L

Laimiņš Kārlis Eduards Osvalds

1882. (5.) 17. VIII – 1982. 16. II

Pulkvedis, ģeodēzists

Dzimis Trikātas pag. Zaltēs deviņu bērnu ģimenē, tēvs Pēteris Laimiņš (1831-1913) – lauksaimnieks, māte Liene (1842-1925, dz. Plauks), laulājušies 1863. g.

Beidzis Trikātas draudzes skolu (1899). Pēc Ufas mērniecības skolas beigšanas (1902) iestājies Kara topogrāfu skolā (beidzis 1904; podporučiks); dienējis 115. kājnieku pulkā. No 1905. g. apr. Ziemeļrietumu robežjoslas topogrāfisko darbu vadītājs. No 1906. g. topogrāfs 3. Mandžūrijas kara topogrāfijas pārvaldē no 1907 – Omskas kara apgabala štāba Topogrāfu nodaļā.

Poručiks (1907), štābkapteinis (1911), kapteinis (1914. g. dec.), apakš-pulkvedis (1916. g. dec.).

No 1909. g. virsnieks 115. kājnieku pulkā. 1910. g. iestājies ģenerāl-štāba akadēmijā (1912), beidzis Ģeodēzijas nodaļas kursu; piekomandēts Pulkovas observatorijai). No 1914. g. aug. virsnieks Ģenerālštāba Kara Topogrāfijas pārvaldē.

1918. g. aug. atvaļināts. Dzīvojis Trikātas pag. 1919. g. apr. mobilizējies Sarkanajā armijā. Mācību iestāžu daļas mācību līdzekļu un topogrāfisko plānu pārziņu palīgs; 22. maijā Rīgā dezertējis.

No 1919. g. 28. maija Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkvedis-leitnants); dienējis Dienvidlatvijas brigādes štābā. 1919. g. jūl. iecelts par austrumu frontes štāba priekšnieku, aug. – par Kurzemes divīzijas štāba priekšnieku. Pulkvedis (1919. g. dec.). No 1922. g. LU Inže-nierzinātņu fakultātes vecākais docents.

1924-26. g. un 1928-31 – Iekšlietu ministrs. No 1927. g. Baltijas ģeodēziskās komisijas viceprezidents. No 1928. g. Saeimas deputāts no Latvijas Zemnieku savienības, darbojies vairākās komisijās. Kultūras fonda loceklis. 1931. g. okt. – 1940. g. jūl. Rīgas pilsētas vecākais. Vairāku sabiedrisku organizāciju goda biedrs.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. jūl. Rīgas pilsētas valdes komunālās un dzīvokļu saimniecības nodaļas (vēlāk vairākkārt pārdēvēta) priekšnieks. 1941-44. g. Rīgas universitātes ārkārtas profesors.

No 1944. g. bēgļu gaitās Vācijā, kur darbojās Eslingenes latviešu kolonijas pārvaldē. No 1951. g. trimdā ASV.

Miris Bostonā, Masačūsetsas pavalstī.

Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis II un III šķira, Latvijas Aizsargu nopelnu krusts, Igaunijas Brīvības krusts II šķira III pakāpe, Lietuvas Vītauta Dižā ordenis I šķira, Polijas Virtuti Militari ordenis, Somijas Baltās Rozes ordenis I šķira; Krievijas Sv. Vladimira ordenis II un III šķira, Sv. Annas ordenis II un III šķira.

Precējies 1920. g. ar Adeli Helēnu Idu Amsoni (1897-1950, Vācijā Esslingenes kapos), bērni Ērihs (1921-2008, Bostonā), Pēteris Tālivaldis (1922-?).

Studentu korporācijas “Latvia” goda filistrs.

Lit.: Latvijas darbinieku galerija 1918-1928. – R., 1929. – 61. lpp.

Latvijas Universitāte divdesmit gados 1919-1939: 2 daļas. – R., 1929.

Latvju tautas darbinieki. I. – R., 1933. – 58.-59. lpp.

Es viņu pazīstu. – R., 1940. – 290. lpp.

Latvju enciklopēdija (II). – Rockville, 1983.-1990. – 2. sēj.

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940. – R., 1998. – 286.-287. lpp.

Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – R., 1999. – 365.-366. lpp.

LVVA, 5601 fonds, 1. apraksts, 3497; 7427. fonds, 13. apraksts, 946. lieta

Trikātas draudzes arhīvs

 

Lazdiņš Alfrēds

1879. (30. VIII) 11. IX – 1955. 16. V

Ārsts

Dzimis Trikātas pag. Dzirnavās deviņu bērnu ģimenē, tēvs Reinholds Lazdiņš (1830-1883) – dzirnavnieks (melderis), māte Marija Klotilde (1837-?, dz. Rihtere).

Mācījies Trikātas draudzes skolā (1896) pie J. Mūrnieka. Beidzis Tērbatas klasisko ģimnāziju (1902) un Tērbatas Universitātes medicīnas fakultāti (1908. 28. X).

Pirmās ārsta gaitas uzsāk Ļaudonā kā rajona lauku ārsts (1909-1910), Smiltenes draudzes vēlāk pagasta rajona ārsts (1910-1944).

Pirmā pasaules kara laikā A. Lazdiņu iesauca kara dienestā – lielkņaza Aleksandra Mihailoviča sanitārvilcienā par jaunāko ārsto. Sākoties revolūcijai, šo dienestu atstājis, iestājoties 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā, kur darbojies kā pulka ārsts. Latviešu strēlniekiem atkāpjoties uz Krieviju, A. Lazdiņš paliek Smiltenē un uzsāk ārsta praksi.

Smiltenē viņu, kā nacionāli noskaņots latvietis apcietināts un turēts vairākas dienas cietumā.

Nodibinoties Latvijas valdībai, Dr. A. Lazdiņš paliek par Smiltenes pilsētas un pagasta rajona ārstu, bijis Smiltenes pilsētas sanitārās komisijas priekšsēdētājs un Smiltenes skolu ārsts.

Bijis Smiltenes pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju b-bas mūža biedrs un vairāku citu biedrību loceklis.

Pēc 2. pasaules kara emigrējis uz Vāciju. Miris Berchtesgadenā, Vācijā, apbedīts Kalna kapos. 

Apbalvojumi: Staņislava u.c. Krievijas goda zīmes.

Brālis Edmunds Hugo (1877-?) – tiesu palātas un krimināldepartamenta priekšsēdētājs, otrs brālis Pauls Julius (1874.26.II-?) ir LU tautsaimniecības tiesību zinātņu fakultātes mācību spēks.

Korporācijas „Letonia” filistrs.

Lit.: Smiltenes ārsts Dr. Alfrēds Lazdiņš jubilārs // Smiltenes Ziņas. – 1938. Nr. 43. – 28. okt. – 1., 3. lpp.

In Memoriam // Universitas. 1955. 1. sept.

LVVA P1023-2-14-54.

http://biographien.lv/L_dizc.html

 

Lazdiņš* Edmunds Hugo

1877. (5.) 17. I – 1941. vai 1942.

Tiesu palātas un krimināldepartamenta priekšsēdētājs

Dzimis Trikātas pag. Dzirnavās deviņu bērnu ģimenē, tēvs Reinholds Lazdiņš (1830-1883) – dzirnavnieks (melderis), māte Marija Klotilde (1837-?, dz. Rihtere).

Beidzis Trikātas draudzes skolu, Tērbatas ģimnāziju (1899), iestājies Tērbatas universitātes juridiskajā fakultātē, 1902. g. pāriet uz Maskavas universitātes juridisko fakultāti (beidz 1903).

1904. g. iestājies Rīgā apgabaltiesā, kā jaunākais tiesu amata kandidāts, pēc tam gadu darbojies advokatūrā Pēterpilī. 1906. g. iestājies par tiesu amatu kandidātu Jelgavas apgabaltiesā un izpildījis izmeklēšanas tiesneša pienākumus Bauskas-Ilūkstes-Jēkabpils apriņķos.

1907. g. H. Lazdiņš iecelts par izmeklēšanas tiesnesi Permas guberņā, kur darbojies līdz 1916. g. 1. pasaules karā piekomandēts Vakara frontes štābam, kur labas vācu val. prasmes dēļ, darbojies kā izmeklēšanas tiesnesis.

1920. g. atgriezies Latvijā un iecelts par tiesu palātas prokurora biedru, bet ar 1921. g. par Tiesu palātas krimināldepartamenta priekšsēdētāju. 1930. g. jūn. H. Lazdiņš izpilda Tiesu palātas priekšsēdētāja amatu. Plašā tiesu prakse un zināšanas nodrošinājušas H. Lazdiņam izcilu tiesneša stāvokli.

Lazdiņš Hugo arestēts 1940. g. 7. aug. Rīgā, Baznīcas 18–1; Baltijas Sevišķā kara apgabala Kara tribunāls 1940. g. 28. dec. piesprieda ASM+k (augstākais soda mērs – nāves sods un mantas konfiskācija); PSRS APP 1941. g. 30. janv. ASM aizstāja ar 10+5+k (brīvības atņemšana uz desmit gadiem, politisko tiesību atņemšana uz pieciem gadiem un mantas konfiskācija).

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis.

Brālis Alfrēds (1879-1955, praktizē kā ārsts Smiltenē), otrs brālis Pauls Julius (1874.26.II-? ir LU tautsaimniecības tiesību zinātņu fakultātes mācību spēks).

Korporācijas „Lettonia” biedrs.

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 298. lpp.

Tiesneši apsveic savu priekšnieku un vecāko darba biedri: [Sakarā ar tiesu palātas priekšsēd. Hugo Lazdiņa (1877) 60 dz.d.] // Latgales Vēstnesis. - 1937. - Nr. 18.

Tiesu palātas priekšsēdētāja 60 mūža gadi: [Hugo Lazdiņš] // Tēvijas Sargs. 1937. Nr. 4: ģīm.

Tiesu palātas priekšsēdētāja Hugo Lazdiņa 60 mūža gadi // Jaunākās Ziņas. 1937. Nr. 12: att.

Tiesu palātas priekšsēdētājs Hugo Lazdiņš: [Ģīmetne] // Atpūta. – 1937. – Nr. 638. – 3. lpp. // Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. – 1937. – Nr. 2: Ielīme pirms 225. lpp.: ģīm.

Trikātas draudzes arhīvs.

* Trikātas draudzes arhīvā minēts uzvārds Lazdiht.

 

Lācītis Kārlis Voldemārs

1897. (27. I) 10. II – ?

Seržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis Trikātas pag. Jaunbiķos piecu bērnu ģimenē, tēvs Jānis Lācītis (1843-1916), māte Marija (1860-1940, dz. Rozenblate), laulājušies 1881. g.

Beidzis Trikātas draudzes skolu. Krievu armijā iesaukts 1916. g. maijā, dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās pie Doles, Ķekavas, Olaines un Ložmetējkalna, stādīts priekšā apbalvošanai ar Jura krustu, ko nav saņēmis revolūcijas dēļ. Dienestu beidzis 1918. g.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. maijā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā, kā arī citās 7. Siguldas kājnieku pulka kaujās. Bijis 7. Siguldas kājnieku pulka seržants.

1919. g. 11. nov. Rīgā kaujā par pilsētas lombardu K. Lācītis ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieka ložmetēju, tika ievainots, bet neatstāja savu vietu un ar sava ložmetēja uguni sekmēja lombarda ieņemšanu; atstāja ierindu tikai pēc otrā smagā ievainojuma.

Atvaļināts 1921. g. 31. martā. Dzīvojis tēva mājās, piešķirta jaunsaimniecība Kocēnu pag. 30. gados iestājies robežsardzes dienestā, dienējis Dagdas robežapsardzes apg. 3. raj. Atvaļināts no dienesta 1934. g. dec.

Par turpmāko likteni ziņu nav.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1053 (1921). Apbalvots ar LKOK par cīņu 1919. g. 10. novembrī Pārdaugavā, ieņemot Lombardu.

Lit.: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 292. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Lecmanis Vitolds Ernests [Ernst]

1890. 14. IV – 1969. 22. III

Mācītājs

Dzimis Cēsīs, piektais bērns skolotāja astoņu bērnu ģimenē, tēvs Johannes Letzmann (1856-?) – vācu skolotājs, māte Marija (1856-?, dz. Menģele), laulāti 1883. gadā. 

Beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju un studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1919-14), ieguvis zelta medaļu par sacensības darbu.

Kandidāta gadus kalpojis Gulbenes draudzē, ordinēts 1915. g. 7. sept. par Valkas apriņķa vikāru. No 1918-35 bija Trikātas un Vijciema draudzes mācītājs, bet no 1935-39 arhibīskapa T. Grīnberga rīcībā Rīgā, iekšmisijas darbā.

Savu darbu Trikātā 1935. g. V. E. Lecmanim nācās pamest kāda latviešu ģenerāļa dēļ. Šis ģenerālis bija dzimis Trikātā un nevarēja paciest, ka viņa dzimtajā vietā par mācītāju strādā vācietis.

Repatriējies uz Vāciju, bijis mācītājs Vucigā 1940-45 un Tempelburgā, pomerānijā, tad Parchimā un Grīvicā, Meklenburgā, no 1952-66 Zasnicā, Rīgenas salā, vēlāk pensionējies. Tur arī miris un apglabāts kapsētā, kas atrodas Baltijas jūras krastā, pēc paša vēlēšanās – ar skatu uz dzimteni.

Precējies ar Ģertrūdi Anželiku Elzu Toniju Goerti, meitas Karīna (1919-?), Brigita Anna (1921), Marija Margareta (1922), Helga (1925). Brālis meteorologs Johans Lecmanis (1885-?).

Lit.: Trikātas baznīcas Vēstnesis. – Trikāta, 1998. – 16.-18. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Liberte-Rebāne Amanda Karline

1890. (7. IV) 19. IV – 1981. 17. V

Operdziedātāja (mecosoprāns), Nacionālās operas soliste

Dzimusi Trikātas draudzē Vijciema muižā sešu bērnu ģimenē, tēvs muižas dārznieks Hans Rebbane, māte Marie (dz. Veidemane), laulājušies 1874. g.

Beigusi Puškina ģimnāziju Tērbatā Borovkas mūzikas skolu Pēterpilī. No 1912. g. Pēterpils muz. drāmā koriste, 1913.-25. g. soliste Pēterpils un Maskavas operā; daudz koncertējusi. No 1925.-44. g. Nacionālajā operā soliste – mecosoprāns Rīgā.

Izcilākās lomas: Amnerisa, Karmena, Dalila, Sprīdītis („Sprīdītis”); piedalījusies izrādēs „Verters” (Šarlote), „Sadko” u.c.

1944. g. kopā ar vīru emigrējusi uz Austriju. Pēc kara pārcēlusies uz Vāciju. No 1950. g. dzīvojusi ASV.

Mirusi Ņujorkā.

Precējusies ar scenogrāfu, gleznotāju Ludolfu Libertu (1895-1959), meita Jana Liberts-Mitchell. 

Lit. Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 307. lpp.

Arhīvs. – XXIX sēj. – Melburna, 1989. – 135. lpp.

Briede-Bulāvinova V. Latviešu opera (līdz 1940. g.). – R.: Zinātne, 1975. – 173. lpp.

Verters Nacionālā operā // Brīvā Zeme. – 1926. – 20. nov.

Sproģis J., Musorgska M. Hovanščinas pirmizrāde Nacionālā operā // Brīvā Zeme. – 1927. – 1. marts.

Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves direktors mākslinieks Ludolfs Liberts ar kundzi operdziedātāju Amandu, meitu Janu, māti Matildi un tēvu Mārci: [Fotogrāfija sakarā ar māksl. 25 gadu darba jubileju] // Atpūta. – 1938. – Nr. 726. –  [3.] lpp.

 

Liedags Kārlis

1906. 10. I – 1967. 4. VIII

Operdziedātājs (bass-baritons)

Agrāk saucās Kārlis Arnolds Lielmanis. Dzimis Trikātas pagasta Jaunķerpju mājās. Vecāki – zemnieki, tēvs Dāvids Lielmanis (1861-1934), māte Anna (1867-1954, dz. Ķepīte) no Barīsu mājām, vecāki laulāti 1894. gada 9. oktobrī. Ģimenē Kārlis ir jaunākais bērns piecu bērnu pulciņā: brālis Jānis (vēlākais agronoms, selekcionārs Jānis Lielmanis), māsas Olga Leontīne, Milda Aleksandra, Anna Paulīne.

Beidzis Rīga spilsētas 2. ģimnāziju, Latvijas konservatoriju; darbojies Liepājas operā.

Trimdas posma pirmo laiku pavadījis Berlīnē, pēc tam Bavārijā, kur daudz koncertējis latviešiem, vācu publikai un amerikāņu armijai.

1949. g. ar ģimeni izceļo uz Austrāliju, apmetas uz dzīvi Sidnejā, kur piedalās daudzos koncertos.

1963. g. viņš ierodas ASV un dzīvo Losandželosā. Vēl dažas reizes dzied Dienvidkalifornijas latv. draudzes dievkalpojumos un sarīkojumos, taču sirds slimība to traucē.

Miris Hermosa Bīčā, Losandželosas priekšpilsētā, Kalifornijā, kremēts.

Precējies ar Hildu, meita Rita (1952, baletdejotāja).

Lit. Arhīvs. – XXIX sēj. – Melburna, 1989. – 135. lpp.

M.V. Apklusis dziedonis // Laiks. 1967. 23. aug. Nr. 67. 3. lpp.

https://nekropole.info/lv/Karlis-Liedags

 1940. gada 4. febr. nomainījis uzvārdu uz Liedags. Valdības Vēstnesis Nr. 73 (02.04.1940) 

 

Lielmanis Jānis Hilarijs

1895. (4.) 16. X – 1970. 4. III

Agronoms, selekcionārs

Dzimis Trikātas pag. Jaunķerpjos, tēvs Dāvids Lielmanis (1861-1934) – lauksaimnieks, māte Anna (1867-?, dz. Ķepīte), laulājušies 1894. g. Jānis ir vecākais piecu bērnu pulciņā.

Mācījies Tiepeles skolā un Trikātas draudzes skolā. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu un Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti (1922). Papildinājis zināšanas selekcijā Zviedrijā, Vācijā, Dānijā un Somijā. Bijis Valsts Stendes selekcijas stacijas pārzinis un darbības organizētājs (1922-40), vadītājs (1944-46), direktora vietnieks zinātniskajā darbā, selekcijas nodaļas vadītājs (1946-56). LU Lauks. fak. un LLA Agronomijas fak. mācību spēks, docētājs (no 1947). Kopš 1956. g. Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskā institūta nodaļas vadītājs.

J. Lielmanis ir autors auzu šķirnēm ‘Dzintara’, „Stendes dzintara vienpusauzas’, ‘Stendes’, ‘Mutica 7281’ un ‘Pērļu’, līdzautors šķirnēm ‘Stendes mazās agrās’ un ‘Līgo’, sarkanā āboliņa šķirnēm ‘Stendes vēlais’, ‘Stendes vēlais II’, ‘Stendes agrais’, ziemas vīķiem ‘Stende 24’, vasaras vīķiem ‘Stendes 653’, zirņiem ‘Stendes Hero’ un ‘Pionieris’.

Lauksaimniecības zinātņu doktors (1968), praktiskās selekcijas pamatlicējs Latvijā.

Publicējis daudz zinātnisku darbu par selekciju u.c. jautājumiem.

Sarakstījis: Augļkopība (1945); Sarkanais āboliņš (1960) [kopā ar R. Eidemani], Pētījumi par Latvijas PSR sarkanā āboliņa vietējo šķirņu bioloģiju (1963), Augsne un raža (1963), Sarkanā āboliņa audzēšana (1970) [līdzautors].

Miris Rīgā, apglabāts Rīgā Lāčupes kapos.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (1933), LPSR Nopelniem bagātais agronoms (1957), LPSR Valsts prēmija (1959), LPSR Nopelniem bagātais zinātniskais darbinieks (1965), Darba Sarkanā Karoga ordenis (1966).

Precējies 1923. g. ar Annu Pauliņu (1893-?), agronomi, bērni Rūta Rita (1924), V. Siliņa (?). Brālis operdziedātājs Kārlis Liedags (1906-1967).

Agronomam J. Lielmanim 1995. gadā atklāts piemiņas akmens pie Stendes muižas – vēsturiskās Stendes selekcijas stacijas ēkas.

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 309. lpp.

LME. – R., 1969. – 2. sēj. – 348. lpp.

Jansons F. Selekcijas pamatlicējs: [Par agr. Jāni Lielmani (1895-1970)] // Staburags. – 1991. – 29. okt. – 2. lpp.

Antonijs A. Lielmanim 100: [Sakarā ar lauksaimn. zin. dr. Jāņa Lielmaņa (1895-1970) 100 dz.d.] // Latvijas Lauksaimnieks. – 1995. – Nr. 10. – 36. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs.

Jānis Hilarijs Lielmanis (1895-1970) [Skatīts 03.12.2007.] Pieejams: http://www.stendeselekcija.lv/img/lielmanis.jpg

 

Linters Jānis

1843. 3. V (v.st.) – 1932. 

Skolotājs

Dzimis Trikātas draudzē Lipšu pag. Spēlniekos, kā otrais dēls. Tēvs Kārlis Linters (1808-1894), māte Anna (1810-1896, dz. Klibs), laulājušies 1832. g.

Mācījies Trikātas draudzes skolā (1854-58). 17 gadu vecumā Trikātas draudzes mācītājs A. Ports ielicis J. Linteru par katihetu (mājās dzīvojamo bērnu skolotāju). Šo darbu J. Linters veic, lai izbēgtu no kara klausības un amatā darbojas 4 ziemas. Pa vasaru apmeklē draudzes skolu, lai sagatavotos par pagastskolmeistaru. Mācījies vienu vasaru pie Trikātas draudzes skolmeistara K. J. Johansona, ieguvis diplomu, otru vasaru mācījies Raunas draudzes skolā pie skolmeistara V. Gaiķes. 1865. g. 13. janv. uzsācis darbu jaunuzceltajā Lipšu-Lubu, tā sauktajā Abulskolā par skolas pārzini. Pirmajā gadā mācījis 43 bērnus.

Pēc “6 ziemas vārgulīgas dzīves pie plāna rieciena un ārpus pagasta apvida uzceltās skolas grūtībām” ar tēva palīdzību iepērk mājas Liepas pag. Muldās, uz kurām pārceļas 1870. g. Savā saimniecībā paplašina tīrumus, ceļ jaunas ēkas, skolo bērnus.

Laulājies Trikātas baznīcā 1872. g. ar Annu Runcis (1849-1927), 4 dēli – Dāvids Aleksandrs (1874-1960; lopkopis), Kārlis Edvarts (1875-?), Jānis (1879-1963; elektroinženieris, Latvijas radio pamatlicējs), Pēteris Nikolajs (1883-1885).

Lit.: Trikātas pamatskolas novadpētniecības materiāli.

Trikātas draudzes arhīvs.

Jānis Linters. Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa: Virtuālā enciklopēdija. [Skatīts 14.09.2007.] Pieejams: http://www.gramata21.lv/users/linters_janis/

 

Linters Jānis

1884. (23. VII) 4. VIII – ?

Trikātas pagasta vecākais

Dzimis Trikātas pag. Lipšukalna Spēlniekos, 9 bērnu ģimenē. Tēvs Dāvids Linters (1840-1931), māte Marija (1846-1912, dz. Kaģe), laulājušies 1867. g.

Pagasta pašvaldības amatos no 1924. g., bijis Trikātas nodaļas aizsargu priekšnieks. Trikātas pagasta vecākais no 1934. g. 5. okt.

Rakstījis presē par Trikātas pagasta dzīvi.

1944. g. devies bēgļu gaitās un Vāciju. Par turpmāko likteni ziņu nav.

Apbalvojumi: Atzinības krusts (V šķira) Nr. 267, 16.11.1938.; Zviedrijas Vāzas ordeņa zelta medaļa (1929.).

Tēvabrālis skolotājs Jānis Linters (1843-?). Brālēns radioinženieris Jānis Linters (1879-1963).

Lit.: Linters J. Pagasta dzīve un pagasta vecākā darbs valsts 20 gados // Pagasta dzīve. – 1938. – Nr. 16/20. – 15. nov. – 386.-389. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Lībietis Kārlis

1846. (27. IV) 9. V – 1904. 29. IV

Ārsts, tautiskās atmodas laikmeta darbinieks

Dzimis Trikātas pag. Lībiešos septiņu bērnu ģimenē, tēvs Pēteris Lībietis (1811-?) – zemnieks, māte Anna (1812-?).

Beidzis Valmieras apriņķa skolu, guberņas ģimnāziju Rīgā. 1868. g. iestājās Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē. Darbojies Kronvalda Tērbatas latviešu vakaros. Studijās bijis pārtraukums, jo smagi saslimis tēvs. Universitāti beidz 1875. g. Pirmais akadēmiski izglītotais trikātietis.

Pirmā darba vieta – Smiltene. 1877. g. pāriet patstāvīgā darbā uz Drustiem, kur apkalpo Drustu un Gatartas pagastus, vēlāk (no 1902) arī Jaunpiebalgas un Rankas pagastus. Bijis dziedāšanas biedrības priekšnieks.

K. Lībietis ir latviešu medicīniskās terminoloģijas aizsācējs.

Bijis pirmais latviešu autors cilvēka anatomijā un fizioloģijā, par to liecina apraksts “Acs”.

Sarakstījis: Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem (1890).

Miris Jaunpiebalgā, turpat apglabāts.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis.

Neprecējies.

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939. – 307. lpp.

LM. – R., 1984. – 2. sēj. – 585. lpp.

Krieviņš E. Viņās dienās. – Melburna, 1966. – 21. lpp.

Šteinberga B. Ārsta Kārļa Lībieša atcerei // Ziemeļlatvija. – 1996. – 14. marts

Tooms V. Dievzemīte Vidzemē // Ziemeļlatvija. – 1996. – 27. jūl.

http://www.ieverojamiemediki.lv/l/libietis-karlis/

Trikātas draudzes arhīvs

 

LidumaGrebleLīduma-Greble (dz. Vanaga) Antonija

1898. (7.) 19. XII – 2000. 12. VII

Pianiste, mūziķe, mūzikas skolotāja

Dzimusi Trikātas muižā, kā vecākā meita ģimenē, tēvs kalējs Pēteris Vanags, māte Marija (dz. Lūse).

Mācījusies Valmieras ģimnāzijā un, dzīvojot vācu pansijā, apguva vācu valodu un klavierspēli. Izglītību turpināja Rīgas 3. vidusskolā, kuru beidza kā labākā skolniece. Beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Klavieru klasi (studējusi kopā ar trikātieti Jāni Ķepīti).

Klavierskolotāja un koncertpianiste Cēsīs.

Tuvojoties frontei, 1944. g. dodas bēgļu gaitās, nokļūst Vācijā, strādāja par klavierskolotāju.

1950. g. izceļoja uz Monreālu Kanādā, līdz pensijai turpinājusi darbu kā klavierskolotāja.

Mūža nogalē dzīvo pensionāru mītnē. Savā 100 gadu jubilejā (1998) saņēmusi apsveikumus no Lielbritānijas karalienes Elizabetes II, no Kanādas premjerministra Žana Kretjēna, no ģenerālgubernatora Romeo Leblanka, no Kvēbekas gubernatora un no parlamenta locekļiem.

Mirusi Monreālā, urna apglabāta Avokas kapos, netālu no Monreālas.

Precējusies 1924. g. ar Fēliksu Līdumu, meitas Laima un Lilita; otrreiz – Kanādā ar filatēlistu Augustu Grebli.

Lit.: Goba A. Slavena trikātiete – simtgadniece // Ziemeļlatvija. – 1999. – 16. febr.

Jaunā simtgadniece [Antonija Līduma-Greble (Kanādā)] // Laiks (Ņujorka). – 1999. – 6. febr. – 5. lpp.

Lukstiņš J. Klavieru skolotāja aizsaukta mūžībā: [par bij. cēsnieci Antoniju Līdumu-Grebli (1898-2000)] // Druva. – 2000. – 19. aug. – 2. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

LozeDavidsJulijsLože Dāvids Jūlijs

1879. (17.) 29. IX – 1950. 8. VII

Skolotājs

Dzimis Trikātas pag. (Jaunbrenguļu pag. Vecložās) 10 bērnu ģimenē, tēvs Pēteris Lože (1851-1933) – lauksaimnieks, māte Minna (1854-1915, dz. Dauvarte), laulājušies 1877. g. Māsas, brāļi: Emma Marija (1878-?), Pēteris Voldemārs (1882-1925, skolotājs), Rūdolfs Eduards (1884-1985), Hugo Hermanis (1886-1926), Jānis Roberts (1888-1973), Pēteris (1889-1955), Emīls (1890-1985, ASV, skolotājs), Minna (1892-?), Anna (1894-1984), Olga (1897-?).

Mācījies draudzes skolā kopā ar J. Balodi, K. Goperu, E. Laimiņu, P. Silenieku; iestājies Valkas skolotāju seminārā, kuru beidzis 1900. g. un darbojies Nītaures draudzes skolā 5 gadus. D. J. Lože Nītaurē aktīvi darbojies lauksaimniecības un biškopības biedrībās un vadījis vietējo jaukto kori, organizējis teātra izrādes.

Vēlāk pārgājis uz Katlakalna pagasta skolu pie Rīgas, kur darbojies 7 gadus, nodibinājis patērētāju biedrību, vadījis kori un paplašinājis mācību līdzekļus skolai. Katlakanā sagatavojies abiturijai, ko izturējis pie Nikolaja ģimnāzijas Rīgā un iestājies Tērbatas universitātes fizikas-matemātikas fakultātē, reizē klausīdamies filozofijas kursu pie profesora Oša un latviešu valodu pie lektora Lautenbaha. Universitāti D. J. Lože pabeidzis ar pirmās šķiras diplomu un darbojies par matemātikas un fizikas skolotāju Valmieras ģimnāzijā.

1919. g. D. J. Lože pārgājis uz Rīgu un piedalījies Rīgas pilsētas 1. vidusskolas noorganizēšanā, kur darbojies par inspektoru un matemātikas skolotāju. 

Kara beigās ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. Bijis Vircburgas latviešu ģimnāzijas direktors. Vircburgas nometnes ģimnācija bija viena no lielākajām trimdā un to viņš vadījis 5 gadus līdz pat nometnes likvidācijai. 

Skolas darbā nostrādājis vairāk nekā 40 gadus. 

Miris 1950. gada 8. jūlijā Vircburgā Luitpolda slimnīcā. 

Precējies ar Elzu (1879-1957), ir meita. 

Lit.: K. Š. Jūlija Ložes, Rīgas pilsētas 1. vidusskolas inspektora, 25 gadu darbības jubileja // Izglītības Ministrijas mēnešraksts. Nr. 11. 1.11.1926. 452.-453. lpp.

Miris Julijs Loža // Latvija. 1950. 26. jūl., Nr. 56. 

https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-CSG7-VS4H-C?i=1

 

Lože Emīls

1890. (9. IX) 21. IX – 1985. 14. IX

Skolotājs

Dzimis Trikātas pag. (Jaunbrenguļu pag. Vecložās) 10 bērnu ģimenē, tēvs Pēteris Lože (1851-1933) – lauksaimnieks, māte Minna (1854-1915, dz. Dauvarte), laulājušies 1877. g.

Beidzis Trikātas draudzes skolu (1909), Cimzes skolotāju semināru Valmierā (1913).

Bijis Lielvārdes draudzes skolas skolotājs (1913-1915), Skultes pamatskolas skolotājs (1915-1923). Rīgas pilsētas 35. Emīla Dārziņa pamatskolas pārzinis (1923-1940), vienlaicīgi sāk studēt LU pedagoģijas fakultātē. Darbu Rīgas skolā sāk ar 60 skolniekiem, bet viņa vadībā tā izauga par vienu no lielākajām galvaspilsētas skolām ar 800 skolniekiem.

Bija skolotājs arī latviešu bēgļu nometnē Eslingenā.

Emigrējis uz ASV - 1949. g. ieradies Indianopolē, strādājis dažādos darbos, vēlāk pensionējies.

Miris Indianapolē, ASV, apglabāts Floral Park kapsētas latviešu nodalījumā.

Apbalvojumi: Atzinības Krusts (V šķira) Nr. 1200 (1939. 9. XI).

Precējies ar Lūciju. Divi brāļi skolotāji - Dāvis Julius (1879-1950, Vācijā) un Peters Voldemārs (1882-1925); brāļi Hugo Hermans (1888-1926), Jānis Roberts (1888-?).

Korporācijas Lettgallia biedrs.

Lit: E. V. Emīls Lože // Izglītības Ministrijas mēnešraksts. – 1938. – Nr. 11. – 1. nov. – 623.-624. lpp.

Emīls Lože // Audzinātājs. – 1938. – Nr. 12. – 10. dec. – 706. lpp.

Pa mūža gadu kāpnēm: Emīlam Ložem 90 gadu // Laiks. 1980. Nr. 79. 1. okt. 6. lpp.

K. Emils Lože aizsaulē: [nekrologs] // Laiks. 1985. 28. sept. 7. lpp.

LVVA 1632-2-364-91.

http://biographien.lv/L_dizc.html

 

Lože Pēteris Voldemārs

1882. 11. I – 1925. 11. III

Skolotājs

Dzimis Trikātas pag. (Jaunbrenguļu pag. Vecložās) 10 bērnu ģimenē, tēvs Pēteris Lože (1851-1933) – lauksaimnieks, māte Minna (1854-1915, dz. Dauvarte), laulājušies 1877. g.

Beidzis Valmieras skolotāju semināru. Strādājis Trikātas Abulskolā par trešo skolotāju no 1921./22. māc. g. līdz pat savai nāvei - 1925. gada 11. martam. 

Miris ar sirdskaiti. 

Brāļi skolotājs Dāvis Julius (1879-1950, Vācijā); brāļi Hugo Hermans (1888-1926), Jānis Roberts (1888-?), Emīls (1890-1985, ASV).

Lit.: Trikātas pamatskolas novadpētniecības materiāli

Trikātas draudzes arhīvs

 

Lūsis Jānis

1907. (6.) 19. III – 1983. 1. VI

Virsnieks. 2. Pasaules kara dalībnieks. Viestura ordeņa kavalieris

Dzimis Trikātas pagasta Ennēs, tēvs Pēteris Lūsis (1868-1934), māte Minna (1881-1925, dz. Abula), laulāti 1902. Ir vecāks brālis Eduards (1903-?).

Beidzis Valmieras valsts vidusskolu (1925) un kara skolu, dienējis 6. Rīgas kājnieku un auto tanku pulka. Leģionā cīnījies 19. divīzijā.

Bijis angļu gūstā. No Vācijas izceļoja uz Angliju, kur rosīgi darbojies DV saimē, Kanādā ieceļoja 1952. gadā. Strādājis vairākās būvniecības sabiedrībās dažādos kanādiešu centros. Pēdējos gados dzīvojis Sarnijā.

Latviešu virsnieku apvienības Kanādā biedrs.

Miris Sarnijā (Kanādā). Kremēts 3. jūnijā Sarnijā.

Apbalvojumi: Viestura ordeņa V šķira Nr. 378 (1939. 12. VII), Dzelzs Krusta I pakāpe (1944. 01. VII), Dzelzs krusta II pakāpe (1944.),

Precējies ar Elzu Dreimani, meita.

Lit.: LVVA 1478-1-156-211.; LVA 2182-1-11.; Ērika Priedīša arhīvs;  V. Eichenbauma arhīvs #3326., nekropole.info

Rīgas kājnieku pulka vēsture. R., 1929.

Latviešu karavīrs otrā pasaules karā. Toronto, 1989.

Latviešu Dzelzkrustnieki. R., 2005.

Trikātas draudzes arhīvs