Ozolskola

Trikātas pagasta Ozolu I pakāpes pamatskola (Tiepeles skola) (1865 – 1932)

Skolas dibināšana. Skola dibināta 1865. gada 11. novembrī kā Tiepeles pagasta skola. Skolas tuvumā bija Ozolu mājas, tādēļ skola nosaukta par Ozolu skolu.

Skolas ēka un zeme. Skolas celšanai Tiepeles muižas īpašnieks Ludvigs fon Lilienfelds dāvinājis pagastam 7 pūrvietas zemes, bet vēlāk pagasts piepircis vēl 76 pūrvietas, pa daļai bijušo Lēlīšu māju zemi, tādēļ pagasta grāmatās skola apzīmēta arī par Lēlīšu skolu. 1897. gadā Tiepeles pagastu pievienoja Trikātas pagastam. 1865. gadā uzceltai vecajai skolas ēkai telpas bijušas ļoti trūcīgas: viena istaba bērniem kā klase, guļamistaba un ēdamistaba, divas istabas skolotāja dzīvoklim.

Nākamā skolas ēka celta 1886. gadā no koka, bet vēlāk apšūta ar ķieģeļiem. Jaunajā ēkā iekārtotas divas klases un divas guļamistabas skolēniem, skolotāju dzīvokļi un zāle ar skatuvi biedrību izrīkojumiem. 1911. gadā zāli pārtaisīja par skolēnu guļamistabām.

Olga Peka (dz. Anuška, 1908. gadā) atceras, ka skola bijusi paveca koka māja. Apakšstāvā bija ēdamtelpa, skolotāju dzīvoklis un divas klases. Augšstāvā – zēnu un meiteņu guļamistabas un viena istaba palīgskolotājam.

Skolotāji. Pirmais skolotājs jaunajā skolā bijis Jēkabs Bērziņš.

Zināms, ka skolas pastāvēšanas laikā ir mainījušies trīs pirmie un 14 otrie skolotāji.

Bijusī skolniece Alma Sēne (dz. 1906. gadā) atceras: “Skolā sāku iet 1917. gadā. Skolā strādāja trīs skolotāji – Berkauss, Aleksandrs un Salaka. Berkauss mums mācīja vācu valodu, ticības mācību un dziedāšanu. Salaka bija matemātikas un latviešu valodas skolotāja. Aleksandrs mācīja vēsturi un dabas mācību. Viņu arī skolā uzskatīja par komunistu.”

Bijusī skolniece Olga Peka (dz. Anuška) stāsta: “Skolu pabeidzu 1923./24. gadā. Skolotājs saucās Aleksandrejs Ferdinands un palīgskolotājs Zuols (vārdu neatceros). Stundas sākās ar rīta lūgšanu ērģeļu pavadījumā nodziedot kādu Dievvārdu dziesmu, kuru izvēlējās skolotājs. Arī vakarā, stundām beidzoties, dziedāja dziesmas, kurasbija jāzina no galvas. Pusdienās, pirms ēšanas pie galda, vienam bija jāskaita galda lūgšana. Klasei bija jāsēž klusi un uzmanīgi jāklausās. Par katru pārkāpumu sodīja vai nu stāvot kaktā, vai arī atstājot pēc stundām. Plūca arī aiz matiem un ar lineālu sita pa pirkstiem. Visvairāk jau dabūja zēni. Nedrīkstēja uzdot nekādus jautājumus, kas neattiecas uz stundu.”

Att. Tiepeles skolas skolēni un skolotājs. 3. r. pirmais no labās p. skolas pārzinis Ferdinands Aleksandrijs 20. gs. sāk.

Sīkāku ziņu dokumentos par skolotājiem nav.

Mācību laiks un programma. Par mācību laiku un programmu dokumentos ziņu nav. Atmiņu pierakstos lasāms, ka skola sākās 15. oktobrī. Pirmo skolas dienu varēja aiziet uz skolu pieteikties. Pēc tam skolēni mājas vai pie saimniekiem ganīja govis, kamēr uzkrita sniegs. Tikai tad varēja iet skolā katru dienu.  

“Divreiz nedēļā bija ticības mācības stundas. Vienreiz bībeles stāsti, otrreiz katķisms, tas ir, baušļi, ticībslocekļi un daudz Dievvārdu dziesmu bija jāskaita no galvas. Pārējās stundas bija rēķināšana, latviešu valoda, lasīšana, vācu valoda un dziedāšana,” stāsta bijusī skolniece Olga Peka.

Skolēni. 1865./66. māc.g. skolu apmeklējuši 31 skolēns: 11 zēni un 20 meitenes. Vislielākais skolēnu skaits skolā – 90 ir bijis 1906./07. māc.g.

“Skolā, kad mācījos 1. klasē, mums, pirmziemniekiem, bija atsevišķa telpa. Šķiet, ka 2. klase un 3. klase mācījās tad vienā telpā,” atceras bijusī skolniece Alma Sēne.

Skolas apgāde. Alma Sēne atceras: “Klasē soli bija gari. Pie viena sēdēja četri skolnieki. Katram bija tāfelīte koka ietvarā. Uz tās rakstījām ar grifelēm. Klases priekšā bija lielā tāfele. Uz tās gan rakstīja ar krītu. Dažreiz rakstījām arī ar tinti vai zīmuli.

Pārtiku mēs paši nesām visai nedēļai. Mums bija tikai viena apkopēja, un viņa arī no rītiem un vakaros uzvārīja tēju. Ēdamtelpā bija liels, garš galds. Zem tā atradās skapīši. Katram bija savs skapītis, kurā glabājās visai nedēļai līdzi paņemtie produkti. Tos nesām vienā somā ar grāmatām. Grāmatas gan vai nu ietina, vai citādi sasēja, lai nenosmērējas. Somas sauca par beitelēm. Tās bija pagatavotas no jūras zālēm.

Skolas augšstāvā atradās guļamistabas. Mazgātuves arī mums nebija. Vienā vietā bija nolikta tāda kā sile. Virs tās atradās ūdens trauks. ”

Ozolu I pakāpes pamatskola pastāvēja līdz 1932. gadam, kad to pievienoja Kazruņģa skolai. Uz Karuņģu skolu pārgāja strādāt skolotājs F. Aleksandrejs.