Citi raksta...

Citi raksta...

http://www.laukuforums.lv/trik257ta.html

 

"Iepazinos ar jauno Trikātas vēstures mājas lapu. Ne katrs novads var lepoties ar tik labi apkopotu vēsturi, turklāt vēl publicētu internetā. Savas vēstures zināšana vairo lepnumu par savu novadu.

Īpaši gribu uzteikt sadaļu par Trikātas baznīcu. Nezinu, vai tas ir viena cilvēka pētījums jeb kolektīvs darbs, bet tas pelna uzslavu un būtu atsevišķas publikācijas vērts." 

Pauls Gailītis, 11. februāris 2014. gads

 

"Pēc sarunām skolā ekskursijā pa skolu, uz pilskalnu un pie Ķēniņa Tālivalža pieminekļa mūs veda skolas bibliotekāre un novadpētniece Inga Boškina. Gadu gaitā uzkrājusi vēstures liecības, viņa mums stāstīja interesantus stāstus, un radās pārliecība, ka Beverīnas novads ir tāda mūsu tautas kultūrvēstures krātuve, kādu grūti atrast citur."

Laine Blūma, Saldus, 14. novembris 2013. gads

http://www.saldus.lv/8/sakumlapa0/zinas0/saldenieces-sorosa-fonda---latvija-proje/

 

"Rudenī diena paiet nemanot, tāpēc, lai visu iecerēto apskatītu, gide Inga mudināja doties uz autobusu, lai apmeklētu Trikātas baznīcu. Daudziem bija pārsteigums par baznīcas iekštelpu krāšņo krāsojumu, kurā izmantoti latvju rakstu elementi – auseklītis, saulīte, Māras līklocis, Mārtiņa zīme un citi. Inga vedināja arī palūkoties kapenēs zem baznīcas altāra telpas un viņas stāstījums par Trikātas baznīcu bija interesants un aizraujošs."

Ilona Plaude, Beverīnas novads, 6. novembris 2012. gads

http://www.valmiera24.lv/zinas/48/165557

 

Trikātā paliek arvien mazāk īsteno trikātiešu

Aldis Dubļāns, 2010. gada 26. marts

Latvijā ir uzsākts projekts "Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā". Tā mērķis ir uzskaitīt ne vien zināmo kultūras mantojumu, bet lauku ainavā meklēt arī jaunas vietas un objektus, kas liecina par tautas senvēsturi un saimniekošanas tradīcijām.

Šajā darbā Trikātas pagastā aktīvi ir iesaistījusies pamatskolas bibliotekāre un pedagoģe Inga Boškina. Pētāmā vēl ļoti daudz

Par Trikātas vēsturi, notikumiem un novadniekiem Inga interesējas jau kopš 1986. gada, kad atnāca šeit strādāt. Laika gaitā savākto materiālu ir ļoti daudz. Tos izmanto daudzi augstskolu studenti un skolēni maģistra, bakalaura, kursa darbu un pētniecisko darbu izstrādē.

2009. gada vasarā viņai piezvanīja kolēģis no Brenguļu pagasta Eduards Lauris un sacīja, ka būšot projekts saistībā ar kultūrmantojumu, un piedāvāja apmeklēt semināru Strenčos. Līdzīgs projekts jau ir īstenots Igaunijā.

Tā kā tas pilnībā skar novadpētniecību, I. Boškina saprata, ka vēlas tajā piedalīties. "Nesen vēl šķita, ka Trikātas novada izpētē neko jaunu vairs nevaru paveikt, taču pēc inventarizācijas veicēju apmācības nodarbībām sapratu, ka darāmā un pētāmā te ir ļoti daudz. Tagad varēšu veikt kultūrmantojuma inventarizāciju dabā - katru objektu uzmērīt, nofotografēt un uzskaitīt. Pēc tam tiks veidota datu bāze, kura būs pieejama ikvienam interesentam," stāsta novadpētniece.

Darbā iesaista arī ģimeni

Jau kopš novembra notiek informācijas vākšana par projekta teritoriju - tiek pārlasīti visi drukātie materiāli, pētītas kartes un senas fotogrāfijas, aptaujāti iedzīvotāji. Ļoti palīdz internetā pieejamās ortofoto kartes. Pašreiz Trikātas pagastā ir apzināti aptuveni 180 inventarizējami objekti. Iespējams, ka visi objekti neietilps inventarizējamo skaitā, un tāpat iespējams, ka procesa gaitā tiks atrasti jauni objekti.

Inga pētniecībā ir aizrāvusi arī savu ģimeni, jo arī dēls Artūrs nevar sagaidīt, kad nokusīs sniegs un kopā ar mammu varēs doties mežā, pļavās, tīrumos meklēt vēl nezināmo, neatrasto.

Trikāta Barona Dainu skapī

Jautāta, cik nozīmīgs viņai ir Trikātas novads un cik lielā mērā ir iedziļinājusies novadpētniecības lietās, I. Boškina atbild, ka Trikātai ir ļoti sena un bagāta vēsture, tālab arī interesanta. Vairākus gadus viņa ir vākusi un krājusi dažādus materiālus par Trikātas vēsturi un novadniekiem.

Pēc tam tos apkopoja un sakārtoja dažādos uzziņu izdevumos, piemēram, viens materiāls "Trikātas novada teikas un nostāsti" ir iespiests arī grāmatiņā. "Tagad teikas man ļoti palīdz šī projekta ietvaros.

Tāpat esmu pētījusi Trikātas baznīcas vēsturi, skolu vēsturi, apzinājusi vietvārdus, māju vārdus, veidojam novadnieku ciltskokus. Viens no maniem pēdējiem pētnieciskajiem darbiem ir "Trikāta Krišjāņa Barona Dainu skapī". Tā ir senāka tautas mutvārdu daiļrade, kas saglabājusies līdz mūsdienām," par savu iepriekšējo darbu stāsta I. Boškina.

Viņa uzskata, ka nostāsti par apraktām un ūdenī nogremdētām naudas lādēm ir patiesi. Piemēram, 1937. gadā, būvējot jauno šoseju Trikāta - Strenči, Cīruļu kalna pakājē uzrakti veci kapi, kuros atrasts lielāks daudzums senlaiku naudas gabalu. Kāpēc lai tie neatrastos pilsdrupu pagrabos un tuvējā upē un ezerā? Teikas gan nav jātulko burtiski.

Vēstures izpēte nebeigsies

Jautāta, vai iedzīvotāji ir atsaucīgi un seko aicinājumam ziņot par dažādiem atrastiem interesantiem objektiem, viņa atbild apstiprinoši. "Daudz nostāstu zina tie trikātieši, kuru priekšteči šeit dzīvojuši vairākās paaudzēs, piemēram, Daina Boškina. Esmu saņēmusi arī vairākas e-pasta vēstules un, galvenais, man piesakās palīgā veikt inventarizāciju. Paldies visiem!" priecājas novadpētniece.

Viņa ir pārliecināta, ka ar šo projektu Trikātas vēstures izpēte nebeigsies. Tas būs tikai aizsākums tālākiem pētnieciskajiem darbiem. Šī projekta ietvaros nav jānodarbojas ar pētniecību, ir tikai jāapzina objekti un tie jāuzskaita. Tālāk attiecīgās iestādes un institūcijas izvērtēs, kas ir ievērības cienīgs un pakļauts turpmākai pētīšanai un aizsardzībai.

Par Beverīnas pili I. Boškinai ir strikts viedoklis. "Trikātieši daudz galvu nelauza un nediskutē par Beverīnas pils atrašanās vietu, jo viņi zina, ka tā atradusies Trikātā. Tas ir apmēram tā, ka viņiem būtu jāpierāda, ka Trikātas pamatskola atrodas te un nekur citur," pārliecināta Inga.

Senāk plašākus pētījumus par saviem radurakstiem veicis ģenerālis Jānis Balodis. Viņš norāda, ka Klētnieku un Kaupu māju pēctečiem ir radniecība ar Tālavas valsts valdnieku.

Gaida interesantas ziņas

Pirms pāris nedēļām pagasta bibliotēkā notika sapulce, lai iedzīvotājus informētu par kultūrmantojuma projekta nepieciešamību un norisi. Uz šo aicinājumu atsaucās tikai daži iedzīvotāji. "Taču tas man deva ļoti daudz.

Pati biju pārsteigta, demonstrējot vienu fotogrāfiju. Vairākas reizes biju to skatījusi un citiem rādījusi un tikai šajā dienā fotogrāfijā ieraudzīju triangulācijas torni, kas atradies netālu no Trikātas centra," stāsta I. Boškina. Lilija Akere, kura pēc profesijas ir inženiere mežkope, daudz pastāstīja par triangulācijas torņu būvniecības nolūkiem un deva norādes, kur tie meklējami.

Vairāki fakti liecina, ka uz Melderupītes atradušās dzirnavas. Mārīte Petrova pieļauj domu, ka tās atradušās pie Melderīšu māju dīķa. I. Boškina cer, ka dabā to vietu varēs atrast.

Daudzi zina savas mājas vēsturi, tuvākās apkārtnes notikumus. Viņu visvairāk interesē nostāsti par mājām un tās tuvāko apkārtni. Piemēram, nostāsts vēsta, ka Šķērkalnā esot apraktas lielas bagātības, savukārt Steģu mežā bijuši pagrabi. Inga vēlētos uzzināt, kur bijuši senie ceļi, vai vēl saglabājušies senie ceļa stabi, senās kupicas.

Svarīgas ir savrupatradumu vietas, tas ir, atsevišķi apbedījumi. Tajā pašā Šķērkalnā esot apglabāti māju cēlāji. Varbūt kāds tīrumu arot, ir atradis kādu senu rotas lietu, naudas gabalu. Novadpētniece nebūt nepretendē uz šo rotaslietu, taču vēlas atzīmēt vietu, kur konkrētā lieta atrasta. Ir zināms, ka Trikātas teritorijā atrodas Zeltiņa kalns, Libirta līsmens, katoļu klosteris. Varbūt kāds var vairāk pastāstīt par šīm vietām.

Mežos, purvos viņa vēlas atrast senos tiltiņus, tiltu paliekas, senas tīrumu robežas, īpatnējus kokus un kokus ar nostāstiem, upēs - braslus vai braslu vietas. Tāpat novadpētnieci interesē dažādi akmeņi ar cirstām rakstu zīmēm.

Varbūt kāds tos ir iemūrējis savas mājas vai kūts pamatos. Nostāsts vēsta, ka Vecstaldota mājās, ceļot kūti, mājas saimnieks vēlējies kūts pamatam ņemt lielo akmeni, kas atradies netālu no viņa mājām. Tā kā pie akmens senos laikos vecie cilvēki nesuši kādus upurus, neviens šo akmeni nav uzdrošinājies aiztikt.

Kad nav nekādu ziņu

Pārlasot publikācijas, I. Boškina ir uzzinājusi vairākus notikumus, par kuriem līdz mūsdienām nav saglabājušās nekādas liecības. Piemēram, 1937. gadā Trikātā vākta nauda I pasaules karā kritušo pieminekļa celtniecībai. Pieminekļa metu zīmējis tēlnieks profesors Kārlis Zāle, vieta arī izraudzīta Abulas upes stāvajā kraujā, iepretim senajam pilskalnam.

Gandrīz visa nauda saziedota, taču ziņu par tālākiem notikumiem nav. Vēl viens fakts - pie Vēžnieku mājām 1938. gadā stādīts virspavēlnieka ozols, gara liepu aleja un bērzu birztala, tāpat 1935. gadā Trikātā stādīta 15. maija birzs. Ja kādam kaut kas zināms par šiem notikumiem, novadpētniece būs pateicīga par jebkuru informāciju.

Aizsāktajam būs turpinājums

Viss projekta ietvaros veiktais glabāsies datu bāzē. Pārējie I. Boškinas pētījumi pagaidām glabājas Trikātas pamatskolas bibliotēkā, un viņa cer, ka aizsāktajam darbam būs turpinātāji. Un nekādā gadījumā tie nepazudīs nebūtībā.

"Uztraucos vienīgi par nemateriālā mantojuma zušanu, jo Trikātā paliek arvien mazāk īsteno trikātiešu, kas šeit dzīvojuši vairākās paaudzēs. Tāpēc jārīko ekspedīcijas, lai apzinātu gan nemateriālo, gan kultūrmantojumu. Ļoti vērtīgas ir senās fotogrāfijas, kurās redzami dažādi dzimtu notikumi, lauku darbi un citas lietas. Tāpat vēlos iegūt seno muižu plānu kopijas, kas glabājas valsts arhīvos un trikātiešiem ir maz pieejami, arī Broces zīmējumu kopijas. Bet tas jau būs cits projekts," cer Inga.

http://ziemellatvija.diena.lv/kaiminos/beverinas-novads/trikata-paliek-arvien-mazak-isteno-trikatiesu-11069