Latgales Laiks, 2006, 26. maijs

Valentīna Kamola. Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa: Virtuālā enciklopēdija. [Skatīts 14.09.2007.] Pieejams: http://www.gramata21.lv/users/kamola_valentina/

LVVA, 5601. f., 1. apr., 2764. 1.; LVA, 1986. f., 1. apr., 38 895. l.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Kannītis Rūdolfs

1909. (8.) 21. II – 1942. 28. IX

Tiesību zinātņu kandidāts

Dzimis Trikātas pag. (Lubu muižas) Kalniņos, tēvs Jānis Kannītis, māte Alvīna (dz. Smalce).

Beidzis Valmieras valsts vidusskolu (1928), Latvijas Universitāti, kand. jur. (1928-1936).

Dunikas pagasta darbvedis (1937-?), Liepājas apriņķa vecākā darbvedis (1941-42).

Miris Liepājā, apbedīts Liepājas Centrālkapos.

Korporācijas Fraternitas Metropolitana filistrs.

Lit: Latvijas Universitātes absolventi juristi. – R., 1999.

Kurzemes Vārds. – 1942. – Nr. 225. 5. lpp. [Nekrologs]

Tēvija. – 1942. – N r. 227. 1. okt. [Nekrologs]

http://biographien.lv/K_dizc.html

 

Kaužēns Kārlis

1832. 3. III – 1898. (26. IX) 7. X

Skolotājs, filologs

Dzimis Mazsalacā (Valmieras raj.).

Beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā, studējis teoloģiju un tautsaimniecību Tērbatā, filoloģiju Jēnā, Bonnā un Parīzē, filozofiju Greifsvaldē. Studiju laikā sacerējis dažas dziesmas.

Kādu laiku bijis skolotājs Trikātas draudzes skolā (1853-1858, pildīja arī ērģelnieka pienākumus); atstāj vietu, lai turpinātu izglītību.

Bijis ģimnāzijas skolotājs Monpeljē (Francijā), vēlāk Rēvelē.

Rakstījis latviešu un ārzemju presē.

Miris Rēvelē, apglabāts Mazsalacas kapos.

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 250. lpp.

LVVA, 64. l.

Mazsalacas draudzes arhīvs

 

Kārkliņš Kārlis Voldemārs

1888. (27. IV) 9. V – 1961. 17. XII

Literatūrzinātnieks

Dzimis Kauguru pag. Iemetējos (Valmieras raj.), māte Anna Kārkliņš – laukstrādniece.

Mācījies Kauguru un Jaunvāles pagastskolās un Trikātas draudzes skolā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1910).

Strādājis tirdzniecības skolā Valmierā (1911-19), pēc tam skolās Rīgā. Beidzis LU Filoloģijas un Filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu (1926), studējis ģermāņu filoloģiju Bonnas universitātē (1928-29). Bijis LU docētājs (no 1931) un profesors (no 1943). Strādājis Izglītības ministrijas vidusskolas grāmatu vērtēšanas komisijā.

Pirmā publikācija – V. Behtereva grāmatas "Apzinīgās darbības lokalizācijā dzīvniekos un cilvēkā"tulkojums (1910). No 1912. g. žurnālā "Druva" un citur rakstījis par literatūras jautājumiem. Kārlis Kārkliņš devis būtisku ieguldījumu R. Blaumaņa, F. Bārdas un citu autoru daiļrades apguvē. Sarakstījis grāmatu"Rakstniecības teorija"(1921, 1928),"Latviešu literatūra"(1932, 1939), "Fricis Bārda" (1935, kopā ar K. Kraujiņu),"Kronvaldu Atis dzīvē un darbā" (1936, kopā ar A. Gobu), valodas mācības grāmatu pamatskolai"Vārds" (1.- 6. klasei, 1926-1930).

1944. g. emigrējis uz Vāciju, kur sāk strādāt Baltijas universitātē Pinnebergā un Fišbahas latviešu nometnes ģimnāzijā. Sarakstījis grāmatu"Latviešu tautas dziesmu problēmas","Tīri toniskais pantmērs latviešu dzejā" (abas 1948), skolu vajadzībām -"Latviešu literatūras vēsture" (1-4, 1946-1947),"Cittautu literatūra" (1-3, 1948-1949).

No 1951. g. dzīvo ASV.

Miris Ņujorkā.

Lit.: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – R., 2003. – 285. lpp.

Kārkliņš K. Mana dzīve // Trimdas rakstnieki. – Kemptene, 1947. – 1. sēj.

Zirnītis E. Profesora Dr. phil. Kārļa Kārkliņa piemiņai // Akadēmijas Dzīve, 1962. – Nr. 5.

Kārlis Kārkliņš // Latviešu konversācijas vārdnīca. – R., 2001. – 8. sēj.: 15799-15800. sl.

Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 246. lpp.

http://garamantas.lv/lv/person/26453/Karlis-Karklins

Valmieras Austrumu draudzes arhīvs.

 

Keislers (von Keussler) Hugo Leopolds

1854. 17. I – 1921. 31. VII

Vācu tautības mācītājs

Dzimis Dzērbenes pastorātā (Cēsu raj.) mācītāja 14 bērnu ģimenē – tēvs August Wilhelm von Keussler (1810-1887), māte Auguste Anna Susanne (1822-1880, dz. Malinowski).

Studējis Tērbatas universitātē Teoloģijas fakultātē (1873-77).

Trikātas mācītājs no 1879. – 1885. g. Viņa sagaidīšanai 1879. g. 15. maijā celti divēji goda vārti un ceļa gabals no lielceļa līdz mācītāja muižai bijis apuguņots. Mācītāja attiecības ar draudzi bijušas sirsnīgi atklātas.

1885. g. H. Keislers aiziet uz Gulbeni, sava uz Pēterpili aizsauktā brāļa vietā, vēlāk – 1896. g. mācītājs Freiburgā, Bādenes valstiņā Vācijā. Tur izdod garīga satura laikrakstu “Immanuel”, kura 1918. g. dec. numurā apraksta savu ciemošanos Trikātas draudzē, tā gada augusta mēnesī.

Miris Freiburgā Vācijā.

Precējies 1879. g. 14. jūn. ar Helēnu Paulīni Tillingu (1846.23.X Buskā -1935.4.XI Freiburgā), bērni Luīze Margarete (Trikātā, 1880.11.VI-1946.17.IV), Helēna Auguste (Trikātā, 1881.31.X-1968.22.XI), Marta Hedviga Emīlija (Trikātā, 1883.29.IV-1885.7.XI), Augusts Frīdrihs Ernests (Trikātā, 1884.3.XII-1906.4.XI), Helēna Renāte Marija (Gulbenē, 1886.19.III-1974.9.VIII), Hugo Ebergards (1887.4.III-19194.24.XII), Otto Gerhards (Gulbenē, 1888.25.XI-1974.27.XI), Jānis Augusts Rolands (Gulbenē, 1890.27.VII-1959.10.XII). Brālis vēsturnieks, skolotājs Friedrih Gotthilf Keislers (1856-1924).

Lit. Enzeliņš H. Atskats Trikātas novada senatnē. – Rīga, 1931. – 18. lpp.

Krieviņš E. Viņās dienās. – Melburna, 1966. – 36.-37. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

Gulbenes draudzes arhīvs

 

Knape Pēteris Teofils

1872. (14.) 27. XII – 1960. 5. IX

Selekcionārs

Dzimis Plāņu pag. Knapēs, zemnieka ģimenē, kā jaunākais bērns (ir vecāks brālis un māsa). Tēvs Dāvids Knape, māte Marija (dz. Jozus), laulājušies 1867. g.

Mācījies Trikātas draudzes skolā. Beidzis Nikolaja ģimnāziju Rīgā (1891). Pēc tam gadu mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Studējis Tērbatas universitātē (1893–1896), sākumā teoloģiju, vēlāk pievērsies filozofijai, psiholoģijai, vēsturei un dabaszinātnēm.

Strādājis par svešvalodu skolotāju Igaunijā (1897-1902). 1903. g. aizceļoja uz Parīzi, kur arī strādāja par skolotāju. 1904. g. uzsāk mācības Sorbonnas universitātes (Parīze) Dabaszinātņu fakultātē. Interesēja augu selekcijas problēmas.

1913. g. atgriežas Trikātas pag. Vecvālēs, kur izaudzējis vairākus simtus pret slimībām, kaitēkļiem un salnām izturīgu ražīgu kartupeļu hibrīdu, kurus izmanto kartupeļu selekcijā. No tiem selekcionētas vērtīgas kartupeļu šķirnes ‘Izstāde’, ‘Stendes baltie’ u.c.

Nodibinājis sakarus ar ārzemju selekcijas iestādēm un selekcijas speciālistiem.

Bijis Trikātas izglītības biedrības “Tālava” valdes priekšsēdētājs, rosīgi darbojies patērētāju biedrības, kā arī tirdzniecības biedrības valdē.

LPSR Nopelniem bagātais agronoms (1955).

Sarakstījis: Kartupeļu starpsugu hibridizācijas rezultāti (1953) [kopā ar K. Rozi]

Apglabāts Trikātas kapos.

Neprecējies, audžudēls māsas Leontīnes (1883-1959) dēls Viktors Knape (1913-1995, selekcionārs).

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 259. lpp.

Roze K. 40 gadu darba pieredze kartupeļu selekcijā. – R., 1954. – 58 lpp.

LME.- R., 1969. – 2. sēj. – 83. lpp.

Gaujers V. Kartupeļu šķirnes un selekcija. – R., 1983. – 37. – 44. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Kristians (Christiens) Mārtiņš

1742. – 1798. 4. III

Draudzes skolas skolotājs, ērģelnieks

1783. g. 11. sept. notiek draudzes skolas skolotāja vēlēšanas. Mācītājs A. Ports izsakās, ka no visiem kandidātiem, kas pieteikušies un dziedājuši viņam priekšā, tam vislabāk patīkot Mārtiņš Kristians (Christiens) no Skultes. Viņš esot muzikāls, lasot sevišķi labi, un viņam esot arī laba balss. M. Kristianu par skolotāju ievēlēja vienbalsīgi.

Blakus skolotāja darbam M. Kristians strādāja arī galdnieka amatu. 1792. g. viņš ziņojis konventam, ka esot uzbūvējis ērģeles un bija ar mieru tās uzstādīt baznīcā un spēlēt, ja viņam kā algu piespriež no katra saimnieka 5 vērdiņus un 1 nastu siena. Tam visi piekrituši ar prieku, un M. Kristians ir pirmais Trikātas draudzes ērģelnieks.

Laulājies ar Kaču (?-1789); dēls Dāvids (1771-1861; Trikātas draudzes skolas skolotājs, draudzes mākleris); otrreiz 1791. g. ar Zeiru saimnieka meitu Mariņu.

Lit.: Enzeliņš H. Atskats Trikātas novada senatnē. – Rīga, 1931. – 30. lpp.

Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli, lieta Nr.64.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Kristians (Christiens) Dāvids

1771. 8. I – 1861. 10. XII

Draudzes skolas skolotājs, ērģelnieks, draudzes mākleris

Dzimis Skultē, tēvs Trikātas draudzes skolas skolotājs Mārtiņš Christiens (1742-1798), māte Kača (?-1789).

D. Kristians sāk strādāt Trikātas draudzes skolā īsi pirms sava tēva nāves – 1797. g. Viņš, līdzīgi tēvam, strādāja galdnieka amatu un arī spēlēja baznīcā ērģeles. Vēlāk D. Kristians izpildīja arī draudzes māklera amatu: viņam jāpārzina tie, kas, mainot savu dzīves vietu, pāriet dzīvot citā pagastā. Tāpēc D. Kristianam savam tiešajam darbam palika maz laika, un toreizējiem skolu pārraudzītājiem arī maz rūpēja zemnieku izglītība. Kā sekas tam ir tas, ka ap 1834. g. draudzes skolā nav neviena skolēna. Tā paša gada pārraudzības protokolā D. Kristiana zināšanas atzīst par nepiemērotām un uz viņa paša vēlēšanos nolēma tam dot palīgu, kas būtu galvenā kārtā skolotājs, kamēr D. Kristians paliktu vairāk par ērģelnieku.

1854. g. D. Kristians atstāj darbu. Viņš draudzē bija nostrādājis 57 gadus par skolotāju un ērģelnieku. Konvents viņam piesprieda pensiju, un draudze izteica pateicību par ilggadīgo darbību.

Laulājies ar Elizabeti Katarinu (1778-1851), bērni – Frīdrihs Vilhelms (1799-1808), Elizabete (1804-1867), Anna Aurora (1809-?, 1834. g. precējusies ar Michel Johansonu (1810-?)), Marija Katarina (1812-1813), Šarlote Vilhelmīne (1814-1846), dvīņi Kārlis Jūlijs Julius (1817-1817) un Otto Rūdolfs (1817-1823), Juliana Emīlija (1819-?), Emīlija Johanna Natalie (1823-1853).

Miris Trikātā, apglabāts Trikātas kapos. Kapa krustā iegravēts: David Christien, geb. 6. Juni 1771., tot 10. Oktober 1861. Trikatenscher Schulmeister von 1797 - 1854

Lit.: Enzeliņš H. Atskats Trikātas novada senatnē. – Rīga, 1931. – 30.-31. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Krujelis Pēteris

1870. 6. XII (v.st.) – 1961. 21. VI

Ārsts, republikas vecākais infekcionists

Dzimis Trikātas pag. Krujeļos, kā vecākais dēls deviņu bērnu ģimenē. Tēvs Dāvids Krujelis (1847-1939) – Lipšukalna muižas saimnieks, māte Anna (1849-1923, dz. Eberharde), laulājušies 1869. g.

Beidzis Trikātas draudzes skolu, Pērnavas ģimnāziju (1887-1892). Studējis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē (1892-1899). Studiju laikā bijis aktīvs sabiedriskajā dzīvē.

No 1900. – 1903. g. strādājis Bauņu pag., bet 1903. – 1915. g. Rencēnu pag. par ārstu. Papildinājis medicīnas zināšanas Tērbatā (1916-18) un vienlaicīgi uzlabojis arī veselību. Ambulances un slimnīcas ārsts Smiltenē (1918-20). No 1920. g. 4. jūl. – 1939. g. martam veicis ārsta pienākumus Trikātā, Plāņos, Vijciemā. Pēc īsas atpūtas – no 1940. g. sācis strādāt Valmierā par slimnīcas un ambulances ārstu. No 1944. g. – Valmieras apriņķa infekciju slimnīcas galvenais ārsts. Vēlāk, pieaugot vecumam, nodaļas ārsts līdz 86 gadu vecumam.

Miris Valmierā, apglabāts Trikātas kapos.

Apbalvojumi: Par darba varonību, Nopelniem bagātais ārsts (1956).

Korporācijas “Lettonia” biedrs

Lit.: Trikātas pamatskolas novadpētniecības materiāli.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Kuksis Arnis

dzimis 1927. 3. XII

Ķīmiķis

Dzimis Trikātas pag. Upmaļos, tēvs Eduards Kuksis – lauksaimnieks, māte Emma (dz. Sēne).

Beidzis Trikātas pamatskolu (1942), Priekuļu Lauksaimniecības vidusskolu.

1944. g. vasarā iesaukts gaisa spēku palīgdienestā, nosūtīts uz Rietumu fronti.

Pēc kara beigām dzīvojis Vācijā bēgļu nometnē, kur beidz R. Blaumaņa ģimnāziju (1947). 1948. g. iestājas Baltijas universitātes lauksaimniecības fakultātē Pinnebergā (pie Hamburgas).

Bijis stipendiāts ar Pasaules luterāņu federācijas stipendiju Aijovas Valsts koledžā Emsā. 1951. g. ieguvis zinātnes bakalaura grādu, 1953. g. – maģistra grādu agronomijā un augsnes mikrobioloģijā.

1953. g. pārceļas uz Kanādu, kur Kvīnsa universitātē iegūst arī doktora grādu bioķīmijā (1956). Pētniecības asistents organiskajā ķīmijā Karaliskajā Militārajā koledžā (1956-1958), pēc tam darbs bioķīmijas laukā Kvīnsas universitātē. Kopš 1965. g. laboratorijas vadītājs un palīgprofesors Toronto universitātē, no 1967-1974 – bioķīmijas profesora amatā.

Tajā pašā laikā arī Kanādas Medicīnas padomes reģionālās gāzes hromatogrāfijas un masu spektometrijas laboratorijas vadītājs.

Minētā Medicīnas padome novērtējusi A. Kukša darbu medicīnas pētniecībā, piešķirot viņam mūža stipendiju, sākot ar 1960. g.

No 1965. g. viņš ir profesors Toronto universitātē.

1988. g. tika ievēlēts Kanādas Zinātņu Akadēmijā, kas ir augstākā pētniecības goda organizācija Kanādā. 1996. g. ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju Locekli. 1999. g. Turku universitātē Somijā piešķīra goda doktora titulu (grādu). 1999. g. Starptautiskā Taukvielu Pētīšanas biedrība A. Kuksi atzina par vienu no pionieriem taukvielu pētniecībā.Vairāku zinātnisku organizāciju biedrs, vairāku zinātnisku žurnālu redaktors un palīgredaktors. A. Kukša publikāciju skaits pārsniedz 300 orģināldarbu un vairāk kā 70 grāmatu nodaļu; rediģējis sešas grāmatas savā pētījumu laukā.

Pēc pensionēšanas (1997) turpina vadīt hromatogrāfijas un masu spektrometrijas labratoriju, publicēt agrāk paveiktos pētījumus un rakstīt grāmatas pēc pasūtījuma.

Precējies 1953. g. ar Inesi Intu Jēkabsoni (1930-2020; ķīmiķe, skolotāja Toronto latviešu ģimnāzijā), bērni: Anda Kalviņa (1955; Ph. D., neorganiskā ķīmijā; valsts dienestā, kodolenerğijas izmantošanas kontrolē); Dāvis (1956; uzņēmējs, nekustamo īpašumu māklers), Lauris (1958-2016; arhitekts, privātā sabiedrībā), Inga (1967; Ph. D.,  neorganiskā ķīmijā; privātā petrolejas sabiedrībā, minerāleļļu pielietošanas pētniecībā).

Lit.: Timšāns Z. Valcēnieši pasaules ceļos // Mūsu Zeme. – 1989. – 12. aug.

Šķidra V. Goda doktora grāds latviešu zinātniekam [bioķīmiķim Arnim Kuksim (Kanāda)] // Laiks (Ņujorka). – 2000. – 5. aug. – 5. lpp.

Trikātas pamatskolas novadpētniecības materiāli.

Trikātas draudzes arhīvs