Arhīvs 2013
EKSKURSIJAS TRIKĀTĀ
http://kustibuprieks.wordpress.com/velo/velotrikata/
PIEMINOT ZOLITŪDES TRAĢĒDIJAS UPURUS
Trikātā pie veikaliem mini top! un Aibe iedzīvotāji iededz svecītes ...
INDRIĶA HRONIKA
Trikātas pamatskolā un Saieta namā ir apskatāmas vairākas grāmatas, kas stāsta par Trikātas un senās Tālavas valsts vēsturi. Kā vērtīgākās grāmatas minamas H. Enzeliņa grāmata "Atskats Trikātas novada senatnē" un J. Lejiņa triloģija "Zīmogs sarkanā vaskā".
Ir arī grāmatas par mūsu ievērojamiem novadniekiem - Jāni Ķepīti, Kārli Goperu, Jāni Balodi, Nikolaju Vanadziņu u.c.
Nesen tika iegādāta grāmata "Indriķa hronika" ar kuru varēs iepazīties visi interesenti.
11. novembris - Lāčplēšdiena
FOTO IZSTĀDE „Vidzemes senās dabas svētvietas”
Līdz 21. septembrim Trikātas Saieta namā ir apskatāma fotogrāfa Normunda Kažoka izveidotā ceļojošā fotoizstāde „Vidzemes senās dabas svētvietas”, kura sniedz iespēju iepazīties ar skaistumu un mistiku, kas sastopama dabas senajās svētvietās tepat netālu, pašu Vidzemē.
Izstādi veido fotogrāfijas, kas tapušas Centrālās jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013. gadam projekta „Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” ietvaros.
Cilvēku visos laikos ir vilinājis noslēpumainais un neizdibināmais. Senās svētvietas ir apvītas mītiem un leģendām, kas rosina zinātkāri un ļauj mums kaut nedaudz ielūkoties pagātnē.
Līdz mūsdienām ir saglabājušās teikas un pieraksti, kas vēsta par piekoptajiem rituāliem senajās svētvietās.
Izstādes mērķis ir iepazīstināt visus interesentus ar Vidzemes reģionā vēl esošām senās dabas svētvietām, starp tām Trikātas Atpiļu Upurozols un Muldakmens pie Mūrnieku mājām.
Projekta laikā izveidots arī fotoalbums „Vidzemes senās dabas svētvietas”, kurā vienkopus var apskatīt visas projekta laikā apzinātās svētvietas. Ar fotoalbumu var iepazīties Trikātas pamatskolā. Tāpat projekta laikā izveidota arī seno dabas svētvietu datu bāze - virtuālaismuzejs www.ancientsites.eu, kurā aicināts ielūkoties ikviens interesents – dabas un svētvietu mīļotājs!
12.-13. gs. cirvis
2013. gada vasarā kalējs Krišs Dubrovskis dāvināja Trikātas pamatskolas muzejam 12.-13. gadsimta cirvi, kurš saglabājies vēl no Tālavas laikiem. Cirvis atrasts Abuls upē pie dzirnavām, tas bijis apsūbējis (...800 gadus atradies upē...). Kalējs ieraudzījis cirvja interesantās formas, aiznesis uz savu darbnīcu un notīrījis.
Cirvis aplūkojams Trikātas pamatskolas muzejā.
Sena alus pudele
2013. gada jūlijā, veicot Trikātas Abula HES labiekārtošanas darbus, Abuls upē atrasta pudele ar uzrakstu:
ЗАМОКЪ ТРИКАТЕНЪ
БОКЪ-КОРЧМА
F. Laimin
Pudeli Trikātas Saieta namam nodeva Daina Boškina.
Sīkāk skatīt http://www.rupivo.ru/index.php?id=62
Tūrisma akcija " Apceļo Valmieras pusi"
Ikvienam interesentam visas vasaras garumā ir iespēja piedalīties Valmieras pilsētas, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadu organizētajā tūrisma akcijā, apceļojot dažādus tūrisma objektus, kā arī atbildot uz āķīgiem jautājumiem un krājot zīmodziņus. Arī Trikātas Saieta namu, atbildot uz jautājumu: "Kāpēc ugunsdzēsēju Depo ēkām nepieciešams tornis?"
Akcijas noslēgums un apbalvošana plānota oktobrī, kad veiksmīgākie dalībnieki, kuri būs izpildījuši visus akcijas noteikumus, saņems vērtīgas balvas un atpūtas piedāvājumus no tūrisma uzņēmējiem.
Par akcijas noslēgumu lasīt: http://www.beverinasnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=2603:noskaidroti-akcijas-apceo-valmieras-pusi-uzvartji&catid=65:aktualittes&Itemid=211
Teikas un ticējumi par Beverīnas novadu
"Kāds zemnieks naktī braucis pār Abuls tiltu pie Trikātas. Uz tilta stāvējis melns kungs, melnā garā mētelī. Zirgs sprauslājis, cēlies pakaļkājās. Zemnieks noskaitījis tēvreizi un sātans atstājies."
***
"Zemnieks no Miega kroga puses jājis pār Lisas tiltu, divas jaunas sievietes norāvušas vīru no zirga, pašas melniem gariem matiem, melniem ģīmjiem, melnās drēbēs. Mocījušas vīru un vilkušas uz Lisas upi. Iedziedājies gailis un raganas pazudušas."
Teikas 2012. gadā stāstījusi 70 gadīga jaunvālēniete Elgai Mežielei no Blomes pag.
Roņu Almas ticējumi:
- Vecgada vakarā ap divpadsmitiem jāiet uz krustcelēm, kur četri ceļi krustojas, līdzi jāņem melns kaķis, tam uz kakla jāapsien melns zīda diegs ar 99 mezgliem. Krustcelēs kaķis jāpalaiž, pašam jāiet mājās, tikai nedrīkst atskatīties. Tad pazūd visas nelaimes, bet ja atskatās – labi nebūs.
- Vecgada vakarā pagalmā vajag slaucīt apli, no apļa nāks ārā briesmoņi un nelabie, bet nevajag baidīties un turpināt slaucīt.
- Vecgada vakara sanāk saime pie galda, ēd, viens iziet ārā caur logu skatīties iekšā un ieraudzījis vienai sieviņai baltu cepuri galvā. Nākamajā gadā sieviņa nomirusi.
Piemiņas brīdis Strenču stacijā
Līdzīgi kā 1941. gada 14. jūnija, tā arī 1949. gada 25. marta deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20. gadsimta vēsturē. Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni. Tāds liktenis bija lemts arī vairāk kā 350 trikātiešiem - vecākajam 88 gadi, jaunākajam vēl nav gadiņš ...
25. martā plkst. 12:00 piemiņas brīdis Strenču stacijā pie pieminekļa represētajiem, vietā, no kurienes sākās Golgātas ceļš.
Pēc tam saviesīgs pasākums Strenču kultūras namā. Koncertēs Strenču mūzikas skolas audzēkņi un Kārķu senioru ansamblis “Baltie taureņi”. Tiks demonstrēta dokumentālā filma “Piemineklis Kazahstānā”.
Izsūtīto sarakstu skatīt Novadnieki / Politiski represētie
Mūžībā aizgājis Vladislavs Čulčs
10. februārī mūžībā aizgājis Triju zvagžņu ordeņa kavalieris, siera meistars Vladislavs Čulčs.
Dzimis Ludzas apr. Kārsavas pag. sīkzemnieka ģimenē.
Beidzis Rēzeknes lauksaimniecības-lopkopības skolu. 18 g. vec. sācis strādāt Malnavas, vēlāk Vandzenes pienotavā. Pēc 2. pasaules kara iecelts par direktora vietas izpildītāju Vandzenes pienotavā.
Trikātas pienotavā strādā kopš 1947. g. V. Čulča vadītā siera ceha brigāde sistemātiski izpildīja produkcijas ražošanas un kvalitātes plānus. 1962. g. sāk ražot Valmieras sieru, kura tehnoloģiju izstrādāja Trikātas pienotavā. 1964. g. apguva Krievijas siera ražošanu un turpina to ražot līdz šim laikam.
Trikātas pienotavā ražotie sieri guvuši sieru skatēs godalgotas vietas Latvijā un ārpus tās. Krievijas sieram piešķirta Valsts kvalitātes zīme (1968).
Ir vairāku racionalizācijas priekšlikumu autors.
1980. g. piešķīra (vienīgajam rep. pienrūpniecības sistēmā) Latvijas Republikas Nopelniem bagātā meistara nosaukumu.
Apbalvojumi: Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes sudraba medaļa, Ordenis Goda zīme (1967), medaļa Darba slava, goda raksti, Triju Zvaigžņu ordenis II šķira (1997. 24. apr.).
http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/krievijas-siera-teva-v-culca-trumpis-gribasspeks-342091
Izvadīšana uz Trikātas kapiem notiks 16. februārī. Izsakām līdzjūtību tuviniekiem!
Apgāda "Jumava" manuskriptu konkursa uzvarētāja!
Agāda "Jumava" rīkotajā manuskriptu konkursā uzvarēja Inguna Bauere no Vecpiebalgas. Apsveicam!
Uzzini vairāk par Ingunu Baueri mājas lapā - ingunabauere.lv
Tika noteikti arī pirmo trīs vietu ieguvēji, starp kuriem ir arī Inga Boškina no Beverīnas novada. Viņa konkursam iesniedza manuskriptu ar nosaukumu "Trikāta - Tālavas valsts galvaspilsēta".
Novadnieki
Vācot materiālus par novadniekiem, izmantoju pieejamās publikācijas un dokumentus. Iespējams, ka kādi fakti būs neprecīzi (tāpat kā publikācijās), tāpēc būšu ļoti pateicīga, ja fakti tiks laboti. Paldies pirmajai zvanītājai!
Inga Boškina
Trikātas draudzes hronika
Trikātas pamatskolas bibliotēkā glabājas Trikātas draudzes hronika, kuru sācis rakstīt mācītājs Alwill Hermann Pohrt vācu valodā apmēram 19. gadsimta vidū.
Pirmie dati draudzes hronikā minēti ar 1281. gadu, kad Trikātā dibināta draudze.
Hronikai ir 90 lappuses, pēdējos ierakstus veicis mācītājs Carl Friedrich Rudolph Schilling 1913. gadā.
Hronikas pirmā lappuse
Konkurss “Kultūrvēstures mantojuma saglabāšana Latvijas novados”
Jumavas un Latvijas Pašvaldību savienības manuskriptu konkurss “Kultūrvēstures mantojuma saglabāšana Latvijas novados” ir noslēdzies!
Konkursam tika iesūtīti 12 manuskripti, no 12 novadiem un pašvaldībām. Konkursā piedalījās: Inguna Bauere no Vecpiebalgas novada pašvaldības, Gaļina Viegliņa no Vecumnieku novada domes, Vēsma Kalniņa no Olaines novada pašvaldības, Imants Zembergs un Tija Žvagina no Lubānas novada pašvaldības, Aigars Štillers no Ozolnieku novada pašvaldības, Alise Volanska no Kuldīgas novada pašvaldības, Inta Švaža no Saldus novada pašvaldības, Irēna Šaicāne no Balvu novada pašvaldības, Antons Praņevskis no Vārkavas novada pašvaldības, Daiga Egle no Priekules novada domes, Inga Boškina no Beverīnas novada pašvaldības.
Konkursa autoru mērķis – celt Latvijas novadu pašapziņu un popularizēt kultūrvēsturisko mantojumu!
Konkursa “Kultūrvēstures mantojuma saglabāšana Latvijas novados” uzvarētāju nominēšana notiks 6. februārī, plkst.15:00, „Jumavas” grāmatnīcā, Dzirnavu ielā 73, Rīgā.
Uz noslēguma pasākumu tiek aicināti visi manuskriptu autori, pašvaldību pārstāvji un LPS priekšēdētājs Andris Jaunsleinis, lai šajā svinīgajā brīdī būtu vienkopus un kopā uzzinātu konkursa galvenās balvas ieguvēju.
Apbalvošanas ceremonijas laikā tiks pasniegta galvenā balva no Jumavas un LPS – grāmatas izdošana 2013. - 2014. gadā, kā arī tiks apbalvoti pārējie trīs, labāko darbu autori.
Zenta Valtere
Apgāda" Jumava" projektu daļas vadītāja
Trikātas
Pieejams: projektors, ekrāns (280x212), 6 galdi (10 vietas pie galda). Ir kamīns
Novadnieki - 2013. gada jubilāri
Aprit 300 gadi, kopš dzimis mācītājs Gothards Jānis Dītcs (1713-1780)
2. janvāris
Aprit 105 gadi, kopš dzimis komponists Jānis Ķepītis (1908-1989)
10. janvāris
Aprit 145 gadi, kopš dzimis senators Jānis Kalācs (1868-1947)
19. janvāris
Aprit 105 gadi, kopš dzimis ārsts Alberts Viktors Kalniņš (1908-1982)
23. janvāris
Aprit 105 gadi, kopš dzimis literāts Jānis Ķelpe (1908-1981)
12. februāris
Aprit 165 gadi, kopš dzimis pirmais akadēmiski izglītotais latviešu ķirurgs Jūlijs Ferdinands Kalniņš (1848-1877)
9. marts
Aprit 110 gadi, kopš dzimis jurists, miertiesnesis Pēteris Voldemārs Pūpols (dz. Petzals,1903-1974)
29. marts
Aprit 80 gadi, kopš dzimis profesors Artis Maigonis Kalējs (1933-1996)
7. aprīlis
Aprit 105 gadi, kopš dzimis pedagogs Roberts Cers (1908-1987)
10. aprīlis
Aprit 275 gadi, kopš dzimis mācītājs Jānis Baltazars Zalcmanis (1738-1804)
20. aprīlis
Aprit 120 gadi, kopš dzimusi operdziedātāja Amanda Liberte (1893-1981)
21. aprīlis
Aprit 135 gadi, kopš dzimis ārsts, pulkvedis-leitnants Pēteris Voldemārs Kaķis (1878-1939)
1. maijs
Aprit 165 gadi, kopš dzimis rakstnieks, skolotājs, grāmatizdevējs Pēteris Bērziņš (1848-1926)
3. maijs
Aprit 170 gadi, kopš dzimis skolotājs Jānis Linters (1843-?)
9. maijs
Aprit 125 gadi, kopš dzimis literatūrzinātnieks Kārlis Kārkliņš (1888-1961)
19. maijs
Aprit 110 gadi, kopš dzimis lauksaimnieks Jūlijs Venters (1903-?)
26. jūnijs
Aprit 125 gadi, kopš dzimis ārsts, pulkvedis-leitnants Paulis Harijs Apinis (1888-1941)
1. augusts
Aprit 90 gadi, kopš dzimis žurnālists, rakstnieks, mākslinieks Arnis Akmentiņš (1923-1988)
13. augusts
Aprit 100 gadi, kopš dzimis prāvests Jānis Bērziņš (1913-1999)
17. augusts
Aprit 100 gadi, kopš dzimis mācītājs Ludvigs Sidrevics (1913-2005)
18. augusts
Aprit 70 gadi, kopš dzimis fiziķis, profesors Jānis Grabis (1943)
28. augusts
Aprit 130 gadi, kopš dzimis pedagogs Pēteris Arvīds Mežulis (1883-1941)
29. augusts
Aprit 135 gadi, kopš dzimis Latvijas dzelzceļu Cēsu stacijas priekšnieks Pēteris Jansons (1878-?)
31. augusts
Aprit 155 gadi, kopš dzimis pedagogs Eduards Inzelbergs (1858-1930)
4. septembris
Aprit 105 gadi, kopš dzimis ārsts Augusts Burkins (1908-1996)
8. spetembris
Aprit 115 gadi, kopš dzimis skolotājs Dāvids Grasis (1898-1977)
15. septembris
Aprit 145 gadi, kopš dzimis Trikātas pagasta vecākais, zemkopis Dāvids Venters (1868-1933)
25. septembris
Aprit 115 gadi, kopš dzimis būvinženieris Roberts Upmanis (1898-1976)
27. septembris
Aprit 135 gadi, kopš dzimis Valkas pilsētas vecākais Dāvis Abuls (1878-1942)
10. oktobris
Aprit 135 gadi, kopš dzimis profesors, ģeodēzists Jānis Balodis (1878-1978)
16. oktobris
Aprit 125 gadi, kopš dzimis rūpnieks un tirgotājs Dāvids Muške (1888-?)
24. oktobris
Aprit 115 gadi, kopš dzimis arhitekts Paulis Alfrēds Balodis (1898-?)
30. oktobris
Aprit 100 gadi, kopš dzimis ārsts, gleznotājs Raimonds Ginters (1913-1998)
8. novembris
Aprit 130 gadi, kopš dzimis pulkvedis Mārcis Kamols (1883-1942)
22. novembris
Aprit 110 gadi, kopš dzimusi skolotāja Alma Āboliņa (1903-?)
24. novembris
Aprit 110 gadi, kopš dzimis tālbraucējs kapteinis Voldemārs Galkins (1903-1941)
28. novembris
Aprit 120 gadi, kopš dzimusi agronome Milda Marija Olupe (1893-1963)
19. decembris
Aprit 115 gadi, kopš dzimusi mūziķe un skolotāja Antonija Līduma-Greble (1898-2000)